Visbiežāk sastopamie redzes traucējumi ir tālredzība un tuvredzība. Abi šie stāvokļi ir pietiekami nepatīkami, tie būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, lai pēc iespējas vairāk uzlabotu rīcības spējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, ir radītas optiskās ierīces – brilles un kontaktlēcas, iespējams veikt arī operācijas ar lāzerķirurģijas palīdzību, kas palīdz atgūt normālu redzi. Kā izskaidrojama šo redzes traucējumu rašanas, kā pasargāt savas acis no tiem?
Tuvredzība
Cilvēki, kuriem ir tuvredzība, skaidri spēj saskatīt tuvumā atrodošās lietas un priekšmetus, bet nespēj saskatīt tālāk esošus objektus. Paralēli ejošie gaismas stari acī krustojas nevis uz tīklenes, kā tam normāli vajadzētu būt, bet gan pirms tās, tādēļ attēls ir neskaidrs. Tīklene ir acs sastāvdaļa, kas atrodas tās aizmugurējā daļā, tīklene uztver attēlu, kurš pēc tam pa redzes nervu impulsu veidā tiek aizgādāts līdz noteiktam smadzeņu apvidum. Lielākajai daļai tuvredzīgo cilvēku gaismas stari nesasniedz tīkleni, jo acs ir pārāk gara, taču dažkārt acs garums ir normāls, bet tuvredzība rodas radzenes (acs daļa, pa kuru tajā nonāk gaismas stari) uzbūves īpatnību dēļ. Tuvredzības attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai. Visbiežāk tā rodas bērniem drīz pēc skolas gaitu uzsākšanas. Ja tuvredzība attīstās pēc pusmūža sasniegšanas, tad tas var norādīt uz kataraktas attīstību. Katarakta ir slimība, kurai raksturīga lēcas (ap zīlīti esošā dzidrā acs daļa) apduļķošanās.
Uz tuvredzības attīstību var norādīt šādi simptomi: pastāvīgi vai periodiski ir grūtības skaidri saredzēt tālāk esošus priekšmetus, acu samiegšana, skatoties tālumā, acu berzēšana un pat galvassāpes. Tiklīdz tiek novēroti pirmie redzes traucējumi, nepieciešams doties pie acu ārsta, lai noteiktu to pakāpi. Ja tuvredzība tiek laikus konstatēta, tad veicot dažādus pasākumus var novērst tās tālāku progresēšanu un pat uzlabot redzi bez briļļu vai kontaktlēcu palīdzības.
Lai aizkavētu redzes traucējumu rašanos, acīm ir nepieciešami dažādi vitamīni, minerālvielas un citas vielas. Speciālisti papildus iesaka lietot vitamīnus, kuriem piemīt antioksidantu darbība (A, C un E vitamīni), bet it īpaši A vitamīnu vai tā provitamīnu beta karotīnu, augļus un dārzeņus, kas pietiekami lielā daudzumā satur beta karotīnu, var atpazīt pēc to dzeltenās un sarkanās nokrāsas, jo tie nodrošina augļu un dārzeņu krāsu. C vitamīns un dažādi bioflavanoīdi, kas atrodas dažādās dārza un meža ogās, citronos, vīnogās, upenēs, greipfrūtos u.c. augļos pasargās organisma, tai skaitā acs asinsvadus no bojājumiem, tādā veidā acs tiks pietiekami apgādāta ar dažādām barības vielām, kas tiek piegādātas ar netraucētas asinsrites palīdzību. Acu veselībai ļoti svarīgs ir arī cinks, kuram arī piemīt antioksidanta iedarbība, līdz ar to acis tiek pasargātas no nevēlamās brīvo radikāļu iedarbības, tādējādi tiek aizkavēta redzes traucējumu rašanās. Vairākas normālu redzes funkciju nodrošināšanai nepieciešamās vielas atrodas mellenēs, tās droši var lietot uzturā svaigā veidā, aptiekās ir pieejami arī dažādi preparāti, kas satur melleņu ekstraktu. Mellenes ir bagātas ar antocianidīniem, kas uzlabo asinsriti acīs, līdz ar acis tiek labāk apgādātas ar dažādām tām nepieciešamajām vielām, šīs pašas bioloģiski aktīvās vielas uzlabo redzi krēslā, kā arī aizkavē dažādu ar vecumu saistītu izmaiņu rašanos dažādās acs struktūrās. Pilnvērtīgs, sabalansēts un veselīgs uzturs ir vislabākais dažādu organismam nepieciešamu vielu avots. Vēl ļoti efektīvs veids, kā aizkavēt redzes traucējumu tālāku attīstību, ir dažādi redzes vingrinājumi. Viens no veidiem kā trenēt acis ir šāds: uz loga stikla acu augstumā piestiprināt apmēram 1 cm2 lielu lapiņu, kurai vidū uz uzzīmēt tumšs punkts, tad 3 sekundes skatīties uz uzzīmēto punktu, pēc tam 3 sekundes ārā pa logu uz kādu tālāk esošu objektu (gan uz punktu, gan tālāko priekšmetu ir jāskatās koncentrējoties, nevis novirzot acu skatienu uz citiem blakus priekšmetiem), pēc tam atkal 3 sekundes uz uzzīmēto punktu utt. Vingrinājums ir jāveic regulāri katru dienu 3 minūtes ilgi. Par citiem acu vingrinājumiem droši jautājiet savam acu ārstam.
Tālredzība
Šajā gadījumā cilvēki nespēj skaidri saredzēt priekšmetus, kas atrodas tuvumā. Cilvēkam kļūstot vecākam, pavājinās fokusēšanās spējas, tā ir normāla novecošanās parādība, un rodas vajadzība pēc brillēm lasīšanai un citu smalkāku darbu veikšanai. Tālredzība parasti rodas pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Tā gan var būt novērojama arī jauniem cilvēkiem, taču tai ir savādāka izcelsme, jo šādā gadījumā acs ābols ir anatomiski īsāks un gaismas staru krustpunkts atrodas aiz tīklenes, un veidojas neskaidrs attēls. Iemesls tālredzībai, kas rodas pēc pusmūža vecuma sasniegšanas, ir izmaiņas lēcā, samazinās fokusēšanās spēja acīs. Tālredzības gadījumā ir ne vien grūti saskatīt tuvumā esošos priekšmetus, bet pēc smalkāku darbu veikšanas, kas prasa lielāku acu piepūli, iespējamas sāpes acīs un galvassāpes. Pastāv uzskats, ka tālredzības progresēšanu nevar apturēt, lietojot kādus speciāli acīm domātus vitamīnu un minerālvielu kompleksus vai veicot speciālos acu vingrinājumus.
Redzes traucējumus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tie ir ne tikai subjektīvi traucējoši, bet var veicināt arī citu ar acīm saistītu slimību, piemēram, glaukomas, kataraktas, mākulas deģenerācijas u.c. rašanos.
Ja jau ir radušies kādi redzes traucējumi, tad svarīgi ir regulāri doties apciemot savu acu ārstu un veikt dažādas redzes funkciju pārbaudes, lai acu gaišumu un skaidru redzi (kaut arī ar brillēm vai kontaktlēcām) saglabātu pēc iespējas ilgāk.