Tīrs ķermenis ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu justies labi, un mazgāšanās ir ķermeņa kopšanas pirmais posms. Mazgājoties ķermenis tiek attīrīts ne tikai no ārpuses, bet tas ir arī kā sava veida relaksācijas process, kura laikā tiek sakārtotas domas, un tiek gūts baudījums visam organismam. Kā mazgājoties var sasniegt vislabāko efektu?

Auksta duša, lai atsvaidzinātu un spēcinātu organismu, nav nekas jauns. Jau sen zināms pirtī iešanas rituāls, kurš sevī ietver vārtīšanos sniegā, lēkšanu aukstā ūdenstilpnē vai vienkārši aplaistīšanos ar aukstu ūdeni. Bet ko tad īsti dod mūsu organismam šīs krasās temperatūras svārstības?

Ja organisms īsu laika posmu ir pakļauts siltuma iedarbībai (ne tikai pirtī, bet arī siltā vannā vai dušā), notiek dažādas izmaiņas organismā:

  • Vazodilatācija – paplašinās asinsvadi un pastiprinās asinsrite pa tiem.
  • Paātrinās asinsrite – organisma šūnas labāk tiek apgādātas ar skābekli, pateicoties gan paātrinātajai asinsritei, gan vazodilatācijai.
  • Arī vielmaiņa noris straujāk – paātrinās temps, kādā organismā tiek sašķelta pārtika, noārdītas toksiskās vielas un sadedzināta enerģija.
  • Paātrinās pulss – ir kļuvusi ātrāka sirdsdarbība un asinsrite.
  • Organismā šūnu darbs noris intensīvāk – organismam nepieciešamās vielas tiek ražotas straujāk.
  • Paātrinās limfātiskās sistēmas darbība – uzlabojas organisma spēja aizvadīt no audiem šūnu sabrukšanas produktus un mikroorganismus.

Vispārējais ķermeņa izkarsēšanas process ir vienkāršs. Tas iedarbojas nomierinoši un relaksējoši, pozitīvi ietekmē dažādas organisma funkcijas, veicina spēju attīrīties, atjaunoties un optimāli darboties.

Lai sasniegtu labus rezultātus, pietiek ar apmēram 5 minūtes ilgu organisma izkarsēšanu, ja, ilgāka laika pavadīšana karstā vidē, liek justies nepatīkami, tad nevajag sevi piespiest to paciest, jo organisms šādā veidā pats pasaka priekšā, kas tam ir vajadzīgs, un, ko tas vēlas. Jāņem vērā, ka ne visi cilvēki savas veselības stāvokļa dēļ drīkst iet pirtī, karstā dušā vai vannā, jo var rasties ļoti nopietnas sekas, tādēļ pirms tam vajadzētu pakonsultēties ar savu ārstu, bet vispirms ieklausieties paši sava organisma vēlmēs – vai tas patiešām spēs jums radīt labsajūtu un patiku.

Brīdis, kad karstums jūsu organismam kļūst neciešams, un jūs sākat justies nepatīkami, ir vispiemērotākais, lai atdzesētu ķermeni. Atdzesēšanas laiks parasti ir īsāks nekā sakarsēšanas laiks – tas var būt līdz 3 minūtēm ilgs. Atdzesēšanas laikā organismā notiek šādi procesi:

  • Vazokonstrikcija – sašaurinās asinsvadi, un palēninās organismā asinsrite. Asinis koncentrējas iekšējos orgānos.
  • Atslābinās saspringusī muskulatūra, kas sniedz patīkamas izjūtas.
  • Organisma atbildes reakcija uz kraso temperatūras maiņu izpaužas, kā asinsrites paātrināšana, un līdz ar to audi tiek labāk apgādāti ar skābekli.

Atdzesēšanās nedrīkst būt pārāk ilga, lai organismam nenodarītu ļaunumu. Šeit atkal pirmais rādītājs ir pašu pašsajūta dotajos apstākļos, tiklīdz rodas kādas nepatīkamas izjūtas, atrašanās aukstajā vidē ir jāpārtrauc. Atdzesēšanās laikā organismam ir strauji jāpārorientējas no vieniem apstākļiem (karstuma) uz cietiem (aukstumu), kas ir ļoti liela slodze, kas ne visiem cilvēkiem ir pieļaujama viņu veselības apstākļu dēl – pirms tam vajadzīga ārsta konsultācija.

Ejot dušā, pamīšus ik pēc pusminūtes mainiet ūdens temperatūru no karsta uz aukstu vismaz 3 – 5 reizes, lai sasniegtu tādus pat rezultātus.

Ejot karstā vannā, ņemiet līdzi trauku, kurā ielejiet aukstu ūdeni, tad pēc karstās peldes vannā, uzlejiet auksto ūdeni uz ķermeņa augšdaļas, pēc tam atkal iegremdējieties karstajā vannā, šādi procedūru arī jāatkārto 3 – 5 reizes.

Nav šaubu, ka temperatūras maiņas rezultātā paātrinātā asinsrite, muskuļu darbības traucējumu samazināšana, labāka organisma apgāde ar skābekli, uzlabotā asinsrite, tonizētā āda un muskuļi uzlabos gan jūsu izskatu, gan vispārējo veselības stāvokli.