Krūts un ginekoloģiskie audzēji
Klīnisko un preklīnisko pētījumu 2009.gada sistemātiskajā apskatā novērtēta āmuļa preparātu terapeitiskā efektivitāte un bioloģiskie efekti ginekoloģisku un krūts audzēju gadījumos.
Āmuļa preparātu pielietojums krūts vai ginekoloģiska audzēja gadījumā atspoguļojas šādos pētījumos: 19 randomizēti, 16 nerandomizēti kontrolēti pētījumi un vienas grupas (single-arm) kohortu pētījumi. Attiecīgi iesaistīto pacientu skaits ir 2420, 6399 un 1130. Astoņi randomizēti un astoņi nerandomizēti klīniskie pētījumi iekļaujas lielā epidemioloģiskā kohortu pētījumā.
9 randomizētajos un 13 nerandomizētajos pētījumos novērtēta dzīvildze. 12 pētījumos ziņots par statistiski nozīmīgiem ieguvumiem, citos novērota neliela pozitīva tendence vai nav izmaiņas. 3 randomizētos un 6 nerandomizētos pētījumos novērtēja audzēja uzvedību (remisija vai laiks līdz recidīvam); trijos tiek ziņots par statistiski nozīmīgiem ieguvumiem, pārējie- nedaudz uzlabojums vai nav uzlabojuma.
Dzīves kvalitātes uzlabojums un ķīmijterapijas, staru terapijas vai ķirurģiskās iejaukšanās blakņu novēršana apstiprināta 15 randomizētos un 9 nerandomizētos pētījumos. 21gadījumā ziņots par statistiski nozīmīgu pozitīvu rezultātu, pārējos- neliela virzība vai nav izmaiņas.
Krūts un ginekoloģiskie audzēji (olnīcu, dzemdes, dzemdes kakla, vaginālais, vulvas audzēji) ieņem nozīmīgu vietu sieviešu saslimstībā un mirstībā. Eiropā 2006.gadā tika diagnosticēti 429 900 krūts vēža gadījumi (13.5% no visiem audzējiem) un 131 900 sievietes no tā nomira, neskatoties uz attīstītām ārstēšanas metodēm- ķirurģija, ķīmijterapija, staru terapija, hormonterapija utt. [10].
Krūts vēzis
Krūts audzējs ir visizplatītākais audzēja veids sievietēm. Skaita ziņā tas sastāda 25.9% un mirstības ziņā 17.1% no visiem audzēju veidiem sievietēm Vācijā. ASV katru gadu tiek diagnosticēts 175 000 jauno krūts vēža gadījumu un no tā mirst 43 000 sieviešu ASV un 1 miljons sieviešu visā pasaulē [58,59]. Attiecībā uz dzīvildzi veikti 4 randomizēti un 3 nerandomizēti klīniskie pētījumi. Divos randomizētajos pētījumos uzrādīti statistiski nozīmīgi rezultāti, lietojot baltā āmuļa preparātus, divi randomizētie uzrāda nelielu pozitīvu tendenci.
Audzēja uzvedība pētīta 2 randomizētos klīniskos pētījumos, 4 nerandomizētos klīniskos pētījumos un 4 vienas grupas (single-arm) kohortu pētījumos. Četros no kontrolētajiem pētījumiem tika kombinēta baltā āmuļa ekstrakts un konvencionālā terapija. Šie pētījumi daļēji uzrādīja ieguvumus attiecībā uz recidīviem. 2 vienas grupas (single-arm) kohortu pētījumi ziņoja par audzēja remisiju 44-62% pacientu pēc lokālas lielu devu āmuļa preparātu ievades.
Dzīves kvalitāte un ķīmijterapijas, staru terapijas un ķirurģijas blakusefektu novēršana novērota 11 randomizētajos pētījumos, 6 nerandomizētajos un 4 vienas grupas (single-arm) kohortu pētījumos. 19 no šiem 21 pētījumiem ziņots par ieguvumiem, galvenokārt, statistiski nozīmīgiem, viens- dzīves kvalitātes rādītāju uzlabojumu neuzrādīja, bet tika ziņots par blakņu samazinājumu un viens vismazākais no šiem pētījumiem atklāja, ka nav atšķirības. Trīs lieli farmako-epidemioloģiski pētījumi izpētīja pacientu kartes un atklāja, ka āmuļa grupā tiek novērstas slimības un terapijas izraisītās blakusparādības.
Preklīniskos pētījumos tika parādīta āmuļa ektrakta un tā aktīvo vielu citotoksiskā iedarbība uz audzēja šūnām. Āmuļa ekstrakts arī novērsa augšanas faktora inducētu proliferāciju un migrāciju krūts audzēja šūnās, dzīvildze tika pagarināta daudzos gadījumos, metastāžu daudzums un lokālie recidīvi tika reducēti gan ar āmuļa ekstraktu vai āmuļa ekstrakta aktivētajiem magrofāgiem. Viens pētījums neuzrādīja ieguvumus. Visi eksperimenti uzrādīja ieguvumus attiecībā uz dzīvildzi un audzēja augšanas inhibēšanu [10].
Randomizēts dubultakls pētījums, veikts Vīnes Universitātes klīnikas Ginekoloģiskajā nodaļā sievietēm ar krūts vēzi, kuras saņēmušas postoperatīvu ārstēšanu ar ķīmijterapiju un staru terapiju. Pētījuma mērķis bija samazināt terapijas inducēto imūnsistēmas nomākumu, uzlabot dzīves kvalitāti. 23 pacientes bija sadalītas 2 grupās. 11 pacientes saņēma Helixor A subkutāni 3 reizes nedēļā pieaugošās devās no 1-100mg, 12 pacientes saņēma placebo- 0.9% nātrija hlorīda šķīduma. Pētījums tika veikts atbilstoši mūsdienu prasībām. Tomēr tajā piedalījās pārāk mazs pacientu skaits. Imūnsistēma tika mazāk traumēta āmuļa grupā. Dzīves kvalitātes atšķirības šis pētījums nepierādīja. [21;56]
2004.gadā publicēti rezultāti multicentrālam, salīdzinošam, retrolektīvam (notiekošs), farmako-epidemioloģiskam kohortu pētījumam ar paralēlajām grupām un randomizēti atlasītiem centriem. Tā mērķis bija novērtēt baltā āmuļa standartizētu preparātu efektivitāti un drošumu ilglaicīgā primāra nemetastātiska I- III stadijas krūts audzēja komplementārajā terapijā, ordinējot to kā papildterapiju konvencionālajai terapijai- ķīmijterapijai, staru terapijai un hormonterapijai. Pētījuma grupas pacientes saņēma baltā āmuļa preparāta injekcijas vismaz trīs mēnešus paralēli konvencionālajai terapijai, kamēr kontroles grupa saņēma tikai konvencionālo terapiju. Pacientes tika novērotas vismaz trīs gadus vai līdz nāvei. Primārais mērķis bija novērtēt āmuļa efektivitāti konvencionālās terapijas nevēlamo blakusefektu novēršanā. Otrs mērķis bija novērtēt āmuļa terapijas efektivitāti slimības izraisīto simptomu novēršanā, tai skaitā ietekmi uz dzīvildzi. Baltā āmuļa preparātu drošums tika vērtēts pēc to izraisītajām blaknēm, to smaguma un iespējamās audzēja attīstības.
Pētījumā piedalījās 1442 pacientes (710- pētījuma grupā un 732 kontroles grupā). Sākumpozīcijā āmuļa grupas pacientes bija ar smagāku slimības pakāpi un sliktākām prognozēm. Pētījums atklāja, ka pētījuma grupas pacientes cieta ievērojami mazāk no konvencionālās terapijas izraisītajām blaknēm- tikai 16,3%, turpretim kontroles grupā nevēlamas blakusparādības novēroja 54,1% pacienšu. Attiecībā uz āmuļa terapijas drošumu pētījums parādīja, ka sistēmiskas blaknes bija novērotas 0,8% pacienšu, lokālas- 17,3%.
Pētījumu veica ar āmuļa preparātu Iscador. Pētījums aptvēra pacientes, kas tika ārstētas laikaposmā no 1988.- 2000.gadam. Pētījumā piedalījās 16 klīnikas Vācijā un Šveicē. Deviņas no tām ir slimnīcas, no kurām piecas sniedz primāro aprūpi un četras- onkoloģisko pēcoperāciju aprūpi (Reha centri), un septiņi ir onkoloģiskie centri. Četri centri sniedza komplementāro ārstēšanu ar āmuļa preparātiem kopā ar konvencionālo terapiju, kā arī tikai konvencionālo terapiju; deviņi centri sniedza konvencionālo terapiju kopā ar komplementāro āmuļa terapiju; trīs centri lietoja tikai konvencionālo terapiju.
Pacientu izejas dati parādīti 9.tabulā, sadalot pētījumu grupas un kontroles grupas vidējos rādītājus. Kopumā pētījumu grupā esošie pacienti bija ar smagāku veselības stāvokli un nopietnākiem slimības progresēšanas riskiem, salīdzinot ar kontroles grupu.
9. tabula
Pacientu demogrāfiskie un medicīniskie dati
| Demogrāfiskie un medicīniskie dati | Pētījuma grupa n=710 | Kontroles grupa n=732 |
| Vecums, vidējais | 53 | 57 |
| Svars, vidējais | 67 | 72 |
| Mēneši starp diagnozes uzstādīšanu un operāciju | 1,32 | 0,14 |
| Estrogēnu receptoru statuss pozitīvs | 72,5% | 65,1% |
| Postmenopauze | 61,6% | 82,4% |
| Alerģijas iepriekšējas | 12,8% | 7,6% |
| Neonkoloģiskas slimības | 36,0% | 53,9% |
Tabulā redzams, ka ir būtiskas atšķirības laikā starp audzēja diagnostiku un operāciju pētījuma un kontroles grupās (attiecīgi 1,32 un 0,14 mēneši).
Attiecībā uz audzēja un operācijas raksturlielumiem redzams, ka pētījuma grupas pacientiem ir ievērojami vājākas prognozes attiecībā uz audzēja stadiju un pakāpi. Pētījuma grupā biežāk sastopami multilokulāri audzēji, kā kontroles grupā (attiecīgi 25% un 9%). Starp pētījuma grupā iekļautajiem pacientiem ir augstāks procents to, kuriem nav iespējams pilnībā audzēju izoperēt nekā kontroles grupā (attiecīgi 3% un 0,5%). Kopumā pacienti pētījuma grupā ir ar smagāku stāvokli kā kontroles grupā. Skatīt 10.tabulā.
10. tabula
Pacientu stāvokļa salīdzinošs raksturojums pētījuma un kontroles grupā
| Operācijas un audzēja raksturojums | Pētījuma grupa n=710 | Kontroles grupa n=732 |
| Audzēja stadija pT2-4 | 61,4% | 50,3% |
| Limgmezglu esamība N>0 | 46,3% | 40,7% |
| Audzēja pakāpe (grade) pG3-4 | 36,1% | 18,0% |
| Audzēja stadija II+III (UICC) | 73,0% | 62,0% |
| Multilokulārs audzējs | 25,0% | 8,9% |
| Operācija ar paduses rezekciju/ tīrīšanu | 59,3% | 76,0% |
| Multipla audzēja operācija | 7,7% | 1,6% |
| Atlikušais audzējs pēc operācijas | 2,7% | 0,5% |
Vidējais novērošanas laiks pēcoperācijas periodā pētījuma grupā bija 66 mēneši, kontroles grupā- 60mēneši. 11.tabulā redzams procentuālais pacientu sadalījums pēc saņemtās terapijas.
11. tabula
Procentuālais pacientu sadalījums pēc saņemtās terapijas
| Konvencionālā terapija | Pētījumu grupa n=710 | Kontroles grupa n=732 |
| Bez konvencionālās terapijas | 22,0% | 5,7% |
| Staru terapija | 43,9% | 75,7% |
| Ķīmijterapija | 32,8% | 23,2% |
| Hormonālā terapija | 50,1% | 50,3% |
| Pretvemšanas līdzekļi | 8,6% | 4,9% |
| Pretsāpju terapija | 4,5% | 6,0% |
| Citi (piemēram, vitamīni) | 24,8% | 7,9% |
| Fizioterapija | 18,9% | 35,1% |
| Mēneši starp operāciju un terapijas sākumu | 1,4 | 1,2 |
Vidējais āmuļa terapijas ilgums bija 52 mēneši pētījuma grupā un domājamā kumulatīvā āmuļa ekstrakta deva bija 4,367 mg.
Pētījumā vērtēja āmuļa preparātu lietošanu konvencionālās terapijas radīto blakusefektu novēršanai. Pētījuma grupā, kura saņēma āmuļa terapiju, no 710 pacientēm 112 pacientes (tas ir 16,3%) cieta no konvencionālās terapijas radītajām blakusparādībām, kontroles grupā no 732 pacientēm- 395 pacientes (tas ir 54,1%). Statistiski nozīmīga ir atšķirība starp pacientēm pētījuma grupā un kontroles grupā. Pētījuma grupā konvencionālās terapijas blakusparādību sadalījums bija sekojošs: 27% no staru terapijas (piemēram, ādas reakcijas), 60% no ķīmijterapijas (slikta dūša/ vemšana, leikopēnija/leikocitoze), 5% no hormonālās terapijas, 8% no citas terapijas. Kontroles grupā konvencionālās terapijas blakusparādību sadalījums bija sekojošs: 69% saistīti ar staru terapiju, 24 % no ķīmijterapijas, 2% no hormonterapijas un 5% no citas terapijas.
Pētījumā vērtēja āmuļa preparātu efektivitāti ar slimību saistīto simptomu novēršanā pēcoperācijas periodā. Pēcoperācijas periodā var būt šādi simptomi, kas saistāmi ar audzēju: slikta dūša, vemšana, apetītes zudums, sāpes izoperētā audzēja vietā, galvassāpes, nogurums/izsīkums, iniciatīvas zudums/depresija, koncentrēšanās/atmiņas traucējumi, miega traucējumi, reibonis/līdzsvara traucējumi, nogurums/aizkaitināmība, elpas trūkums pie piepūles un infekcijas. 12.tabulā parādīti pēcoperācijas fāzes simptomi, kā arī to zudums fāzes beigās.
12. tabula
Pēcoperācijas fāzes simptomi un to samazinājums fāzes beigās
| Simptomi | Pētījuma grupa | Kontroles grupa | ||||
| n | No simptomiem brīvi | % | n | No simptomiem brīvi | % | |
| Slikta dūša | 125 | 104 | 83 | 107 | 51 | 48 |
| Vemšana | 67 | 62 | 93 | 61 | 29 | 48 |
| Apetītes zudums | 186 | 139 | 75 | 133 | 58 | 44 |
| Sāpes vēderā | 128 | 85 | 66 | 62 | 32 | 52 |
| Lokālas sāpes audzēja vietā (krūts) | 105 | 73 | 70 | 51 | 34 | 67 |
| Galvassāpes | 146 | 99 | 68 | 69 | 15 | 22 |
| Nogurums/izsīkums | 400 | 275 | 69 | 280 | 88 | 31 |
| Iniciatīvas trūkums/depresija | 369 | 258 | 70 | 204 | 77 | 38 |
| Koncentrēšanās/atmiņas traucējumi | 192 | 111 | 58 | 73 | 19 | 26 |
| Miega traucējumi | 336 | 154 | 46 | 198 | 87 | 44 |
| Reibonis/līdzsvara traucējumi | 75 | 44 | 59 | 40 | 13 | 33 |
| Nogurums/aizkaitināmība | 283 | 219 | 77 | 140 | 50 | 36 |
| Elpas trūkums pie slodzes | 67 | 5 | 7 | 58 | 5 | 9 |
| Infekcijas | 122 | 99 | 81 | 12 | 3 | 25 |
| Simptomu izzušana pēcoperācijas fāzes beigās | 558 | 436 | 78 | 569 | 219 | 39 |
Pētījuma grupā no 558 pacientiem, kam bija slimības izraisīti simptomi pēcoperācijas periodā, 436 pacientiem jeb 78% pēcoperācijas fāzes beigās simptomi izzuda. Kontroles grupā 569 pacientiem bija simptomi, pēcoperācijas fāzes beigās 219 pacientiem jeb 39% simptomi bija izzuduši. Tas pierāda baltā āmuļa preparātu lietošanas ieguvumus ar slimību saistīto simptomu reducēšanā.
Attiecībā uz dzīvildzi pētījums parāda, ka pētījuma grupas 97 pacienti no 710 jeb 13,7% nomira novērošanas laikā, kontroles grupā nomira 49 pacienti no 732 jeb 6,7%. Augstāks mirstības līmenis pētījuma grupā saistāms ar to, ka abu grupu pacientiem bija atšķirīgi izejas dati, proti, pētījuma grupā bija pacienti ar smagāku slimības stāvokli. Lai noteiktu izejas situācijas, risku profila un konvencionālās terapijas ietekmi uz mirstību un iegūtu objektīvu dzīvildzes novērtējumu, jāveic Cox regresijas analīze. Tā ir statistikas metode, ko lieto, lai novērtētu pacienta dzīvildzi, ko nevar noteikt absolūtos skaitļos, jo ir dažādi ietekmējošie ietekmējošie faktori (konkrēti šinī gadījumā- atšķirīgi pacienta raksturlielumi, vispārējais veselības stāvoklis pētījuma un kontroles grupā). Šādā veidā ir iespējams novērtēt atsevišķi individuālu, nesaistītu ar laiku faktoru ietekmi uz dzīvildzi un sagaidāmo dzīvildzi pētījuma un kontroles grupā pēc vienādiem rādītājiem abās grupās. Faktora ietekme (radniecīgi faktora iztrūkumam) novērtējama ar riska attiecību HR. Tas dod vērtību, ar kuru riska koeficients mainās, ja faktors ir salīdzinājumā ar faktora iztrūkumu. Ja HR ir lielāks par 1, tad mirstība pieaug faktora ietekmē, ja HR ir mazāks par 1, mirstība samazinās. Ja HR ir vienāds ar 1, faktoram nav ietekmes uz mirstību. Svarīgākie mirstību ietekmējošie faktori ir: vēlīna audzēja stadija (HR=3.61), papildterapijā lietota fizioterapija un balneoterapija (HR=0,41), citi faktori: vecums, hormonu receptoru statuss, menopauze, laiks no diagnozes uzstādīšanas līdz operācijai, audzēja stadija, multiplicitāte un atlikušais (neizoperētais) audzējs. Saskaņā ar noteikto HR, riska koeficients (risks nomirt) pētījuma grupā varētu būt apmēram puse no riska koeficienta kontroles grupā. Tas nozīmē, ka āmuļa grupā dzīvildzes rādītāji ir augstāki nekā kontroles grupā [57].
Dzemdes kakla vēzis
Dzīvildze tika pētīta 1 randomizētā un 3 neranomizētos klīniskos pētījumos. Visos pētījumos tika iegūti pozitīvi rezultāti, tomēr statistiski nozīmīgs bija 1 nerandomizētais pētījums. Audzēja uzvedību vērtēja 1 nerandomizētajā pētījumā, kas neuzrādīja pozitīvus rezultātus attiecībā uz metastazēšanos vai recidīviem. 1 vienas grupas (single-arm) kohortu pētījums ziņoja par pilnīgu audzēja remisiju 41% cervikālas intraepiteliālas neoplāzijas gadījumu, un daļēju remisiju 27% gadījumu pēc āmuļa ekstrakta lietošanas. Dzīves kvalitātes uzlabojumus parādīja 1 randomizēts un 1 nerandomizēts pētījums, abi bija statistiski nozīmīgi [10].
Dzemdes vēzis
Baltā āmuļa ekstrakta ietekmi uz dzīvildzi novērtēja 2 randomizētos un 2 nerandomizētos klīniskajos pētījumos un trīs ziņoja par statistiski nozīmīgiem ieguvumiem. Āmuļa preparātu ietekme uz dzīves kvalitātes rādītājiem tika pētīta 1 randomizētā un 1 nerandomizētā pētījumā un tika ziņoti statistiski nozīmīgi ieguvumi.
Preklīniskajos pētījumos tika uzrādīti āmuļa ekstrakta un izlolēta āmuļa lektīna ML I citotoksiskie efekti uz dažādām cilvēka dzemdes audzēja šūnām. Dzīvnieku eksperimentos uzrādījās āmuļa polisaharīdu ietekme uz tumora augšanu dzemdes epiteliomas gadījumā [10].
Olnīcu vēzis
Baltā āmuļa ekstrakta ietekmi uz dzīvildzi novērtēja 2 randomizētos un 2 nerandomizētos klīniskajos pētījumos un ziņoja statistiski nozīmīgus ieguvumus. Audzēja uzvedība tika novērota 2 randomizētos pētījumos; abos baltā āmuļa preparāti tika kombinēti ar ķīmijterapiju (vienā vēl papildus ar staru terapiju)- tika ziņoti salīdzinoši rezultāti. Āmuļa preparātu ietekme uz dzīves kvalitātes rādītājiem un ķīmij- un staru terapijas panesamību tika pētīta 3 randomizētos un 1 nerandomizētā pētījumā un tika ziņoti statistiski nozīmīgi ieguvumi.
Preklīniskie pētījumi uzrādīja baltā āmuļa ekstrakta citotoksiskos efektus uz dažādām olnīcu audzēja šūnām [10].
Folikulāra ne-Hodžkinsa limfoma
Kuehn, 2005 pētījumu veica Lūkasa klīnikā Arlesheimā Šveicē pacientiem ar folikulāru ne-Hodžkinsa limfomu, kura mērķis bija panākt audzēja remisiju, lietojot baltā āmuļa preparātus monoterāpijā. Daļēji tas tika iniciēts ar paša autora pozitīvu pieredzi. Pētījums ietvēra visus pacientus ar folikulāru limfomu jebkurā stadijā laika periodā no 1999.gada 1.maija līdz 2003.gada 31.oktobrim, pacientiem ar vai bez iepriekšējas ķīmijterapijas. Iepriekšējās ķīmijterapijas kurss bija pabeigts pirms 2-34 mēnešiem.
Terapija tika uzsākta ar preparātu Iscador P, pielietojot lēnu devas kāpinājumu no 0,01 līdz 20 mg, atsevišķos gadījumos līdz 30 mg, trīs reizes nedēļā, izņēmuma gadījumos pielietoja Iscador Qu vai M. Pēc diviem līdz trim mēnešiem tika pārbaudīts audzēja statuss. Kopējais pacientu skaits Lūkasa klīnikā ar diagnozi folikulāra limfoma bija 43. Deviņi pacienti dažādu iemeslu dēļ ārstējās mazāk par diviem mēnešiem- periods bija pārāk īss, lai izdarītu secinājumus. Deviņi pacienti šo terapiju noraidīja, neieradās uz konsultācijām vai nomira. 24 pacienti saņēma āmuļa terapiju. Viņu vecums bija no 34-70gadi. 15 pacientiem bija limfoma 4.stadijā, 5 pacientiem- 3.stadijā, diviem- 2.stadijā un diviem- 1.stadijā.
7 pacienti saņēma āmuļa preparātu monoterāpijā, 17- paralēli saņēma ķīmijterapiju. Monoterāpijas fāzē pilnīga audzēja remisija bija četriem pacientiem, daļēja- sešiem. Kombinētās terapijas fāzē (āmuļa preparāts kopā ar ķīmijterapiju) pilnīga audzēja remisija bija diviem pacientiem, daļēja– sešiem. Četri pacienti nomira kombinētās terapijas laikā, viens no miokarda infarkta.
Komentārs: Tie ir vērā ņemami pozitīvi rezultāti par āmuļa terapijas lietderīgumu. Tomēr no speciālistu puses augsti audzēja remisijas rādītāji baltā āmuļa preparātu monoterāpijas laikā bieži tiek traktēti kā aizkavējies remisijas fakts iepriekšējās ķīmijterapijas rezultātā [43].
Maligna melanoma
Vācijā un Šveicē veica multicentrālu, salīdzinošu, epidemioloģisku kohortu pētījumu, kurā iekļāva pacientus ar augsta riska malignu melanomu 2. un 3.stadijā pēcoperācijas periodā. Pētījumu veica saskaņā ar Labas Epidemioloģiskās Prakses vadlīnijām. Kontroles grupa saņēma āmuļa terapiju 2-3 reizes nedēļā vismaz 6 mēnešus, paralēlā grupa tika vienīgi novērota. Abās grupās daži pacienti saņēma staru, imunoloģisku vai ķīmijterapiju. Āmuļa grupā bija 329 pacienti, kontroles grupā- 357. Attiecībā uz āmuļa preparātu lietošanas drošumu pētījums uzrādīja, ka 3.3% pacientu bija sistēmiskas blaknes- galvassāpes, drudzis, alerģija, nieze, Kvinkes tūska, ekzēma, miega traucējumi, dispnoja, pankreatīts. Lokālas reakcijas injekcijas vietā novēroja 12.8% gadījumu. Blaknes bija ātri pārejošas. Visumā āmuļa preparāti ir labi panesami.
Attiecībā uz āmuļa preparātu efektivitāti primāri vērtēja ar audzēju saistīto dzīvildzi. Ar audzēju saistītā mirstība āmuļa grupā bija 8.9% pret 10.7% kontroles grupā. HR=0.41 (0,23-0,71), p=0,002, kas apliecina dzīvildzes ieguvumus āmuļa terapijas rezultātā. Vērtējot audzēja atkarīgas mirstības prognozes, redzams, ka HR=4,11(2,11-8,02), p˂0,001, ja attiecina 3.stadijas melanomu pret 2.stadijas un HR=2,38 (1,38-4,10), p=0,002, ja attiecina vīriešus pret sievietēm. Pēc vidēji 6,8 gadiem āmuļa grupā (āmuļa terapijas laiks vidēji 30mēneši) un 4,3 gadiem kontroles grupā audzēja atkarīgā dzīvildze āmuļa terapijas grupā ir statistiski nozīmīga attiecībā pret kontroles grupu. Lai pierādītu āmuļa preparātu efektivitāti melanomas ārstēšanā, nepieciešami labi dizainēti prospektīvi randomizēti klīniskie pētījumi [60].