Ikvienam no mums savas dzīves laikā kaut reizi ir nācies lietot kādu medikamentu. Taču ar zāļu lietošanu bieži ir saistīta ne tikai to pozitīvā un vēlamā iedarbība uz mūsu organismu, bet rasties arī nevēlamas organisma atbildes reakcijas, kuras sauc par blakusparādībām. Turklāt praktiski visi medikamenti var izraisīt blakusparādības, tikai tās var izpausties vairāk vai mazāk, vai arī tās vispār var neparādīties.
Mūsdienās pieejamo medikamentu skaits ir ļoti liels, un informācijas apjoms par katru medikamentu ir ļoti plašs, taču ne vienmēr šī informācija ārstam un farmaceitam ir ātri un viegli iegūstama dažādu apstākļu dēļ, tāpēc, nozīmējot vai iesakot pacientam kādas zāles, vienmēr jānovērtē pacienta veselības stāvoklis, lai viņa veselības stāvoklis nepasliktinātos vēl vairāk kādu iespējamo zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību dēļ. Šajā gadījumā ļoti svarīga ir pacienta līdzdalība savā ārstēšanas procesā, pacients nedrīkst būt pasīvs un tikai uzklausīt ārsta vai farmaceita dotos padomus, bet, rodoties kādiem jautājumiem vai neskaidrām situācijām, tie jārisina kopā ar speciālistu. Pacientam ir jāinformē ārsts par kādām jau iepriekš pieredzētām problēmām zāļu lietošanas laikā, lai spētu izvairīties no tām turpmākajā dzīves laikā.
Zāļu izraisīto blakusparādību izpausme ir ļoti individuāla, jo viens un tas pats medikaments vienam pacientam var radīt nopietnas organisma atbildes reakcijas, kas var apdraudēt pat viņa dzīvību, bet citam pacientam šī paša medikamenta lietošana nekādu nevēlamu iedarbību neizraisa. Turklāt to, vai konkrēti jums kāds vēl līdz šim nelietots medikaments izraisīs kādas blakusparādības vai nē, nav iespējams paredzēt.
Zāļu blakusparādības var sākt izpausties gan tūlīt pēc zāļu lietošanas uzsākšanas, gan arī tikai pēc kāda noteikta zāļu lietošanas perioda, tāpēc pacientam ir rūpīgi jānovēro visas sava veselības stāvokļa izmaiņas zāļu lietošanas laikā un par tām ir jāinformē ārsts vai farmaceits. Būtiski ir atcerēties, ka ne visas blakusparādības ir aprakstītas medikamentam klāt pievienotajā lietošanas instrukcijā, tāpēc, tikko pamanāt kādas nevēlamas savas veselības pārmaiņas, par to ir jāpaziņo savam ārstam vai farmaceitam, kuru pienākums ir tālāk informēt atbildīgās valsts institūcijas.
Medikamentu blakusparādības ir ļoti dažādas, un tās var ietekmēt gandrīz visu orgānu sistēmu darbību. Par lielāko daļu medikamentu ir pieejama informācija par to lietošanas iespējamajām izraisītajām blakusparādībām, tādēļ ārstam ir jāņem vērā pacientam esošās blakusslimības un vispārējais veselības stāvoklis, lai nepasliktinātu pacienta veselību un dzīves kvalitāti, ja medikamenta iespējamās blakusparādības ietekmē to organisma sistēmu, kuras darbības traucējumi ir ietekmējuši pacienta veselību. Bet pacienta pienākums ir informēt veselības aprūpes speciālistu par savu veselību, pašsajūtu, pašreizējām slimībām un tām slimībām, kuras piedzīvotas dzīves laikā.
Blakusparādības ir atšķirīgas pēc sava smaguma – tās var būt vieglas, un pacienta dzīves kvalitāte būtiski netiek ietekmēta, piemēram, viegla kairinoša sajūta degunā pēc dažu deguna pilienu lietošanas. Šādas blakusparādības visbiežāk pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas izzūd. Bet iespējamas arī ļoti smagas, pat dzīvību apdraudošas blakusparādības, piemēram, anafilaktiskais šoks pēc antibiotiku lietošanas, dažas blakusparādības var izraisīt neatgriezeniskas veselības stāvokļa izmaiņas. Tālākajā ārstēšanas gaitā un arī pie citu slimību ārstēšanas jāņem vērā, ka arī citi līdzīgi medikamenti var izraisīt tādas pašas blakusparādības. Tādēļ par tādām būtiskām blakusparādībām, kas minētas lietošanas instrukcijā, obligāti ir jāinformē jūsu ārsts vai farmaceits, kurš izlems, vai jums nepieciešams samazināt devu, lietot zāles citā diennakts laikā vai tās nelietot vispār, aizvietojot ar kādu citu medikamentu. Bet ja novērojat kādu būtisku vai arī nebūtisku blakusparādību, kuru, iespējams, izraisījis jums nozīmētais medikaments, bet par to nekas nav minēts lietošanas instrukcijā, tad obligāti par to ir jāinformē ārsts vai farmaceits.