Ūdens ir viegli pieejams un bieži sastopams, tā ir mūsu uzturā visvairāk sastopamā viela, tomēr tā kvalitāte un tīrība ir ļoti svarīga, lai veselībai nenodarītu kaitējumu un gūtu labumu. Pie slāpēm mēs visbiežāk iedomājamies par glāzi tīra, vēsa ūdens, kas veldzētu slāpes. Ūdens dzeršanu var uzskatīt ne tikai par slāpju veldzēšanu, bet arī par sava veida organisma attīrīšanu no iekšpuses.
Savukārt mazgājoties ar ūdeni, mēs to attīrām no ārpuses gan vannā, dušā, gan pirtīs, arī peldoties. Tieši tāpat kā dienu uzsākot un nobeidzot mēs mazgājamies, arī glāzi ūdens vajadzētu izdzert uzsākot un nobeidzot dienu.
Ūdens uzņemšanai vajadzētu būt sabalansētai visas dienas garumā, vidēji dienā uzņemot apmēram 1,5-2 litrus ūdens. Ņemiet vērā sava organisma vēlmes, ja jūtat slāpes – apmieriniet tās ar malku ūdens. Jūsu organisms ir pietiekami gudrs, lai pateiktu priekšā, ko tas vēlas!
Lielisks uzskates līdzeklis ir jūsu āda, lai novērtētu kādas ir organisma „attiecības ar ūdeni”. Ja āda ir nedzīva, pelēcīga, neveselīga, nav tvirta, parādās grumbas, tad vajadzētu izvērtēt kāda loma ūdenim ir jūsu ikdienas uzturā. Kafiju, melno tēju, limonādes vajadzētu aizvietot ar augļu sulām vai vienkārši ūdeni. Tad drīz vien pamanīsiet, ka āda „kļūst dzīvāka”, tā kļūst veselīgāka, gludāka un pats cilvēks izskatās jaunāks.
Ūdeni organisms zaudē nieru darbības rezultātā, caur ādu (svīstot), kā arī neliels daudzums ūdens tiek izvadīts arī elpojot. Tāpēc ir jāpadomā arī par šī šķidruma daudzuma atjaunošanu, to mēs varam izdarīt dzerot ūdeni. Ūdens palīdz arī uztura sagremošanai, kā arī tas ir nepieciešams, lai sagremotās barības vielas varētu uzsūkties.
Šūnu vielmaiņā tiek patērēts ūdens, šūnas atrodas ūdens vidē un arī tajās iekšā ir ūdens – šai attiecībai ir jābūt līdzsvarā. Mūsu smadzenēs ir 85% ūdens, pa smadzenēm pārvietojas elektriskie impulsi, kas nodrošina dažādas mūsu darbības, tā kā ūdens labi vada elektrisko strāvu, tad nodrošinot smadzenēs pietiekamu ūdens daudzumu, uzlabosies arī domāšana.