Preparāta Iscador lietošanas taktika

Iscador tiek ražots 30 dažādās modifikācijās. Izvēlētā terapijas taktika katram onkoloģiskam pacientam ir ļoti individuāla. Preparāta izvēlē noteicošais ir pacienta dzimums, audzēja veids, lokalizācija, pacienta vispārējais veselības stāvoklis.

Terapiju dala divās fāzēs: ievadfāzē un uzturošajā. Terapijas ievadfāzē lieto āmuļa ekstrakta mazāko koncentrāciju, izmantojot sērijveida iepakojumus- Serie 0. Skat.3.tabulu. Šinī fāzē pacients saņem 14 injekcijas. Preparātu injicē trīs reizes nedēļā katru otro dienu. Pēc tam seko 1 nedēļas pauze. Uzturošajā fāzē notiek pāreja uz Serie I– 14 injekcijas pārdienās, nedēļas pauze. Injekcijas vietā tiek novērota ādas reakcija- apsārtums līdz 5cm, kā arī ķermeņa temperatūras celšanās līdz 38°C. Ja šo pazīmju nav notiek pāreja uz Serie II. Savukārt, ja šīs reakcijas tiek novērotas, ārstēšana turpinās ar to pašu koncentrāciju. Ja reakcija pārsniedz iepriekšminētās robežas, tad atgriežas pie iepriekšējās koncentrācijas. Šī ir uzturošās fāzes standartterapija. Uzturošajā fāzē var veikt arī bāzes terapiju ar Iscador M 5mg special vai Iscador Qu 5mg special. Iscador M 5mg special ir standartizēts preparāts pēc lektīnu daudzuma- 250ng/ml, bet Iscador Qu 5ml special– 375 ng/ml. Preparātu ievada 2-3 reizes nedēļā subkutānas injekcijas veidā.

3. tabula

Iscador sērijveida preparātu kvantitatīvais sastāvs

SērijaDevas,mg/amp.skaits
Serie 00,01 /20,1 /21 /3
Serie I0,1 /21 /210 /3
Serie II1 /210 /220 /3

Preparāta izvēlei atkarībā no pacienta dzimuma noteicošais ir saimniekkoks, uz kura āmulis audzis- sievietēm parasti reproduktīvajā vecumā Iscador M (mali lat.- ābele), sievietēm menopauzē Iscador Qu (quercus lat.-ozols), vīriešiem Iscador Qu. Ja netiek sasniegts vēlamais terapijas efekts ar Iscador Serie 0,I,II, tad tiek rekomendēts turpināt ar Iscador special vai mainīt uz cita saimniekkoka āmuļa preparātu.

Atkarībā no audzēja lokalizācijas terapijas uzturošajā fāzē tiek izvēlēts preparāts Iscador ar kādu no metāliem- varu, dzīvsudrabu vai sudrabu. Kuņģa, aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera, nieru audzēja gadījumā izvēlas preparātu Iscador Qu cum Cu ( varš)-vīriešiem un Iscador M cum Cu– sievietēm. Plaušu, bronhu, taisnās zarnas, resnās zarnas, rektāla audzēja gadījumā izmanto preparātu Iscador Qu cum Hg ( dzīvsudrabs)- vīriešiem, Iscador M cum Hg– sievietēm. Urīnpūšļa gadījumā– Iscador Qu cum Arg (sudrabs)- vīriešiem, Iscador M cum Hg– sievietēm. Dzimumorgānu audzēju gadījumos gan vīriešiem, gan sievietēm- attiecīgi Iscador Qu c. Arg vai Iscador M c. Arg. Krūts vēža gadījumā reproduktīvajā vecumā sievietēm tiek lietots Iscador M c.Arg, bet postmenopauzē tiek izvēlēts cita saimniekkoka – priedes āmuļa preparāts- Iscador P c.Hg. Plaušu un bronhu audzēju gadījumā izvēlas Iscador cum Hg. Deguna, rīkles, balsenes, pleiras, ādas audzēju, limfomas, leikēmijas, kaulu, mīksto audu, sarkomas gadījumos lieto preparātu Iscador P (priedes). Smadzeņu audzēja un smadzeņu metastāžu gadījumā lieto Iscador P Serie 0, tad Serie I. Ja reakcija ir apmierinoša, paliek pie Serie I, pārāk spēcīgas reakcijas gadījumā atgriežas pie Serie 0 [13;14].

Preparāta izvēles taktikas pareizību vērtē pēc šādiem rādītājiem- bez lokālās ādas reakcijas un ķermeņa temperatūras paaugstināšanās novērojamas laboratorisko rādītāju izmaiņas (leikocītu, limfocītu, eozinofīlo granulocītu pieaugums, IL-2 receptoru aktivitātes pieaugums. Novērojams pacienta vispārējā stāvokļa uzlabojums (apetītes uzlabošanās un svara pieaugums, miega normalizēšanās, siltuma sajūta, darbaspēju pieaugums, depresijas mazināšanās, dzīvesprieka un iniciatīvas pieaugums)[13].

Preparāta Helixor lietošanas taktika

Preparātu Helixor ražo, iegūstot drogu no trim saimniekkokiem- egles (Helixor A), priedes (Helixor P) un ābeles (Helixor M). Preparātu izvēles taktika ir atšķirīga no Iscador. Helixor tiek ražots iepakojumos ar vienādu devu (1-100mg) un sērijiepakojumu veidā. Skatīt 4.tabulu.

4. tabula

Helixor sērijveida preparātu kvantitatīvais sastāvs

SērijaDevas,mg/amp.skaits
Sērija I1 /35 /310 /1
Sērija II10 /220 /230 /3
Sērija III1 /15 /210 /320 /1
Sērija IV20 /230 /250 /3

Norobežotu audzēju terapijā lieto sērijveida iepakojumus. 1.stadijas ārstēšanai iesāk ar SE I (sērija I), tad SE II, kam seko 14 dienu pārtraukums, balstterapiju veic ar SE II, pēc 2 iepakojumu (7 amp.) injicēšanas seko 14 dienu pauze. Tādējādi devu palielina no 1-30 mg. 2.stadijas audzēja sākumterapiju veic ar SE I, SE II un SE IV, balstterapiju- ar 2 secīgiem iepakojumiem SE IV. Tātad devu palielina no 1-50 mg. 3.stadijas audzēju ārstē sākumterapijā ar SE I, SE II, SE IV+50mg, balstterapiju veic ar 2 secīgiem iepakojumiem SE IV+50mg. Devu palielina šai stadijai no 1-100mg. 4.stadijai un nepilnīgi izoperētu audzēju gadījumā sākumterapijā lieto secīgi SE I, SE II, SE IV, SE IV+50mg, bet atšķirībā no iepriekšaprakstītajām stadijām terapija notiek bez pārtraukuma. Balstterapiju veic, kāpinot devu- 2 amp.100mg, 2 amp.150mg, 3 amp.200mg. Tātad devu kāpina no 1-200mg. Preparātu Helixor injicē trīs reizes nedēļā. Ļaundabīgas limfomas un leikozes gadījumā sākotnējo terapiju veic secīgi lietojot 1mg, 5mg, 10mg, SE II, SE IV, SE IV+50mg, balstterpaiju veic ar 150mg. Preparātu injicē šinī gadījumā katru dienu [15]. Skatīt 5.tabulu.

5. tabula

Helixor preparātu izvēle

Helixor AHelixor PHelixor M
Parasti:

1)Pacientiem ar sliktāku vispārējo stāvokli,

2)slaidiem pacientiem,

3)staru vai ķīmijterapijas laikā,

4)vienlaicīgu alerģisko vai autoimūno slimību gadījumā.

Jo īpaši:

1)smadzeņu audzēju un metastāžu gadījumā,

2)galvas un kakla audzēju gadījumā,

3)plaušu audzēju gadījumā,

4)prostatas karcinomas gadījumā,

5)multiplās mielomas un HML gadījumā.

Parasti:

1)pacientiem ar pietiekami labu vispārējo stāvokli,

2)pacientiem ar muskuļotu ķermeņa konstitūciju,

3)lai stimulētu imūnās sistēmas un kaulu smadzeņu funkcijas.

Jo īpaši:

1)ļaundabīgas melanomas gadījumā,

2)sarkomu gadījumā,

3)ļaundabīgu limfomu gadījumā,

4)sēklinieku audzēju gadījumā.

Parasti:

1)pacientiem ar relatīvi labu vispārējo stāvokli,

2)pacientiem ar adipozu ķermeņa konstitūciju,

3)audzēju nomākšanai, injicējot tuvu audzējam.

Jo īpaši:

1)ginekoloģisku audzēju gadījumā,

2)kuņģa un zarnu trakta audzēju gadījumā.

Ja nav citu norādījumu, ārstēšanu sāk ar 1 mg ampulu. Ja rodas pārmērīga lokāla reakcija injekcijas ievades vietā vai drudzis, devu īslaicīgi samazina uz 0,1 vai 0,01 mg. Maksimāla diennakts deva ir 400 mg subkutāni.

Optimālā deva tiek izvēlēta individuāli. Preparāta Helixor lietošanas laikā novērojamas šādas reakcijas: injekcijas dienā novērota ‘’kaulu laušanas sajūta’’, drebuļi, gripai līdzīgi simptomi, galvassāpes vai īslaicīgs reibonis. Tās nav zāļu nepanesamības pazīmes, bet norāda uz preparāta iedarbību, iespējams, pārāk lielu zāļu devu. Ja šie simptomi nākamajā dienā neizzūd, deva jāsamazina. Reakcija raksturojas ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos dažas stundas pēc injekcijas, ar fizioloģiskās rīta/vakara temperatūras atšķirību vismaz par 0,5°C vai vidējās temperatūras paaugstināšanos pēc ārstēšanas. Ja audzējs izraisa drudzi, tad temperatūras normalizēšanu un tās ritmiskās izmaiņas var sasniegt ar preparāta Helixor mazāku koncentrāciju.

Uzturošā terapija tiek veikta ar noteiktām optimālām devām. Lai nerastos rezistence, ieteicama ritmiska lietošana. To var veikt, mainot ar mazākām koncentrācijām, pēc augošas dozēšanas shēmas. Var ritmizēt intervālus starp injekcijām, injicējot katras nedēļas1., 2. un 5.dienā. Ieteicams ievērot pārtraukumus, piemēram, 1-2 nedēļas pēc 4 nedēļu terapijas. Ja pārtraukums ir ilgāks par 4 nedēļām, atsākot injicēšanu, piesardzības dēļ deva jāsamazina uz pusi. Ik pēc 3-6 mēnešiem devas jāpārvērtē atbilstoši pacienta reakcijai, atgriežoties pie sākumterapijas, un audzēja stāvoklim.

Ārstēšanas ilgums nav ierobežots. Tas tiek regulēts atkarībā no ikreizējā recidīvu riska un no individuālā pacienta veselības stāvokļa. Ārstēšanas ilgums parasti ir vairāki gadi, kuru laikā paužu ilgums arvien palielinās [15].