Katram cilvēkam ir sava māte un tēvs, pusi no ģenētiskā materiāla mēs saņemam no viena vecāka un pusi no otra, tieši tādēļ ikviens cilvēks ir lielākā vai mazākā mērā ir līdzīgs saviem vecākiem. Ar gēnu palīdzību mēs no saviem senčiem pārmantojam ne tikai kādas ārējā izskata pazīmes, bet arī informāciju par slimībām. Aptaukošanās ietekmē gan cilvēka ārējo izskatu, gan arī veselību, izteikti palielināts ķermeņa ir daudzu nopietnu slimību riska faktors. Taču aptaukošanās nav vienīgā problēma, kurai ir saistība ar iedzimtību un ēšanu.
Apmēram 70 % gadījumu aptaukošanās iemesls ir iedzimtība, ja viens vai abi vecāki ir ar palielinātu ķermeņa svaru, tad ļoti iespējams, ka tāds būs arī viņu bērnam, bet arī tā nav nenovēršama un neatrisināma problēma, jo ar diētas un fizisko aktivitāšu palīdzību tomēr ir iespējams sasniegt vēlamo svaru, tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka nosliece uz aptaukošanos tik un tā pastāv.
Ģenētiskie faktori ietekmē organisma reakciju uz dažādu vielu uzņemšanu, ja šīs reakcijas neatbilst vispārpieņemtajām normām, tad tās sauc par patoloģiskām un runā par kādām saslimšanām. Viena no tādām ir hemohromatoze – ģenētiski noteikta slimība, kurai raksturīga pārmērīga dzelzs uzsūkšanās un uzkrāšanās organismā, tā uzkrājas aknu, aizkuņģa dziedzera audos, sirdī un citos orgānos.
Īpatnēji, ka šīs slimības, kad organismā ir patiesībā pārlieku daudz dzelzs, simptomi ir ļoti līdzīgi tiem, kādi novērojami dzelzs nepietiekamības gadījumā: nogurums, vispārējs vājums, ilgstošas vēdera sāpes, sāpes locītavās, neregulāras menstruācijas u.c. ja slimība netiek ārstēta, tad rodas nopietni dažādu orgānu bojājumi: aknu palielināšanās un ciroze, diabēts, artrīts, sirds slimības un audzēji, kā arī dažādi dzimumorgānu darbības traucējumi.
Šīs slimības ārstēšanas svarīga sastāvdaļa ir diēta – jāierobežo dzelzi saturošo produktu (aknu, liesas gaļas, zivju, olu dzeltenumu, žāvētu augļu) lietošana uzturā. Dzelzs rezerves palīdz samazināt arī dārzeņu un pākšaugu lietošana, kā arī kofeīnu saturošu dzērienu lietošana, taču arī pārmērīgi daudz tos lietot nedrīkst, lai nenodarītu ļaunumu pārējam organismam. Nedrīkst aizrauties ar augļu lietošanu, jo tajos esošais C vitamīns var palielināt dzels uzsūkšanos no citiem pārtikas produktiem.
Ja kādam no ģimenes locekļiem ir konstatēt šī saslimšana, tad pastāv risks, ka arī kādam citam radiniekam var būt šī slimība.
Arī paaugstinātam asinsspiedienam kā riska faktors var būt iedzimtība, turklāt gēni šādiem cilvēkiem var būta arī paaugstinātas jutības pret sāls lietošanu uzturā iemesls, līdz ar to asinsspiediena pazemināšanos var panākt vienkārši ierobežojot vārāmās sāls lietošanu uzturā. Tieši ģenētiskie faktori ir tie, kas nosaka, vai paaugstinātais asinsspiediens samazināsies, pārtraucot vai samazinot sāls lietošanu. Citiem cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu savukārt nepieciešams samazināt ķermeņa masu, kas arī var būt palielināta iedzimtības dēļ, tad nepieciešams uzņemt mazāk kaloriju vai palielināt fizisko slodzi, bet vislabāk – apvienot abus kopā.
Arī osteoporozes (slimība, kad samazinās kaulu blīvums) attīstība var būt ģenētiski noteikta, tādēļ laikus sākot lietot kalciju (minerālviela, kas veido kaulu cieto pamatstruktūru) un D vitamīnu (tas nepieciešams, lai labāk uzsūktos kalcijs), var novērst slimības rašanos.
Viena no aktuālākajām problēmām, kura arī var būt ģenētiski noteikta, ir celiakija – no gremošanas trakta neuzsūcas olbaltumviela glutēns, kā rezultātā tiek bojātas zarnu sieniņas. Šīs slimības ārstēšanā ļoti svarīgi ir uztura ierobežojumi (patiesībā tā pat ir vienīgā iespējamā ārstēšanas metode) – no ēdienkartes ir pilnībā jāizslēdz miltus saturošie ēdieni. Līdzīga situācija ir ar laktozes (piena cukura) nepanesību, kura ir iedzimta, jo trūkst organismā enzīma – laktāzes, kura sašķeltu laktozi, līdz ar to jāierobežo uzturā piena produktu lietošana vai arī papildus jālieto laktozi šķeļošais enzīms.