Cilvēces progresa laikā mēs esam kļuvuši fiziskā ziņā slinki, un ikdienas ritms ir tik saspringts, ka fiziskajām aktivitātēm jau nemaz īsti laika vairs neatliek. Mazkustīgais dzīvesveids ir daudzu slimību iemesls, kuru simptomi bieži vien ierobežo pārvietošanos un kustību veikšanu, un veidojas tāds kā apburtais loks: kustības ir nepieciešamas stāvokļa uzlabošanai, taču ir ļoti apgrūtinoši tās veikt sāpju dēļ. Artrīts ir viena no šādām saslimšanām.

Artrīts ir locītavu iekaisums, pārsvarā ar šo slimību nākas saskarties gados vecākiem cilvēkiem, taču šodien arvien biežāk tā sastopama arī gados jauniem cilvēkiem. Ir vairāku veidu artrīti (vairāk nekā 200 dažādu), taču to simptomi parasti ir vienādi: sāpes skartajā locītavā, sāpju dēļ ir ierobežotas spējas veikt kustības, kuras pirms tam grūtības nesagādāja, ap locītavu esošie audi var pietūkt, ļoti raksturīgs ir arī locītavas stīvums no rīta pēc pamošanās vai ilgāka laika, kas pavadīts nekustoties.

Lai diagnosticētu šo slimību un samazinātu nepatīkamās slimības izpausmes bez ārsta palīdzības neiztikt, turklāt jāņem vērā, ka ārstēšanās būs salīdzinoši ilgstoša. Liela loma atveseļošanās procesā ir ne tikai medikamentiem, bet arī piemērotai fiziskajai slodzei, taču tā ir arī viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pasākumiem, kas palīdz saglabāt labu veselību.

Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz saglabāt kustīgumu locītavās, kā arī tie uzlabots muskuļu spēks un palielināta izturība. Šādā veidā mēs varam uzlabot savu spēju veikt visdažādākās ikdienas darbības, jo pats organisms kļūst spēcīgāks. Fiziskā slodze ir nepieciešama arī emocionālajai labsajūtai, jo tā sniedz gandarījumu un labu pašsajūtu.

Fiziskās aktivitātes mūs ilgāk uztur labā fiziskā formā, turklāt cilvēki, kas dzīves laikā ir piekopuši aktīvu dzīvesveidu, parasti nodzīvo ilgāk nekā tie, kuru dzīvesveids ir bijis mazkustīgs.

Bieži vien tiek uzskatīts, ka artrīts un citas locītavu problēmas ir šķērslis fiziskajām aktivitātēm, jo tiek izjustas sāpes, locītavas ir stīvas un nogurušas, taču cilvēkiem ar artrītu, kuru dienas režīmā fiziskā slodze ir neatņemama sastāvdaļa, slimības traucējošās izpausmes daudz mazāk ietekmē dzīvi. Vingrojumus, kuri īpaši noderīgi ir cilvēkiem ar locītavu problēmām, lai mazinātu sāpes un kustību ierobežojumus, var iedalīt 3 grupās:

  • Stiepšanās jeb tonizējošie vingrojumi: tie parasti ir ar zemu intensitāti, kurus nepieciešams veikt, lai saglabātu un uzlabotu ķermeņa kustīgumu. Tieši stiepšanās vingrojumi veido ārstnieciskās fizkultūras pamatu, bet tiem ir pietiekami liela nozīme jebkurās fiziskajās aktivitātēs un ķermeņa iesildīšanās laikā, lai pienācīgi sagatavotos sekojošajai slodzei, tādā veidā nenodarot pāri savam organismam.
  • Spēka vingrojumi: šie vingrojumi jau ir daudz enerģiskāki un intensīvāki, ar to palīdzību tiek veidoti spēcīgāki muskuļi, kā arī palielinās izturība. Tie tiek izdarīti, pārvietojot smagumus rīkus pretēji gravitācijas spēkam vai izmantojot elastīgus priekšmetus (piemēram, espanderu). Salīdzinoši īsā laikā muskuļi piemērosies slodzi, savukārt pakāpeniski palielinot slodzi, palielinās muskuļu spēks. Taču cilvēkiem ar locītavu problēmām spēka vingrojumi ir jāveic piesardzīgi, lai nenodarītu pāri sev, tādēļ pirms uzsākt fizisko slodzi vispār, ieteicams konsultēties ar ārstu, lai varētu kopīgi izveidot jums piemērotu vingrojumu programmu. Ļoti svarīga ir arī mērenība – necentieties pārvērtēt savus spēkus, īpaši tad, ja ar fiziskajām aktivitātēm neesat bijuši draugos ilgāku laiku, daudz labākus rezultātus sasniegsiet, slodzi palielinot pakāpeniski.
  • Vingrinājumi sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas trenēšanai (aerobā slodze): tajos tiek iesaistītas visas lielo muskuļu grupas, veicot ritmiskas, atkārtotas kustības, kā rezultātā uzlabojas sirds, elpošanas sistēmas un muskuļu darbība.

Vingrojumi ļoti noderīgi ir arī ķermeņa masas regulēšanai, un jebkura fiskā slodze uzlabo asinsriti visi ķermenī, tādā veidā arī iekaisušās locītavas tiek labāk apgādātas ar dažādām tām nepieciešamajām vielām, tādējādi mazinot iekaisuma procesu. Fizisko aktivitāšu laikā organismā atbrīvojas vielas, ko sauc par endorfīniem, un tās izraisa labsajūtu un apmierinājumu.

Patiesībā jebkurš mājas un tās apkārtnes uzkopšanas darbs ir ļoti laba fiziskā slodze, taču fiziskās piepūles laikā sajūtat spēcīgas sāpes vai nepatīkamu sajūtu, tas ir brīdinājums, ka slodze ir pārāk intensīva, vai arī tiek veikti jūsu veselībai nepiemērotas darbības.

Artrīta slimniekiem īpaši ieteicamas nodarbības ūdenī, taču par tām sīkāk pastāstīsim jums kādu citu reizi.