Baltā āmuļa preparātus lieto ļaundabīgu un labdabīgu audzēju gadījumos. Ļaundabīgu slimību papildterapijā, tos lieto primāri, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, sekundāri, lai uzlabotu slimības gaitu [15]. Tos lieto saslimšanu gadījumos, kas saistītas ar kaulu smadzeņu nomākumu; audzēju recidīvu profilaksei; preonkoloģiskos gadījumos- urīnpūšļa papillomatoze, zarnu papilloze, cervikālā displāzija [16].

Āmuļa preparātu lietošana pirms vai pēc operācijas samazina metastāžu attīstības risku, kā arī samazina recidīvu risku [18].

Pētījumi un klīniskie novērojumi liecina par šādiem terapeitiskiem efektiem: vispārējais stāvoklis uzlabojas (palielinās apetīte un pacienta svars), normalizējas miegs un pašsajūta, uzlabojas psihiskais statuss (mazinās depresija, bailes, palielinās iniciatīva un dzīvesprieks) uzlabojas dzīves kvalitāte, audzēja izraisītās sāpes mazinās, audzēja šūnu nomākums, neizraisot normālo audu bojājumu, imunoloģiskie efekti- imūnās sistēmas aizsargfaktoru pieaugums, samazinās uzņēmība pret infekcijas slimībām, ķīmijterapijas un staru terapijas izraisītā toksicitāte mazinās, metastāžu risks mazinās [16]. Ir iegūtas norādes, ka cilvēkam dažu ļaundabīgu slimību gadījumos palielinās dzīvildze [15].

Baltā āmuļa preparāta Helixor citotoksiskie efekti

Āmuļa preparātam Helixor piemīt devas atkarīga šūnu augšanas nomākšana, kā arī tas ierosina šūnas bojāeju. Preparāts Helixor inhibē dažādu ļaundabīgo šūnu līniju proliferāciju. Ļaundabīgās šūnas tiek inhibētas spēcīgāk kā normālās šūnas. Citostātiko līdzekļu rezistentas šūnas tiek inhibētas spēcīgāk nekā tās, kas ir jutīgās. Darbības mehānisms: lektīni inhibē ribosomu proteīnu sintēzi un inducē apoptozi. Preparāta Helixor efektivitāte pierādīta uz vairāk nekā 40 dažādu ļaundabīgo šūnu līnijām. Vislielākā efektivitāte uzrādīta krūts vēža, leikēmijas, mielomas, limfomas un prostatas vēža gadījumos. Citotoksicitāti nodrošina anti- ML antivielas, kuras sāk izstrādāties pēc 2-4 terapijas nedēļām [8].

Baltā āmuļa preparāta Helixor imunoloģiskie efekti

Āmuļa aktīvās vielas aktivē antigēnu prezentējošās šūnas: monocītus, makrofāgus, dendrīnšūnas. Novērojams granulocītu (neitrofīlo eozinofīlo) pieaugums pēc 1 mēneša, lietojot preparātu Helixor. Pieaug fagocitozes aktivitāte, limfocītu (CD4+, CD25+) aktivitāte. Limfocītiem pieaug FasL (2.tipa transmembrānu proteīns, kas attiecināms uz tumoru nekrozes faktoru). Pieaug dabīgo galētātājšūnu skaits un aktivitāte. Notiek citokīnu atbrīvošanās: TNF-α, IL-1, IL-2, IL-6,IL-2, IL-12, IFNγ, IL-4, IL-5, IL-10, GM-CSF. Tiek inducēta antivielu rašanās pret āmuļa antigēniem (īpaši anti-ML antivielas) [8;11].