Bērnam augot un attīstoties, notiek tik pārsteidzošas pārmaiņas. Visa dzīve sastāv no dažnedažādu pārmaiņu virtenēm, kas padara krāsainu ikdienišķo pelēcību. Ar katru jaunu notikumu pavērsienu tiek iegūta pieredze, kas cilvēku veido par tieši tādu personību, kāds viņš ir. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ar kuru nākas saskarties ikvienam puikam, ir tā saucamais balss lūzums, kāpēc tas notiek?
Līdzās daudzajām fiziskajām pārmaiņām, kas notiek ar zēnu ķermeni pubertātes laikā, veidojoties par jaunu vīrieti, notiek arī izmaiņas viņa balsī.
Balsene ir tā vieta elpceļos, no kurienes nāk izrunātās skaņas. Tāpat kā viss pārējais ķermenis, arī pati balsene pubertātes laikā aug, kļūst lielāka un biezāka. Šādas pārmaiņas notiek arī meitenēm, ne tikai zēniem, taču viņiem tas ir novērojams daudz izteiktāk. Meiteņu balsis pazeminās tikai par pāris toņiem, un šī izmaiņa nav tik pamanāma kā zēniem.
Balsene atrodas kakla priekšējā daļā, tā ir savienota ar elpvada sākumdaļu, bet pati balsene ir veidota no skrimšļiem, un tai ir ļoti nozīmīga loma skaņu veidošanas procesā. Pie balsenes ir piestiprinātas divas balss saites. Runājot gaiss plūst no plaušām, tas liek vibrēt balss saitēm, un rodas skaņa, kuru mēs dzirdam kā balsi. Skaņu augstums, kuru rada balss saišu vibrācija, ir atkarīgs no balss saišu garuma un biezuma, to elastīguma un sasprindzinājuma pakāpes, no tā, cik mitra ir elpceļu un balss saišu gļotāda. Jo garākas ir balss saites, jo dobjāka ir skaņa un rupjāka balss.
Pirms zēni sasniedz pubertātes vecumu, viņu balsene ir neliela, līdz ar to arī balss saites ir mazas un plānas, tādēļ maziem bērniem ir augstāka balss nekā pieaugušajiem. Bet pubertātes vecumā balsene intensīvi aug, pagarinās balss saites, tās kļūst biezākas, līdz ar to balss kļūst zemāka, un notiek „balss lūzums”. Balss pazemināšanās parasti notiek dažu mēnešu laikā, pēc tam balsene beidz savas augšanas procesu.
Zēniem sasniedzot pubertātes vecumu, intensīvāk veidojas dzimumhormons testosterons (meitenēm savukārt intensīvāk veidojas estrogēni). Testosterons veidojas sēkliniekos, tas nokļūst asinsrites sistēma, pa kuru cirkulē, un izraisa intensīvāku balsenes skrimšļu augšanu, ievērojami pagarinās balss saites, kā arī tās kļūst biezākas. Lielāki kļūst deguna blakusdobumi, pats deguns un kakla mugurējā daļa, tādējādi veidojas lielāka telpa, kurā rezonēt skaņai.
Visu šo faktoru iedarbības rezultātā balss kļūst zemāka, taču tajā laikā līdz pilnīgi nostabilizējās balss, bieži vien, pusaudzim runājot, rodas kādas īpatnējas ķērcošas vai čīkstošas skaņas, taču tā ir tikai normāla parādība. Balss pārmaiņas var notikt gan ļoti strauji, gan arī vairāk pakāpeniskāk.
Organismam augot un mainoties balsij, zēniem ievērojami mainās arī kakla ārējais izskats, jo, kļūstot lielākai balsenei, nedaudz mainās tās novietojuma leņķis kaklā, un daļa no tās izspiežas uz ārpusi kakla priekšējā sienā, to mēdz saukt par „ādamābolu”.
Tā kā katrs cilvēks ir savādāks, kas arī mūs katru padara tik īpašu un neatkārtojamu, arī „balss lūzums” visiem nenotiek vienā un tajā pašā vecumā – dažiem šīs process notiek nedaudz ātrāk, citiem vēlāk, bet neizbēgami tas notiek. Visbiežāk balss mainās apmēram 11-14 gadu vecumā, pēc tam, kad ir sācies intensīvās augšanas periods.
Balss ir viena no tām īpašībām, kas padara cilvēku neatkārtojamu, lai arī daži cilvēki spēj atdarināt balsis un runāt kā kāds cits, tomēr arī viņi to nespēj darīt ilgstoši un pastāvīgi, jo katram no mums ir pašam sava balss.