Pasauli organisms uztver ar maņu orgānu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. Parasti runā par trokšņu iedarbību uz cilvēka veselību un tā ir taisnība, ka pat īslaicīgs 60-90 dB troksnis izmaina sirds ritmu, paaugstina asinsspiedienu, sašaurinās asinsvadi, izmainās elektroencefalogrammas līkne – samazinās uztveres un domāšanas asums. Dažreiz pasliktinās ēstgriba un ilgstoši atrodoties vidē, kur ir liels troksnis, pasliktinās dzirde.
Anglijas karaliene Elizabete Trešā esot pat aizliegusi vīriem sist savas sievas pēc 10 vakarā, lai “viņu kliedzieni netraucētu kaimiņus”.
Taču arī klusums iedarbojas uz cilvēku ne visai pozitīvi.
Dabā nav pilnīga klusuma. Brīžos, kad mēs to domājam esam, dzirdam savus sirdspukstus, varbūt lapu trīsēšanu, varbūt vēja pieskārienu.
Vāji trokšņi (līdz 20 dB) un vidējie(40-60 dB) ne tikai netraucē klausīties, bet dažos gadījumos pat palīdz cilvēkiem.
Piemēram, pēc Krievijā veiktu pētījumu rezultātiem izrādījās, ka paša cilvēka dziedāšana netraucē uzņemt informāciju no ārpuses, jo zemgarozas daļas smadzenēs ne tikai izdala ārējo signālu no apkārtējiem trokšņiem, bet to “pastiprina” uz cilvēka balss fona.
Kādā eksperimentā, kur vajadzēja nospiest taustiņu, ja izdzirdēja klikšķi, izrādījās, ka neliels trokšņu fons(līdz 40 dB)ļāva to izdarīt ātrāk un precīzāk, nekā, ja klikšķis tika gaidīts pilnīgā klusumā. Nelielais troksnis ļāva apslāpēt organisma iekšējos trokšņus un radīja savdabīgu skaņas “komfortu”.
Arī troksnis, kas seko pēc skaņas signāla (ap 0,5 s) labāk ļāva to atpazīt, nekā, ja starp signāliem bija klusums.
Interesanti, ka arī cilvēku starpā sarunas labāk noris un domām vieglāks lidojums, ja fonā skan pieklusināta mūzika un ir diezgan grūti uzturēt sarunu, ja ir ilgas klusuma pauzes starp vārdiem runātāja tekstā.
Kā it visā – patiesība ir kaut kur pa vidu… .
Dr. G. Kuklis