Daudz nākas dzirdēt par dažādu faktoru kaitīgo ietekmi uz mūsu organismu, viens no šādiem faktoriem ar nelabvēlīgu ietekmi ir holesterīns. Tā darbību organismā var salīdzināt ar sīkas tērcītes darbību, kas nemitīgi „grauž” kāpas, līdz rodas smilšu nobrukums. Bet kas īsti mums būtu jāzina par šo veselības biedu – holesterīnu, kādu ļaunumu tas rada?

Zem vārda „holesterīns” patiesībā slēpjas vairāki tā paveidi. Ar dažādām asinsanalīzēm iespējams noteikt tos visus: zema blīvuma lipoproteīdus (ZBL), augsta blīvuma lipoproteīdus (ABL) un triglicerīdus, taču visbiežāk ar vārdu „holesterīns” tiek saprasts kopējā holesterīna līmenis, kurš nedrīkstētu būt lielāks par 5,2 mmol/l. Ar terminu „sliktais holesterīns” ir jāsaprot tieši zema blīvuma lipoproteīdi, kas nogulsnējas artēriju sieniņas iekšējā slānī, turklāt asinsvadu sieniņā saaug saistaudi, un laika gaitā attīstās ateroskleroze. Patiesībā ikvienam cilvēkam laika gaitā asinsvadu sieniņas kļūst biezākas, jo tajās savairojas saistaudi, tomēr šis process norit salīdzinoši lēnu, un tas skar visus asinsvadus. Bet ateroskleroze pārsvarā skar tikai lielās un vidējās artērijas (aortu, sirds vainagartērijas, smadzeņu, kāju u.c. artērijas).

Ļoti liela nozīme aterosklerozes attīstībā ir dažādiem riska faktoriem, piemēram, palielināta ķermeņa masa, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, nesabalansēts un neveselīgs uzturs. Ļoti liela loma ir arī dažādiem iedzimtiem vielmaiņas faktoriem.

Normāli ikvienam no mums organismā ir gan holesterīns, gan triglicerīdi, jo tās ir normālai organisma funkcionēšanai nepieciešamas vielas, tikai nepieciešams sekot to daudzumam organismā, lai tās nepārsniegtu pieļaujamo daudzumu, kas var izraisīt veselības traucējumus.

Ja holesterīna līmenis netiek adekvāti kontrolēts un regulēts, tad laika gaitā artēriju sieniņas kļūst biezākas, tajās ieaugušo saistaudu dēļ tās kļūst arī neelastīgas. Tā kā asinsvadi kļūst šaurāki, tad asins plūsmai tiek radīta papildus pretestība, un mainās arī pati asins plūsma, jo vietām asinsvads ir šaurāks, vietām atkal plašāks, tādā vaidā rodas papildus slodze uz asinsvadu sieniņas.

Slimības sākotnējā fāzē nekādi simptomi parasti nav jūtami, un slimība klusējot nodara nopietnus veselības traucējumus. Kad bojājums ir jau pietiekami būtisks, sāk parādīties dažādas klīniskās izpausmes, taču tās ir atkarīgas no tā, kurus asinsvadus ir skāris klusējošais aterosklerozes process, tās var būt gan paaugstināts asinsspiediens, gan insults, gan arī pat spazmas vēdera apvidū. Tādēļ ļoti svarīgi ir regulāri pārbaudīt savu veselības stāvokli pie ārsta, lai laikus atklātu saslimšanu un izvairītos no nepatīkamām un pat bīstamām slimības izpausmēm. Ārsta padoms un ieteikumi būs nepieciešami, lai samazinātu aterosklerozes radītos riska faktorus jūsu veselībai. Ja nepieciešams, ārsts ieteiks jums vispiemērotākos medikamentus, lai samazinātu un uzturētu normālu holesterīna līmeni asignē.

Aterosklerozi nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par vecāka gadagājuma cilvēku slimību, jo ļoti bieži ar to saskaras arī ļoti jauni cilvēki, kas tikai nesen kā sasnieguši 20 gadu vecumu, to veicina gan mūsdienu dzīvesveida īpatnības, gan dažādu nelabvēlīgo faktoru iedarbība uz mūsu organismu.

Lai pasargātu savu organismu gan no aterosklerozes, gan arī citām slimībām, svarīgi ir ievērot sabalansētu uzturu un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Ja tomēr kāda slimība ir jūs piemeklējusi, ļoti svarīga ir savas veselības stāvokļa regulāra kontrole, jo atcerieties, ka vienas slimības rezultātā var rasties citas slimības, un tad ārstēšana jau būs sarežģītāka un ilgstošāka.