Cukura diabēts ir kļuvis par vienu no tā saucamajām „dzīvesveida” slimībām, Latvijā ar to slimo aptuveni 1,5 % valsts iedzīvotāju, taču pietiekami liels ir arī to cilvēku skaits, kuriem šī slimība nav diagnosticēta, līdz ar to var uzskatīt, ka patiesais slimo cilvēku skaits ir vēl lielāks. Cukura diabēts ir nopietna saslimšana, kas būtiski var ietekmēt dažādu orgānu un to sistēmu darbību un vielmaiņas procesus, ja netiek veikta nepieciešamā ārstēšana. Cukura diabēta attīstību ietekmē vairāki faktori, bet viens no iemesliem, kas slimības gaitu pasliktina un padara sarežģītāku ārstēšanās gaitu, ir aptaukošanās.

Cukura diabētam ir divi paveidi – 1. un 2. tipa cukura diabēts, taču abiem tiem ir raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā organismā insulīns vai nu neveidojas vispār vai arī izdalās nepietiekamā daudzumā (insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzeris un kas spēj samazināt glikozes līmeni asinīs), tādēļ to nepieciešams ievadīt no ārpuses ar injekciju palīdzību, savukārt otrā tipa cukura diabēta gadījumā organisma šūnas kļūst nejutīgas pret insulīnu, rodas tā saucamā insulīna rezistence, kā arī var samazināties insulīna veidošanās. Tieši otrā tipa cukura diabēta attīstību ietekmēt ir mūsu spēkos, jo šī slimība parasti rodas dzīves otrajā pusē, bet aptaukošanās un palielināts ķermeņa svars palielina šīs slimības attīstības risku, jo līdz pat 90 % otrā tipa diabēta pacientu ir konstatēts liekais svars.

Viss, ko mēs apēdam, gremošanas procesa laikā tiek sašķelts. Ogļhidrātu sagremošanas rezultātā rodas glikoze, kura pēc tam uzsūcas un nonāk asinsritē. Glikoze ir galvenais organisma enerģijas avots, tā ir nepieciešama ikvienas šūnas normālai darbībai, tāpēc ar asinsrites palīdzību tā tiek nogādāta līdz šūnām. Insulīns ir atbildīgs par procesu, ar kura palīdzību glikozes molekulas caur šūnu membrānām tiek ienestas šūnā iekšā.

Ja insulīna daudzums nav pietiekams, vai arī šūnas ir nejutīgas pret insulīna darbību, tad glikoze nokļūt šūnās nespēj, šūnām nepietiek enerģijas, jo nav jau no kurienes to iegūt, līdz ar to pakāpeniski rodas dažādi šūnu darbības traucējumi, kas pēc laika izpaužas jau kā veselības traucējumi. Tajā pašā laikā glikozes līmenis asinīs pieaug, jo tā visu laiku cirkulē asinīs, bet šūnās iekļūt nespēj.

Lai arī pētījumi vēl joprojām turpinās, lai noskaidrotu tieši kādā veidā aptaukošanās veicina otrā tipa cukura diabēta rašanos, tomēr šādas saistības esību zinātnieki un ārsti vairs nešaubās.

Ēdot ar taukvielām bagātu un sātīgu uzturu, aizkuņģa dziedzerim tiek radīta papildus slodze, it īpaši, ja apēstie pārtikas produkti lielā daudzumā satur piesātinātās taukskābes, jo insulīns piedalās arī tauku maiņas procesos. Taču bieži vien organisma prasības pēc insulīna ir tik lielas, ka nav iespējams tās apmierināt, līdz ar to glikozes līmenis asinīs paaugstinās insulīna nepietiekamības dēļ, un rodas asinsvadu un iekšējo orgānu bojājumi. Daudziem cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu jau ir paaugstināts asinsspiediens un dažādas sirds-asinsvadu sistēmas slimības, kuru gaita diabēta dēļ var vēl vairāk pasliktināties. Diabēta izraisītās komplikācijas (nieru darbības traucējumi, sirds-asinsvadu slimības, redzes traucējumi, čūlas uz pēdām un kājām, nervu bojājumi) biežāk novērojamas cilvēkiem ar aptaukošanos nekā ar normālu ķermeņa masu. Tādēļ cilvēki ar aptaukošanos, samazinot ķermeņa svaru ar piemērotas diētas un fizisko aktivitāšu palīdzību, ievērojami mazina saslimšanas risku, bet jau esošie diabēta pacienti tādā veidā var atvieglot slimības gaitu, mazinot komplikāciju iespējamību.

Daži uztura ieteikumi cilvēkiem ar cukura diabētu:

  • Pamatā uzturam ir jābūt veselīgam un sabalansētam, jāievēro ēdienu dažādība ēdienkartē, lai organisms saņemtu visas tam nepieciešamās uzturvielas.
  • Pēc iespējas mazāk uzturā jālieto dažādi saldumi, jo pēc to apēšanas glikozes līmenis asinīs ievērojami pieaug, kas rada papildus nevajadzīgu slodzi organismam.
  • Uzturam vajadzētu būt bagātam ar šķiedrvielām (pilngraudu maize, auzu pārslu izstrādājumi, svaigi augļi un dārzeņi un pākšaugi), jo ar to palīdzību tiek regulēta normāla kuņģa-zarnu trakta darbība, kā arī tiek izvadītas dažādas kaitīgās un organismam nevajadzīgās vielas.
  • Jāizvairās no pārmērīgas tauku uzņemšanas, ēdot treknus ēdienus. Ēdienu gatavošanai ieteicams labāk izvēlēties augu eļļas un pārtikas produktus ar samazinātu tauku saturu.
  • Jāizvairās no vārāmās sāls lietošanas uzturā. Sāli var aizstāt ar citām garšvielām un garšaugiem, turklāt tie ēdiena garšu padarīs interesantāku un neparastāku.

Savu ēdienkarti ķermeņa svara samazināšanai tomēr vajadzētu sastādīt kopā ar speciālistu, jo, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, jāņem vērā ne tikai tas, cik daudz liekā svara vēlaties nomest, bet arī jūsu vecums un dzimums, dzīvesveids, ikdienas fizisko aktivitāšu intensitāte, veselības stāvoklis, tai skaitā īslaicīgie veselības traucējumi (piemēram, infekcijas slimības, pārmērīgs stress u.c.). Taču atcerieties, ka, lietojot piemērotākos medikamentus, pareizs uzturs un atbilstoša fiziskā slodze cilvēkiem ar cukura diabētu ļauj dzīvot sociāli aktīvu un piepildītu dzīvi, kuru slimības norise īpaši neietekmē.