Kā jau visās labās lietās – jāievēro mērenība. Pārāk daudz fizisko aktivitāšu ir tikpat kaitīgas veselībai, cik to nepietiekamība.

Daži ārsti, un tai skaitā Dr. Arthur Sigel, kas ir daudzu pētījumu par Bostonas Maratona skrējējiem autors, uzskata, ka ilgstošas ātrumsacīkstes rada pārāk lielu slodzi sirdij.

Dr. Siegel un viņa kolēģi pētīja 60 Bostonas Maratona (ASV) sacīkšu dalībniekus. Skrējēji parādīja normālas sirds funkcionēšanas rezultātus pirms maratona. Bet, 20 minūtes pēc finiša līnijas sasniegšanas, 60% no grupas bija paaugstināts troponīna līmenis (olbaltumvielas, kas parādās asinīs pēc sirds muskuļa bojājuma), un 40% no grupas bija pietiekami augsts līmenis, lai konstatētu sirds muskuļa šūnu sairšanu. Daudzi arīdzan parādīja vērā ņemamas izmaiņas sirds ritmā, vēsta žurnāls „Circulation”.

Kāds cits pētījums Vācijā parādīja, ka tikpat kā vienai trešdaļai vidēja vecuma vīriešu-maratona skrējēju cieš no aterosklerozes (asinsvadu sieniņu pārkaļķošanās), kā rezultātā paaugstinās miokarda infarkta risks. Salīdzinot ar kontroles grupas ne-skrējējiem, tikai 20% bija līdzīga aina, raksta mercola.com.

Ikvienas fiziskās aktivitātes ir pozitīvas un labvēlīgas, ja vien ir ar mēru intensitātes un ilguma ziņā. Ja iepriekš esat bijis vairāk fiziski pasīvs nekā aktīvs cilvēks, sāciet ar mazākas intensitātes nodarbībām dažas reizes nedēļā, lēnām palielināt nodarbību intensitāti. Bieži novērots, ka sporta zālēs jauni vīrieši pārspīlē ar svara vingrinājumiem, tādējādi nopietni kaitējot veselībai. Optimālais būtu konsultēties pie „sporta speciālista” ar medicīnas izglītību, pirms uzsākat aktīvi apmeklēt sporta zāli. Ja vien neesat profesionāls sportists, pārspīlēt un katru dienu sportot noteikti nevajag, un šeit lieti noder teiciens – „kas par daudz, tas par skādi” vai arī „laba daudz nevajag”.

Tomēr arī profesionālu sportistu, piemēram, atlētu vidū pastāv jēdziens „pārtrenēšanās sindroms”, kas nozīmē emocionālu, uzvedības un fizisko simptomu kopumu, kad vairāku nedēļu un pat mēnešu laikā notiek pārtrenēšanās. Medicīniski pārtrenēšanās sindroms tiek klasificēts kā neiro-endokrīns traucējums, vēsta www.rice.edu .

Fiziskās aktivitātes ir stresa mazināšanas forma un tās var sagraut Jūsu organismu, ja tiek veiktas par daudz, ilgstoši un bieži.

Fizisko aktivitāšu veikšanā nepieciešama pacietība un anaerobie vai nostiprinošie vingrinājumi, kas palīdz stiprināt sirds- asinsvadu sistēmu. Gudri sabalansētas fiziskās aktivitātes ir labas veselības un labāku sportisko rezultātu viens no priekšnosacījumiem.