Ķiploks lietderība pie dažādām saslimšanām ir zināma jau sen, jo jau sen atpakaļ tas ir izmantots tautas medicīnā, kā ārstniecisks līdzeklis un nav aizmirsts arī vēl joprojām mūsdienās. Ķiploki ir lietoti gan vieni paši, gan arī iekļauti visdažādākajās ēdienu receptēs, bet kāda lietderīga un pozitīva iedarbība uz mūsu organismu piemīt ķiplokam?
Ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs vielas nodrošina ne tikai ķiplokam raksturīgo smaržu, bet arī tā iedarbību uz organismu. Turklāt ķiploks ir lielisks mangāna, B6 un C vitamīnu un selēna avots. Kādā veidā tad ķiploki ietekmē mūsu organismu un veselību?
Sirds-asinsvadu sistēma. Regulāra ķiploku lietošana uzturā pozitīvi ietekmē paaugstinātu asinsspiedienu, to pazeminot. Samazinās arī zema blīvuma lipoproteīdu („sliktā” holesterīna) daudzums asinīs, intensīvāk noris slāpekļa oksīda veidošanās asinsvados, kā rezultātā asinsvadi atslābst un paplašinās. Visas šīs īpašības norāda, ka ķiploki palīdz aizkavēt aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību attīstību, kā arī samazina infarkta risku.
Ķiplokos esošais selēns pasargā mūs ne tikai no dažādām sirds slimībām, bet arī nodrošina aizsardzību pret audzējiem un smago metālu kaitīgo iedarbību uz veselību.
Pretiekaisuma, antibakteriālā un pretvīrusu darbība. Ķiplokos esošās vielas ievērojami mazina iekaisuma procesu, tās spēj samazināt sāpes un iekaisumu pat osteoartrīta un reimatoīdā artrīta gadījumā. Īpaši aktīvas šīs vielas ir svaigos ķiplokos (arī sīpolos).
Ķiploku antibakteriālo un pretvīrusu darbību nodrošina sēru saturošais savienojums allicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Pretaudzēju darbība. Pētījumos atklāts, ka ķiplokos atrodas vielas, kas ir aktīvas pret dažādiem ādas audzējiem. Ir dati, ka ķiploku lietošana uzturā spēj pasargāt no resnās zarnas audzēju attīstības, un resnā zarna tiek pasargāta no spēcīgo pretaudzēju medikamentu iedarbības, ēdot ķiplokus.
Cukura diabēts. Ķiploki spēj pasargāt organismu no bojājumiem, kas rodas cukura diabēta slimniekiem (tīklenes, nieru, nervu sistēmas u.c. bojājumi). Tas izskaidrojams ar to, ka augsta glikozes līmeņa asinīs gadījumā organismā pastiprināti veidojas brīvie radikāļi, bet ķiplokos esošās vielas, kam piemīt antioksidantu darbība, pasargā organismu no brīvo radikāļu darbības. Tā kā diabēta slimniekiem ir paaugstināts risks saslimt ar dažādām sirds-asinsvadu slimībām, tad arī tas tiek mazināts, ņemot vērā iepriekš aprakstīto pozitīvo iedarbību uz sirds-asinsvadu sistēmu.
Ķermeņa masas samazināšana. Jau pieminētajam allicīnam piemīt pozitīva iedarbība arī uz svara samazināšanu. Ja vēlaties samazināt savu svaru, tad iekļaujiet savā ēdienkartē ķiplokus, jo tie būs noderīgi ne tikai jūsu veselībai, bet arī palīdzēs ātrāk sasniegt vēlamo mērķi.
Veselīgas ir ne tikai pašas ķiploku galviņas, bet arī vasarā zaļās ķiploka lapas, kuras var pievienot dažādiem salātiem un citiem ēdieniem.
Ķiploki nav uzskatāmi par tādiem, kas izraisītu cilvēkiem alerģijas, jo tie nesatur vielas, kas parasti ir dažādu alerģiju cēlonis, taču nav izslēgts, ka tās vispār nevar nevienam rasties.
Ir cilvēki, kas ir jutīgi pret vielām, kas izraisa gļotādu kairinājumu, piemēram, kuņģī. Šādi cilvēki pēc ķiploku lietošanas uzturā jūt dedzināšanas sajūtu kuņģī, tad vajadzētu samazināt ķiploku daudzumu uzturā vai arī atturēties no to lietošanas vispār.