Ikviens no mums vēlas, lai āda izskatās jauna un skaista! Diemžēl pat visdārgākie krēmi ar visdažādākajām labajām īpašībām, kuras tiem piedēvē ražotāji, nespēj laiku pagriezt atpakaļ un padarīt cilvēku jaunāku. Bet nevajag krist izmisumā, jo, veltot nedaudz laika un ņemot vērā dažus ādas kopšanas pamatprincipus, iespējams ādu saglabāt veselīgu un tvirtu ilgāk.

Pirmais solis pareizā ādas kopšanā ir piemērota tīrīšanas līdzekļa izvēle. Āda pakļauta vides nelabvēlīgai ietekmei gan no ārpuses, gan no iekšpuses – saule un vējš, aukstums un karstums, un citi nelabvēlīgie faktori ir grumbu veidošanos veicinošie faktori. Savukārt nepareizs uzturs vai arī kādas iekšķīgās saslimšanas var būt par cēloni izsitumiem, taukainai vai ļoti sausai ādai. Stress, gaisa piesārņotība un gadalaiku maiņa arī atstāj ietekmi uz ādu: tā var kļūt nespodra, plēkšņaina un nedzīva. Lai cīnītos ar šiem nelabvēlīgajiem faktoriem, āda pienācīgi jākopj. Tā kā ādas tīrītāju, tonizētāju un mitrinātāju sastāvs kļūst arvien sarežģītāks, svarīgi ir izvēlēties tieši jūsu ādai atbilstošu kopšanas līdzekli.

Lai pareizi koptu ādu, ir jāizprot tās uzbūve. Āda ir ķermeņa lielākais orgāns, un tās galvenā funkcija ir veidot ķermeņa aizsargslāni. Āda regulē ķermeņa temperatūru, pasargā ķermeni no izžūšanas, bojājumiem un mikroorganismiem, aizsargā no saules ultravioletajiem stariem, reaģē uz pieskārieniem, spiedienu un sāpēm. Āda sastāv no tūkstošiem komponentu, arī no sviedru un tauku dziedzeriem, asinsvadiem, nervu galiem, matiņu saknīšu folikuliem, olbaltumvielu šķiedrām, tauku šūnām un sviedru porām. Ādas redzamā virsma veido tikai nelielu šī sarežģītā orgāna daļu. Āda sastāv no trim kārtām: epidermas (augšējās, redzamās kārtas), dermas (īstās ādas), un hipodermas (apakšējās kārtas).

Epiderma ir cilvēka ādas virsējais slānis, kas sastāv no vairākām dzīvu šūnu un atmirušu šūnu kārtām, kuras tiek nepārtraukti nomainītas ar jaunām ādas šūnām, kas veidojas dermā. Epidermā atrodas arī ādas pigments melanīns. Tā ir brūni melna viela, kas atrodas ne tikai epidermā, bet arī acs tīklenē un varavīksnenē. Melanīns absorbē saules ultravioletos starus un pasargā ķermeni no kaitīgās iedarbības. Ultravioleto staru ietekmē pastiprinās pigmenta veidošanās ādā un tā kļūst tumšāka jeb iedeg. Tumšādainu cilvēku ādā ir daudz melanīna. Cilvēkiem ar gaišu ādu melanīna ādā ir ļoti maz, un bieži vien tas ir koncentrēts sīkos tumšas ādas plankumos, ko sauc par vasaras raibumiem. Melanīna veidošanos regulē vien noteikts gēns, ja šī gēna nav, tad cilvēks ir albīns. Viņam ir ļoti bāla āda un balti vai dzelteni mati.

Derma atrodas zem epidermas, un to veido tikai dzīvās šūnas. Dermā atrodas asinsvadi, nervu gali, tauku un sviedru dziedzeri. Tajā atrodas arī olbaltumvielu šķiedras, kas padara ādu stipru un elastīgu.

Hipoderma ir dziļāk novietotā ādas kārta. To galvenokārt veido tauku šūnas, kas aizsargā asinsvadu, limfvadu un nervu sistēmu un palīdz ķermenim saglabāt siltumu.

Ir vairāki nosacījumi, kas nosaka ādas novecošanās ātrumu, tie ir ģenētiskie faktori, ādas tips, saules ultravioleto staru un apkārtējās vides faktoru iedarbība uz ādu, kā arī vai smēķējat vai nē. Pārsvarā gaišādainiem cilvēkiem grumbas parādās ātrāk nekā cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, jo tā vairāk tiek aizsargāta ar lielāku pigmentu un taukaudu daudzumu.

Pilnvērtīga ādas kopšana sastāv no trim dažādām darbībām: no tīrīšanas, tonizēšanas un mitrināšanas.

Par to, kā veikt pilnīgu ādas kopšanu pareizi, lasiet kādā no mūsu turpmākajiem rakstiem!