Antroposofā medicīna neuztver audzēju tikai kā lokālu veidojumu, bet gan kā saslimšanu, kas skar visu cilvēka būtību- ķermeniski, garīgi un dvēseliski kopumā. Nekontrolēta audzēja šūnu vairošanās saistāma ar fiziskā ķermeņa bojājumu, iedarbojoties ārējās vides kaitīgiem faktoriem (kancerogēniem)- no vienas puses. No otras puses ķermenis pats var sevi novājināt gan fundamentāli vai ar dažādām saslimšanām. Tad tas reaģē patoloģiski ar palielinātu lokālo augšanas aktivitāti. Dvēseliski ir ārkārtīgi daudz faktori, kas veicina audzēja attīstību- emocionāla un mentāla spriedze gadu garumā, tuva drauga vai radinieka nāve var kļūt par cēloni ļaundabīgo audzēju sākumam. Tātad audzēja attīstībā loma ir veselam faktoru kopumam. Antroposofās medicīnas mērķis ir atjaunot fiziskā ķermeņa, dzīves spēku, dvēseles un gara kopumu. Arī antroposofā medicīna tāpat kā tradicionālā uzskata, ka visos gadījumos, kad vien tas ir iespējams, audzējs likvidējams ķirurģiski. Ķīmijterapija, kas seko operācijai, rada virkni nevēlamu blakusefektu. Āmuļa terapija ir praktiski bez nevēlamiem blakusefektiem, jo tā aktīvajām vielām- viskotoksīniem un lektīniem piemīt selektīva citotoksiska iedarbība uz audzēja šūnām, negraujot veselās šūnas. Baltā āmuļa preparātu pielietojums ķīmijterapijas laikā ne vien palielina citotoksiko efektu uz audzēja šūnām, bet arī samazina nevēlamās blaknes. Tāds pats efekts vērojams arī kombinācijā ar staru terapiju.

3. attēls Konvenciālās terapijas izraisīto blakņu samazinājums

Antroposofā medicīna liek lielu uzsvaru ne tikai uz cilvēka fizisko izveseļošanos, bet arī uz emocionālo sakārtošanu. Cilvēka iekšējā līdzsvara atjaunošanai paralēli medikamentozajai ārstēšanai tiek izmantota mākslas, mūzikas terapija, eiritmija. Notiek aktīva diskusija ar pacientu, lai mazinātu viņa bailes, iesaistītu viņu cīņā ar audzēju, attīstītu jaunus viņa dzīves mērķus. [6]

Literatūras apskatā ietverti virkne klīniskos pētījumos iegūtie pozitīvie rezultāti par baltā āmuļa ekstrakta aktīvo vielu pozitīvo ietekmi onkoloģisko slimību ārstēšanā. Baltā āmuļa ekstrakta aktīvās vielas- lektīni un viskotoksīni uzrāda citotoksisku darbību, lektīni, kvercetīna atvasinājumi un triterpenoīdi- inducē apoptozi, triterpenoīdi nomāc angioģenēzi, visas aktīvās vielas stimulē imūnās sistēmas darbību. Neskatoties uz visu iepriekšminēto, šie rezultāti tiek interpretēti ar piesardzību.

Pārliecinošākie baltā āmuļa preparātu pētījumu rezultāti attiecas uz dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošanos un konvencionālās terapijas panesamības uzlabošanos. Uzlabojumi redzami jo īpaši saistībā ar pašregulāciju, nogurumu, miegu, nelabumu/ vemšanu, apetīti, caureju, enerģiju, darbaspējām, dzīves baudīšanu, depresiju, nemieru, sāpēm, vispārīgo fizisko, emocionālo un funkcionālo stāvokli. Attiecībā uz konvencionālās terapijas izraisīto blakusparādību novēršanu, jāatzīmē asinsrades sistēmas bojājumu (piemēram, leikopēnijas) un imūnsistēmas supresijas novēršanu, kas uzrādās daļā pētījumu, bet ne visos. Pieci randomizēti klīniskie pētījumi izdarīti saskaņā ar Labas Klīniskās Prakses vadlīnijām un trijos no tiem piedalījušies vairāk nekā 200 pacienti katrā. Tomēr norādes uz zināmu neobjektivitāti saistītas ar subjektivitāti dzīves kvalitātes rādītāju vērtēšanā. Tādēļ pētījumi tiek veikti kā akli. Tomēr pilnībā tie nevar būt akli, jo gan pacients, gan ārsts, protams, redz lokālo ādas reakciju un gripas simptomu izpausmi pēc baltā āmuļa preparāta subkutānas injekcijas. Ārsti Latvijā arī novēro pacientiem šo dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošanos, tomēr jāatzīst, ka baltā āmuļa preparātu lietošana ir ļoti reta, tie ir atsevišķi gadījumi, galvenokārt, kad konvencionālā terapija vispār netiek ordinēta novēlotas diagnostikas dēļ. Latvijas ārsti norāda uz depresijas mazināšanos, miega uzlabošanos, apetītes uzlabošanos, kaheksijas mazināšanos, darbaspēju uzlabošanos, ieinteresētības pieaugumu, imunoloģisko rādītāju uzlabošanos. Latvijā ir lielas problēmas āmuļa terapijas nozīmēšanu, jo šie preparāti nav iekļauti vadlīnijās, klīnikas priekšrakstos un protokolos. Tādēļ konvencionālās medicīnas pārstāvji tos nozīmē kā paliatīvus līdzekļus, stadijās, kad konvencionālā medicīna vairs netiek lietota, vai arī, ja pacients tos vēlas, viņu nosūta pie homeopāta vai antroposofā ārsta, kuri savukārt tos izvēlas gandrīz visos onkoloģiskajos gadījumos, arī preonkoloģiskajos stāvokļos, gan arī citām indikācijām. Kaut arī onkologi ir novērojuši pozitīvus gadījumus, kad pacients kaut vai pēdējos dzīves mēnešus nodzīvo pilnvērtīgi, kas arī ir liels ieguvums, plašāk praksē šī ārstēšanas metode neienāk. Dažādu dzīves kvalitātes rādītāju novērošanai nepieciešams apmācīts personāls, regulārāks un laikietilpīgāks ārsta un pacienta savstarpējais kontakts.

Attiecībā uz dzīvildzi ginekoloģisku un krūts audzēju gadījumos daži randomizētie pētījumi pierāda statistiski nozīmīgus ieguvumus. Lielākā daļa nerandomizēto pētījumu (kuri aptver lielāku skaitu pacientu) uzrāda nozīmīgākos ieguvumus. Šo pētījumu ticamība ir ierobežota, jo pacientu skaits ir neliels (vidēji 52 pacienti katrā randomizētajā pētījumā), un arī tādēļ, ka astoņi no deviņiem randomizētajiem pētījumiem tika iekļauti vienā lielā epidemioloģiskā kohortu pētījumā. Šis pētījums aizsākās septiņdesmitajos gados, kad vēl nebija iedibināti moderni datu kvalitātes standarti. Devītais randomizētais pētījums iekļāva vairāk pacientus, bet problēmas bija ar pacientu lielo atbirumu, kas ir protokola pārkāpums. Neviens no šiem pētījumiem nebija akls, bet dzīvildzi principā nav iespējams ietekmēt no novērotāja neobjektivitātes. Tādēļ nākotnē nepieciešams vairāk attīstīt tādu pētījumu kvalitāti, kas apstiprinātu dzīvildzes ieguvumus. Latvijā ārsti arī grib redzēt neapstrīdamus klīnisko pētījumu pierādījumus, lai varētu klīniski pamatoti tos nozīmēt pacientiem. Jāatzīst, ka daudziem ārstiem Latvijā ir šie gadījuma pacienti, kur ir sasniegti labi rezultāti, pat neticami rezultāti ar baltā āmuļa preparātu. Piemēram, gados jauna paciente ar krūts audzēju 4.stadijā, kur nebija iespējama un lietderīga konvencionālās terapijas lietošana, trīs gadus ar labiem rezultātiem saņēma preparātu Helixor un terapija tika pārtraukta vairāk materiālu apsvērumu dēļ vai arī pacientei veselības stāvoklis likās stabils un viņa vairs neapmeklēja ārstu. Būtībā šinī gadījumā lēmumu par terapijas izbeigšanu vajadzētu pieņemt speciālistam, diemžēl nav iespējams pie mums attīstīt antroposofajā medicīnā eksistējošo sarunu terapiju onkoloģiskajiem pacientiem, kuras mērķis ir motivēt pacientu aktīvi iesaistīties cīņā ar vēzi. Latvijā problēma ir lielā ārstu noslodze un atgriezeniskās saites iztrūkums vai nepilnīgums. Ļoti svarīga ir pacienta līdzestība, motivācija, psiho-emocionālais stāvoklis. Kā norādīja gan komplementārās, gan konvencionālās medicīnas pārstāvji onkoloģiskie pacienti vairumā gadījumu nāk no emocionāli smagas vides.

Attiecībā uz audzēja uzvedību, izmaiņām- remisiju vai recidīvu diemžēl randomizēto klīnisko pētījumu pierādījumi nav spēcīgi, pārsvarā ieguvumi uzrādās nerandomizētos klīniskos pētījumos. Vienas grupas (single-arm) kohortu pētījumos lietojot baltā āmuļa preparātus bez konvencionālās terapijas, tika novērota audzēja vai maligna izsvīduma remisija. Šajos gadījumos tika pielietotas augstas baltā āmuļa ekstrakta devas un lokāla ievade. Aptaujātie antroposofie ārsti un homeopāti norādīja gan uz audzēja remisiju, recidīvu riska samazināšanos, metastāžu riska samazināšanos, metastazēšanās kā procesa izslēgšanu, bet problēma slēpjas apstāklī, ka pacienti nonāk pie šiem speciālistiem vēlīnās audzēja stadijās. Ārsti norāda, ka āmuļa terapiju būtu jāizvēlas arī pacientiem ar preonkoloģiskām saslimšanām- dzemdes kakla displāzija, mastopātija, polipi utt. Tā pēc būtības būtu onkoloģisko slimību profilakse. Būtu nepieciešama plašāka diskusija, informācijas apmaiņa starp onkologiem, ginekologiem un citiem speciālistiem, kas pārstāv konvencionālo medicīnu ar komplementārās medicīnas pārstāvjiem, būtu jābūt kādai specializētai nodaļai, kur varētu pilnvērtīgi pacientu novērot. Savukārt arī pacientam būtu jāsniedz informācija par šādām ārstēšanās iespējām, kā arī jābūt brīvam izvēlēties, jo šobrīd viņš var saņemt vai nu konvencionālās ārstēšanas iespējas vai no tām atsacīties un nesaņemt terapiju vispār. Onkologu, radiologu, imunologu praksē Latvijā visticamāk āmuļa terapija tiek nozīmēta reti, kam par cēloni ir konvencionālās medicīnas tradīcijas Latvijā, birokrātiskie, organizatoriskie šķēršļi un valsts kompensācijas trūkums.