Ikviens no mums reizēm ir juties miegains, tomēr, kad miegainība traucē ikdienas aktivitāšu veikšanu, ierasto kārtību un samazina spēju funkcionēt, tā tiek saukta par „problemātisku miegainību”. Cilvēks var būt miegains un pats to nemaz neapzināties. Piemēram, cilvēks jūtas miegains tādu aktivitāšu laikā kā runāšana un mūzikas klausīšanās laikā viesībās, bet pēc viesībām var aizmigt pat pie auto stūres ceļā uz mājām.

Kādi ir problemātiskās miegainības simptomi?

Jums var būt problēmas ar miegu, ja Jūs:

  • Sistemātiski neizguļaties, vai miega kvalitāte ir visai niecīga;
  • Aizmiegat braucot ar auto;
  • Pūlieties palikt modrs, kad esat bezdarbīgs, piemēram, skatoties TV vai lasot;
  • Ir problēmas ar koncentrēšanos darbā, skolā vai mājās;
  • Ir problēmas ar pienākumu veikšanu skolā vai darbā;
  • Jums bieži apkārtējie cilvēki saka, ka esat miegains;
  • Jums ir grūtības atcerēties daudzas lietas;
  • Palēnināta reakcija;
  • Ir grūtības kontrolēt savas emocijas vai
  • Katru dienu noteikti nepieciešams miegs pa dienu jeb diendusa.

Kas izraisa problemātisku miegainību?

Miegainību izraisa organisma dabiskie diennakts miega un nomodas cikli, neapmierinošs miegs, miega traucējumi vai arī noteikti medikamenti.

Miega-nomodas cikli

Ik dienas noris 2 cikli, kad organisms dabiski tiecas pēc miega (vēlās vakara stundās-galvenokārt starp pusnakti un 7 rītā) un dienas vidū (pārsvarā starp plkst.13 un 16.00). Ja cilvēki neguļ šajās diennakts stundās, viņiem ir lielāks risks aizmigt negaidīti, jo īpaši, ja viņi pietiekami izgulējušies.

Neadekvāts jeb neapmierinošs miegs

Cilvēkam nepieciešamais nakts miega daudzums ir katram individuāls. Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams noteikts miega daudzums, citādi visas dienas garumā viņš nejutīsies pietiekami modrs. Pētījumi ir parādījuši, ka tad, kad pieaugušam cilvēkam ir atļauts gulēt neierobežotā daudzumā, vairums cilvēku guļ 8- 8.5 stundas. Dažiem cilvēkiem ir nepieciešams vairāk miega, lai izvairītos no problemātiskas miegainības, savukārt citiem nepieciešamas mazāk miega stundu. Ja cilvēks neizguļas pietiekami pat vienu vai vairākas naktis, „miega parāds” turpina pieaugt un aizvien palielinās, līdz tiek „izgulēts” nepieciešamais laiks. Problemātiska miegainība piemeklē tad, kad miega nepieciešamība netiek apmierināta un tā uzkrājas. Daudzi cilvēki nesaņem pietiekami daudz miega darbadienās, savukārt brīvdienās labi izguļas, tomēr, ja nedēļas laikā netiek izgulēts pārāk daudz miega stundu, ar pāris brīvdienām nepietiek, lai segtu miega trūkumu.

Miega traucējumi

Miega traucējumi, tādi kā apnoe, narkolepsija, nemierīgo kāju sindroms un bezmiegs var izraisīt problemātisku miegainību. Miega apnoe ir nopietns traucējums, kad cilvēka elpceļi tiek pilnīgi vai daļēji nosprostoti, viņam guļot, tādejādi cilvēkam ir jāmostas daudzas reizes naktī un tas rada problemātisku miegainību dienas laikā. Apnoe iemesli var būt anatomiskas īpatnības, palielinātas mandeles, liekais svars (jo taukaudi uzkrājas arī kakla rajonā), pēc alkohola lietošanas, jo pārlieku atslābinās muskulatūra utt. Apnoe izraisa krākšanu.

Cilvēki ar narkolepsiju (pēkšņs nepārvarams miegs) cieš no pārmērīgas miegainības dienas laikā, pat pēc miega pilnas nakts. Viņi var aizmigt dažādās nepiemērotās vietās un laikos.
„Nemierīgo kāju” sindroms cilvēkiem liek izjust nepatīkamas sajūtas kājās, kas visbiežāk tiek aprakstītas kā saspringums un sāpes. Šīs sajūtas visbiežāk piemeklē vakarpusē, padarot aizmigšanas procesu apgrūtinātu, kas savukārt var novest pie problemātiskas miegainības. Bezmiegs ir sliktas kvalitātes miegs un problēmas aizmigt, celšanās naktī un tai sekojošas problēmas atkārtoti aizmigt, mošanās pārāk agri no rīta, neatspirdzinošs miegs. Visas no iepriekš minētajām problēmām var izraisīt „problemātisko miegainību”, vēsta medicinenet.com.

Medicīniskie stāvokļi/medikamenti

Arīdzan noteikti medikamenti un veselības stāvokļi var izraisīt miega traucējumus un problemātisku miegainību. Piemēram:

  • Tādas hroniskas slimības kā astma, reimatiskais artrīts vai citas hroniskas saslimšanas.
  • Daži medikamenti augstam asinsspiedienam, dažas sirds zāles un astmas ārstēšanas medikamenti. Pretsaaukstēšanās medikamenti, kas satur efedrīnu vai pseidoefedrīnu.
  • Alkohols- reizēm daži cilvēki iedzer alkoholu, lai aizmigtu, tomēr tas visbiežāk traucē miega kvalitāti naktī, kas savukārt var novest pie problemātiskas miegainības dienas laikā. Alkohols ir nomierinošs līdzeklis mazos daudzumos, kas var miegainu cilvēku padarīt vēl miegaināku un apgrūtināt vienkāršu uzdevumu veikšanu.
  • Kofeīns- vai tiek dzerta tēja, kafija, saldie gāzētie dzērieni vai lietoti medikamenti, kofeīna patēriņš ļoti daudziem cilvēkiem traucē aizmigt un gulēt mierīgi. Kofeīns organismā saglabājas no 3 līdz 7 stundām, tā kā pat ja tas tiek lietots pa dienu, naktī var būt miega traucējumi. Tas pats attiecas uz medikamentiem, kas satur kofeīnu.
  • Nikotīns no cigaretēm vai nikotīna plāksteriem ir stimulējošs līdzeklis, kas var padarīt iemigšanu grūtāku un miegu nemierīgāku.

Problemātiskā miegainība un pusaudži

Daudziem ASV pusaudžiem un koledžas studentiem ir problemātiskas miegainības simptomi, tādi kā:

  • Grūtības piecelties no rītiem, lai dotos uz skolu;
  • Aizmiegot stundās un/ vai
  • Cīnoties ar miegu mājasdarbu pildīšanas laikā.

Pusaudžiem nepieciešams vismaz 9 stundas vai vairāk miega ik nakti, tomēr nereti viņi vēlas kļūt it kā ātrāk pieauguši un demonstrē to ar došanos gulēt daudz vēlāk nekā tas būtu vēlams viņu vecumā, kas ir saistīts arī ar pusaudžu bioloģiskajām izmaiņām. Pusaudžu nevēlēšanās iet ātrāk gulēt par vecākiem, bet vienlaicīgi esot nepieciešamībai celties agri uz skolu, noved pie nepietiekamas izgulēšanās.

Daudzi faktori veicina problemātiskas miegainības rašanos pusaudžu un jauniešu vidū, tomēr pārsvarā tā ir nepietiekama izgulēšanās un neregulārs miega režīms. Daži no faktoriem, kas ietekmē pusaudžu miegu:

  • Sociālas aktivitātes ar vienaudžiem, kam seko vēlāka došanās gulēt;
  • Mājasdarbu izpilde vakaros;
  • Agra celšanās, lai dotos uz skolu;
  • Vecāki nav uzmanīgi un neseko līdzi laikam, kad viņu atvase dodas gulēt;
  • Hobiji, sports un citas ārpusskolas aktivitātes, kas samazina miegam atvēlēto laiku.

Pusaudžiem un jauniešiem, kuri nepietiekami izguļas, ir lielāks risks saskarties ar tādām problēmām kā:

  • Auto avārijas;
  • Sliktas atzīmes skolā/koledžā/augstskolā;
  • Nomākts garastāvoklis;
  • Problēmas attiecībās starp vienaudžiem un pieaugušajiem.

Daudziem pusaudžiem ir vai nu pusslodzes darbs vai kādas citas ārpusskolas aktivitātes. Augstskolu studenti, kuri mācās dienas nodaļā un ir nodarbināti vairāk par 20 stundām nedēļā, ir daudz biežākas miega problēmas, arī kofeīna, nikotīna un alkohola lietošanas rezultātā, nekā tiem studentiem, kuri strādā mazāk par 20 stundām nedēļā vai nestrādā nemaz un pietiekami izguļas.

Maiņu darbs un problemātiska miegainība

Ļoti daudz pieaugušo strādā maiņu darbu. Miega zudums ir lielāks tiem, kuri strādā nakts maiņu darbu, agru rīta stundu darbu, un sievietēm- maiņu darbā nodarbinātām, kurām ir bērni mājās. Aptuveni 60-70% maiņu darbinieku ir miega problēmas un/vai problemātiska miegainība.

Cilvēku organisma un prāta miega-nomodas sistēma ir izveidota tā, ka naktī cilvēkam ir jāguļ un pa dienu jābūt nomodā. Šie dabiskie ritmi nosaka to, ka ir grūti gulēt dienas laikā un palikt nomodā naktī, pat cilvēkiem, kuri ir labi atpūtušies. Iespējams, ka cilvēka organisms nekad pilnībā nepielāgosies nakts laika aktivitātēm un gulēšanai dienas laikā, pat tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā nakts maiņu darbu.

Piedevām dabiskajai miega-nomodas sistēmai, arī vides faktori var ietekmēt miegainību maiņu darbu strādājošiem. Tas tādēļ, ka mūsu sabiedrība ir strikti „dienas orientēta”. Maiņu darbu strādājošiem, kuri vēlas aizmigt pa dienu, traucē to darīt skaņas, gaismas, telefoni, ģimenes locekļu izraisītie trokšņi u.c., kas ir pretēji tiem pieaugušajiem, kuri no tā visa ir zināmā mērā pasargāti nakts miega laikā.

Problemātiska miegainība maiņu darbu strādājošajiem var novest pie:

  • Paaugstināta auto avāriju riska, jo īpaši laikā, kad cilvēks dodas mājās pēc nakts maiņas;
  • Pazeminātas dzīves kvalitātes;
  • Pazeminātas produktivitātes (nakts maiņu strādājošie var būt lēnāki savās darbībās un mazāk rūpīgi kā dienās strādājošie) un/vai
  • Palielināta traumu un ievainojumu riska darba laikā.

Kas var palīdzēt?

Miegs – tam nav aizvietotāju!

Daudzi cilvēki galvenokārt vienkārši neatvēl pietiekami daudz laika savam miegam. Vispirms ir nepieciešams pārskatīt ikdienā veicamās aktivitātes un individuālo miega daudzuma nepieciešamību. Ja guļat mazāk par 8 stundām naktī, atvēliet vairāk laika savam miegam un dodieties gulēt ātrāk, kaut vai sāciet ar to, ka ik vakaru ejat gulēt 15 minūtes agrāk. Ja darbs vai ģimenes pienākumu veikšanas laiks nedod Jums iespēju doties gulēt agrāk, vienkārši atvēliet laiku diendusai 30-60 minūtes pa dienu, kas var ļoti labi remdēt miega trūkumu.

Medikamenti

Medikamentus cilvēkiem var izrakstīt ārsts dažādos gadījumos. Piemēram, īslaicīgas lietošanas miega zāles palīdz pacientiem akūta bezmiega gadījumos. Ilglaicīga miega zāļu lietošana tiek rekomendēta tikai specifisku miega traucējumu gadījumos, un to nolemj ārsts.

Alkohola lietošana var palīdzēt aizmigt ātrāk, bet var traucēt miegu vēlāk nakts laikā, kam seko problemātiska miegainība dienas laikā.

Ja jūtaties miegains-nevadiet auto!

Cilvēks, kas ir miegains un brauc pie stūres ir augstāks auto avāriju risks, pirmkārt jau palēninātās reakcijas ātruma dēļ. To novērst varat laicīgi plānojot to, kad Jums būs jābrauc, piemēram:

  • Pirms gara ceļojuma ar auto labi izgulieties;
  • Izvairieties no braukšanas laika posmā starp pusnakti un 7 no rīta;
  • Apmainieties ar citu šoferi, lai varētu atpūsties;
  • Pastāvīgi apstājieties, lai izstaipītos un atpūstos.

Ja esat maiņu darbinieks, sekojošais var palīdzēt:

  • Samaziniet nakts maiņu skaitu;
  • Palieliniet miegam atvēlēto laiku, guļot diendusu un ilgam miegam nepieciešamo laiku;
  • Palieliniet apgaismojumu darba vietā;
  • Sastādiet darba grafiku, kurā ir iepriekš plānotas nakts maiņas;
  • Novērsiet skaņu un gaismas iespējamību dienas laikā guļamistabā, guļot pēc nakts maiņas;
  • Lietojiet kofeīnu saturošus dzērienus (tikai nakts maiņas sākumā), lai palielinātu modrību vai
  • Ja ārsts ir ieteicis, retu reizi varat izmantot viņa izrakstītās miega zāles, lai aizmigtu dienas laikā, raksta National Institutes of Health.

Ja uzskatāt, ka guļat pietiekami daudz, bet joprojām jūtaties noguris dienas laikā, dodieties pie ārsta uz vizīti, lai būtu pārliecināts, ka tas tiešām nav miega trūkuma radīts nogurums.