Bērni ir pieauguša cilvēka dzīves turpinājums, viņiem ir nepieciešamas mūsu rūpes, it īpaši, ja gadījies saslimt, jo ārstēšanā ļoti liela nozīme ir arī apkārtējo cilvēku emocionālajam atbalstam un sapratnei. Tomēr dažkārt bez zālēm neiztikt, kam nepieciešams pievērst uzmanību, dodot medikamentus bērnam.
Uzmanība noteikti ir jāpievērš zāļu devām, jo bērna organismu noteikti nevar uzskatīt par augumā maza pieaugušā organismu. Pieaugušajiem zāļu devas tiek standartizētas, taču bērniem tās bieži vien tiek noteiktas, pamatojoties uz viņu ķermeņa masu. Bērniem nepieciešamās devas ir stipri mazākas kā pieaugušajiem, līdz ar to viņi ir daudz jutīgāki pret lielākām devām. Aprēķini ir jāveic ļoti rūpīgi, un ir jāpārliecinās, ka tie ir izdarīti pareizi.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas vispirms noteikti ir jāizlasa klāt pievienotā lietošanas instrukcija un jāievēro visi tajā sniegtie norādījumi, lai zāļu lietošana būtu efektīva un droša. Īpaša uzmanība ir jāpievērš devu ieteikumiem un brīdinājumiem. Ja novērojat kādas nevēlamas blakusparādības, arī tādas, par kurām nekas nav minēts lietošanas instrukcijā, nekavējoties sazinieties ar bērna ārstu vai farmaceitu. Speciālista palīdzība ir jāmeklē arī tādos gadījumos, kad medikamenta iedarbība šķiet neatbilstoša – tā ir par stipru vai vāju.
Obligāti ir nepieciešams noskaidrot, cik bieži un kad bērnam ir jādod zāles. Tieši no pareizi izvēlēta zāļu lietošanas intervāla bieži vien ir atkarīgs labvēlīgs ārstēšanas rezultāts. Ne mazāk svarīgs jautājums ir: kad zāles ir jādod. Medikamentus, kas varētu radīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, iesaka lietot pēc ēšanas, zāles, kas varētu izraisīt miegainību, labāk lietot pirms gulētiešanas, turklāt ir daudz medikamentu, kurus nedrīkst lietot kopā ar kādiem konkrētiem pārtikas produktiem, piemēram, dažu grupu antibiotiskos līdzekļus nedrīkst lietot kopā ar pienu. Visu šo informāciju ir jāsniedz ārstam un farmaceitam, taču, ja tomēr ir palikuši kādi neskaidri jautājumi, tad droši uzdodiet tos speciālistam, un atcerieties, ka no tā ir atkarīga bērna veselības atgūšana.
Ja medikamentam klāt ir pievienots dozēšanas palīglīdzeklis (glāzīte, karotīte u.c.), tad vienmēr to arī izmantojiet devas nomērīšanai, pirms tam pārliecinieties, cik lielu devu ir nepieciešams nomērīt.
Necentieties paši novērtēt, cik slims ir jūsu mazulis, šīs rūpes labāk atstājiet ārsta ziņā. Ārsta konsultācija būs nepieciešama arī gadījumā, ja notiek kādas nevēlamas slimības stāvokļa izmaiņas, tādēļ vienmēr ir jābūt iespējai sazināties ar dakteri. Lai veidotos labas attiecības ar ārstu, to pamatā ir jābūt savstarpējai uzticībai.
Ja bērnam vienlaicīgi ir nepieciešams dot vairākus medikamentus, tad jautājiet padomu ārstam vai aptiekāram, lai izvairītos no nejaušas zāļu pārdozēšanas, jo vairāku medikamentu sastāvā var būt viena un tā pati aktīvā viela, un nepieļautu nevēlamas mijiedarbības reakcijas.
Ja zāļu lietošanas instrukcijā ir norādīts, ka tās nedrīkst lietot bērni, kas jaunāki par kādu noteiktu vecumu vai vieglāki par kādu noteiktu svaru, tad nedodiet tās bērnam.
Uz visiem zāļu iepakojumiem ir norāde, ka zāles ir jāuzglabā bērniem nepieejamā un neredzamā vietā, tie nav tikai tukši vārdi ar standarta tekstu – tā ir frāze, kuras ievērošana pasargās jūsu bērnu no nejaušas saindēšanās un tās nevēlamajām un ļoti nepatīkamajām sekām. Mājas aptieciņu nav vēlams turēt virtuvē, jo fakts kā tāds jau rada bērnā sajūtu, ka zāles ir kaut kas ēdams, jo atrodas taču virtuvē. Neglabājiet tajā zāles, par kuru iedarbība ir nezināma vai tikai nojaušat, kam tās kādreiz bijušas paredzētas, šādas zāles visdrošāk nodot atpakaļ aptiekā, lai tās tiktu iznīcinātas.
Uzticamas savstarpējās attiecības ar ārstu un farmaceitu, dažu vienkāršu, bet ļoti svarīgu zāļu lietošanas pamatprincipu ievērošana palīdzēs ātrāk atgūt veselību bērnam, savukārt jūs paši izvairīsieties no nepatīkamiem pārdzīvojumiem.