Dienas lielāko daļu cilvēks pavada uz kājām vai precīzāk – pēdām, tādēļ nepieciešams padomāt par pienācīgu pēdu aprūpi, lai nerastos dažādas problēmas, kas apgrūtinātu pārvietošanos un atrašanos uz kājām. Pēdu kopšanai jābūt tikpat rūpīgai kā sejas kopšanai, lai mēs varētu justies ērti.

Laika gaitā nolietojas visas organisma daļas, arī pēdas dzīves laikā saskaras ar dažādām nedienām – slimībām, vāju asinsriti, nepareizi izgrieztiem kāju nagiem, kā arī bieži tiek valkāti apavi, kuri pilnībā neatbilst kājas izmēram un formai. Pēdu problēmas var liecināt arī par daudz nopietnākām saslimšanām – artrītu, diabētu, nervu un asins cirkulācijas traucējumiem.

Kājām un pēdām jānodrošina laba kopšana. Pēdu izskats jānovērtē pašam, ja rodas kādi jautājumi, tad nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš izlems par tālāko rīcību, iespējams, būs nepieciešams apmeklēt vēl kādu speciālistu – ortopēdu vai dermatologu.

Liela nozīme, lai saglabātu kāju veselību, ir pietiekamai asinsritei, tādēļ, kad vien iespējams, atrodoties guļus vai sēdus stāvoklī, paceliet kājas augstāk. Ja esat ilgi sēdējis, kārtīgi izstaipieties vai nedaudz pastaigājiet, veiciet nelielu kāju pašmasāžu vai izvannojiet kājas siltā ūdenī. Izvairieties valkāt apavus, kuri īsti neatbilst jūsu pēdām. Sekojiet vecmāmiņu ieteikumam, lai kājas vienmēr būtu siltas. Nesēdiet ilgstoši, īpaši, kad kāja pārlikta viena pār otru. Izvairieties no smēķēšanas.

Ērtu apavu valkāšana palīdz izvairīties no dažādām pēdu kaitēm. Daži padomi, kā iegādāties jūsu kājām atbilstošākos apavus:

  • ievērojiet, ka, cilvēkam paliekot vecākam, tomēr vēl nedaudz mainās kājas izmērs. Vislabāk pielaikot apavus dienas beigās, jo tad kāja ir nedaudz lielāka kā no rīta;
  • lielākai daļai no mums viena pēda ir lielāka par otru, apavus vajadzētu iegādāties atbilstošus lielākai pēdai;
  • nekad neiegādājieties apavus, tos neuzmērot;
  • izvēlieties apavus, kuri pēc iespējas vairāk atbilst pēdas formai;
  • pārliecinieties, ka apavi ir atbilstoši pēdas platākajai vietai, ka neizjūtat spiedienu uz tās;
  • nepērciet apavus, kuri šķiet par ciešu un negaidiet, ka tie izstaipīsies;
  • arī papēdim ir jājūtas ērti jūsu izvēlētajos apavos, lai tas necilātos un neradītu noberzumus;
  • mērot apavus veikalā, pastaigājiet nedaudz ar tiem, lai pārliecinātos, ka tie der un ir ērti. Pirms iešanas uz ielas ar jaunajiem apaviem, panēsājiet tos nedaudz pa māju, lai kāja pie tiem pierastu.

Apavu augšpusei jābūt izgatavotai no mīksta, elastīga materiāla, kurš piemērotos kājas formai. Ja valkājat ādas apavus, tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem ādas kairinājumiem. Biezāka apavu zole būs kā spilvens, uz kura atbalstīties, jūsu pēdai. Apavi ar zemākiem papēžiem ir ērtāki, drošāki un mazāk pēdas ietekmējoši nekā augstpapēžu apavi.

Biežākās pēdu problēmas

Sēnīšu un baktēriju infekcijas: rodas tādēļ, ka pēda daudz laika pavada kurpē – siltā, tumšā, mitrā vidē, kas ir ideāla mikroorganismu attīstībai. Sēnīšu un baktēriju infekcijas var izpausties kā sausa āda, apsārtums, tulzna, nieze un ādas lobīšanās. Ja netiek uzsākta laicīga infekciju ārstēšana, tad infekcija izplatās un vairs tik viegli nepadodas ārstēšanai. Nepilnīga ārstēšana var izsaukt infekcijas atkārtošanos. Lai izvairītos no infekcijām, kājas regulāri mazgājiet, mainiet sasvīdušās zeķes. Aptiekās pieejami dažādi līdzekļi, kas pasargās no kāju svīšanas un kas dezinficēs piesvīdušos apavus. Jāņem vērā, ka pastiprināta svīšana var norādīt arī uz kādu saslimšanu.

Sausa āda: papildus var būt arī pēdu nieze un dedzināšana. Lai to novērstu, lietojiet nelielu daudzumu maigas ziepes mazgāšanai, pēc tam ieziediet pēdas un kājas ar mitrinošu krēmu vai losjonu.

Varžacis un tulznas: tās rodas berzes un spiediena, kas pēdas kauli rīvējas pret apaviem. Aptiekās nopērkami dažāda veida paliktnīši un spilventiņi, lai novērstu tiešo bojātās vietas saskari ar apavu. Ir medikamenti, kuru sastāvā ir skābes, kas iznīcina varžacs audus, tomēr tie nenodrošina, ka problēmas neatkārtosies. Tulznu ārstēšanai aptiekās iegādājami speciāli hidrokoloīda plāksteri, kuri īsā laikā palīdz aizdziedēt tulznas. Tulznu ārstēšanai var izmantot arī dažādas ziedes, kas veicina audu atjaunošanos.

Kārpas: tie ir ādas izaugumi, kurus izraisa vīrusi. Tās neārstējot var kļūt sāpīgas un izplatīties tālāk. Kārpām vispiemērotāko ārstēšanas metodi var ieteikt ārsts, tās ar medikamentu palīdzību var piededzināt vai sasaldēt, kā arī noņemt ķirurģiski.

Ieauguši ienadži: nepareizi griežot nagus var panākt, ka nags ieaug apkārtējos mīkstajos audos, visbiežāk tas skar īkšķa nagu. Tādēļ vecākiem jāparāda bērnam, kā pareizi griezt nagus, lai nevajadzētu meklēt ārsta palīdzību, kurš nagu noņems nost.

Kājas īkšķa deformācija: rodas, jo saīsinās cīpslas, kas regulē īkšķa kustības. Īkšķa locītava palielinās un velk īkšķi it kā klāt pie pēdas. Locītava palielinās un kļūst stīva, stipri berzējas gar apaviem, tādēļ jāizvēlas brīvāki apavi. Smagos gadījumos nepieciešama ķirurģiska korekcija.

Pieši: tie ir kalcija izaugumi uz pēdu kauliem. Ilgstoši atrodoties stāvus, valkājot neatbilstošus apavus, kā arī cilvēkiem ar lieko svaru šie izaugumi var būtiski apgrūtināt pārvietošanos. Dažkārt pieši var neradīt nekādas sāpes, dažkārt tie ir ļoti sāpīgi. Lai atvieglotu staigāšanu, apavos jāievieto speciālas zolītes jeb supinatori tieši atbilstoši jūsu pēdas problēmām. Iespējama arī ķirurģiska ārstēšana.