Miegs ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa, vidēji cilvēks guļot pavada trešdaļu savas dzīves. Lai arī tas ir laiks, kad mēs neko nedarām, tomēr naktsmiers ir būtisks veselībai, jo tā laikā notiek dažādi atjaunošanās procesi, kuru rezultātā cilvēks uzkrāj spēkus, varētu pēc pamošanās enerģiski veikt ikdienas darbības. Taču vai miegs ir tikai vienveidīgs organisma atpūtas veids?

  • Naktsmiera laikā ir novērojamas piecas dažādas miega pakāpes (pats gulētājs gan tās neizjūt), turklāt tās savā starpā ir pilnīgi atšķirīgas un nelīdzinās viena citai.
  • Snaužot dziļu miegu, kļūst lēnāka elpošana un sirdsdarbība, savukārt asinsspiediens samazinās, visi šie rādītāji miega laikā sasniedz zemāko līmeni visas diennakts laikā.
  • Ikvienas nakts miega sastāvdaļa ir sapņi (visbiežāk gan mēs to neatceramies); periodu, kad ir novērojami sapņi, sauc par ātrā miega fāzi, tās laikā paaugstinās gan ķermeņa muskulatūras, gan smadzeņu aktivitāte (no fizioloģiskā viedokļa šī fāze daudz vairāk līdzinās nomoda stāvoklim, kaut gan cilvēks patiesībā guļ ciešā miegā).
  • Nakts otrajā pusē miegs vairs nav tik ciešs kā tūlīt pēc iemigšanas, no rīta puses ir daudz vieglāk atmosties no trokšņiem, kas miega pirmajā pusē nekādus gulēšanas traucējumus pat neradītu.
  • Pieaugušam cilvēkam miegā vajadzētu pavadīt 8 stundas, lai justos izgulējies un spētu pilnvērtīgi darboties visas dienas garumā, taču visbiežāk miegam tiek veltīts mazāks skaits stundu, līdz ar to nav brīnums, ka dienas otrajā pusē nogurums ir pārņēmis visu ķermeni, un darbaspējas ir ievērojami samazinājušās.
  • Cilvēks dzīvajā pasaulē ieņem tādu kā vidus pozīciju attiecībā pret miegam veltītajam laikam, jo, piemēram, kaķi miegā pavada trīs ceturtdaļas no diennakts, savukārt žirafes guļ vidēji tikai 20 minūtes diennaktī. Savukārt dzīvniekiem, kuriem ir jābūt modriem praktiski nepārtraukti, lai spētu izdzīvot, smadzenes miega laikā sadalās it kā divās daļās – vien puse atrodas dziļā miegā, bet otra ir nomodā (šādi darbojas daudzu putnu smadzenes).
  • Cilvēka organisms patiesībā ir ļoti precīzs pulkstenis (ja vien dzīvesveids nav piespiedis mainīt diennakts ritmus), tas mums saka priekšā, ka nakts ir jāvelta atpūtai un miegam, jo darbaspējas pēc pusnakts ievērojami samazinās, tieši tas pats notiek arī uz dažām stundām pēcpusdienā, liekot aizdomāties par pusdienlaika nepieciešamību dienas plānā.
  • Bērnu no miega atmodināt ir daudz grūtāk nekā pieaugušu cilvēku, mazulis būs apjucis, turklāt pēc tam nemaz neatcerēsies, ka naktsmiers viņam nav bijis nemaz tik mierīgs.
  • Lielie ķermeņa muskuļi miega laikā kļūst it kā paralizēti, iespējams, ka daba tiem veltījusi šādu īpašību tādēļ, lai cilvēks miega laikā nemēģinātu darīt to, par ko sapņo.
  • Cilvēks nakts laikā pamostas vidēji sešas reizes, taču bieži vien to pat neatceras.
  • Ja cilvēks bez gulēšanas pavada vairāk nekā 18 stundas, tad viņa pašsajūta un izturēšanās sāk līdzināties vieglai alkohola reibuma pakāpei.
  • Miega laikā samazinās ķermeņa temperatūra un ap pulksten 4 – 5 no rīta tā sasniedz viszemāko punktu visas diennakts laikā, savukārt tieši pēc 12 stundām – ap 5 pēcpusdienā tā sasniedz augstāko punktu diennakts ķermeņa temperatūras ritmā.
  • Pat atrodoties ļoti dziļā miegā joprojām ar maņu palīdzību tiek uztvertas skaņas un kustības, tieši tādēļ arī vecāki pamostas pat no klusiem savu bērnu šņukstiem vai tad, kad mazulis pagriežas uz otriem sāniem savā gultiņā.
  • Viens no biedējošākajiem veselības traucējumiem ir bezmiegs, ar to biežāk nākas saskarties sievietēm un gados vecākiem ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar depresiju, pārmērīgu uzbudinājumu un trauksmi, arī šie veselības traucējumi vairumā gadījumu ir raksturīgāki sievietēm nekā vīriešiem, lai no tā izvairītos daiļā dzimuma pārstāvēm būtu nepieciešams ilgāku laiku veltīt miegam.

Miegs patiešām ir būtiski nepieciešams, lai varētu atjaunoties dienas laikā izsīkušie spēki, un cilvēks pats atpūstos, taču miegs ir arī atmiņu nostiprinošs, tādēļ labs miegs pirms gaidāmā eksāmena, ja iepriekšējais vakars ir pavadīts intensīvā mācīšanās procesā, ir labākais veids, kā nodrošināt izlasītā iegaumēšanu.