Halitoze ir slikta elpa. 33% no Latvijas iedzīvotājiem saskaras ar šo problēmu. (A. Brinkmane 2004.g.)

Halitoze var būt saistīta gan ar muti un mutes dobumu (80-90% gadījumu), gan ārpus mutes rašanās iemesliem (atlikušie 10-20% gadījumu).

Iespējamie intraorālās jeb mutes un mutes dobuma izcelsmes halitozes cēloņi:

  • Nekvalitatīvas neizņemamās zobu protēzes;
  • Izņemamās platītes;
  • Mēles netīrīšana- vairumā gadījumu pietiktu vismaz vienu reizi dienā notīrīt mēli ar zobubirsti;
  • Mēles un lūpu pīrsings- ja ēdiens ieķeras, pielīp un netiek iztīrīts;
  • Kserostomija- samazināts siekalu daudzums mutē, kuru izraisa pacienta dehidrācijas stāvoklis, anēmija, diabēts, mehānisks siekalu dziedzeru nosprostojums, multiplā skleroze, u.c. iemesli;
  • Smaganu problēmas;
  • Zobu higiēnista neapmeklēšana- rodas arvien vairāk zobakmens, aplikumi, utt., kas rada nepatīkamu mutes smaku.

Iespējamie ekstraorālās jeb ārpus mutes un mutes dobuma izcelsmes halitozes cēloņi:

  • „Atviļņa” slimība- kuņģa-barības vada atviļņa slimība ir nopietna saslimšana, kad skābe no kuņģa regulāri nonāk barības vadā. Kuņģa skābes atvilnis barības vadā veidojas tad, ja ir traucēta barības vada apakšējās daļas muskuļa funkcija. Šis muskulis kontrolē barības virzīšanu uz kuņģa pusi un notur barību kuņģī;
  • Nieru un aknu veselības problēmas;
  • Elpošanas ceļu slimības;
  • Asins izcelsmes gadījumi;
  • Kuņģa problēmas un heliko baktērijas aktivizēšanās;
  • Nepareiza uztura lietošana.

Mutes un mutes dobuma izcelsmes halitozi ir vieglāk ārstēt pretēji ārpusmutes izraisītai halitozei, jo tas var liecināt par nopietnu iekšējo orgānu saslimšanas gadījumu.

Jauniem cilvēkiem nereti tiek novērota slikta elpa tikko pēc pamošanās no rīta. Ja tā pāriet pēc brokastu ēšanas un zobu iztīrīšanas, viss ir kārtībā, tomēr, ja nē- vajadzētu griezties pie ārsta un ar speciālas ierīces- halimetra palīdzību izmērīt, vai ir vērts par to satraukties. Zobārsta uzdevums ir novērst halitozi, kuras cēlonis ir mutes izcelsmes, savukārt citi ārsti var palīdzēt iekšējo orgānu traucējumu gadījumos.

Ir novērojami arī halitofobijas gadījumi, kad cilvēkam tikai izliekas, ka viņam ir slikta elpa. Ar šādiem pacientiem ir grūti strādāt, un šajos gadījumos var palīdzēt halitozes aparāta mērījumi, kuri nemelo- vai nu slikta elpa ir un šo jautājumu jārisina, vai nu nav un par to nevajag uztraukties bez iemesla. Ja cilvēkam vēl joprojām pēc faktu iegūšanas liekas, ka viņam ir slikta elpa, visprātīgāk noteikti būtu doties pie psihoterapeita vai psihiatra.

Nereti pats cilvēks nemaz nejūt sliktu elpu un citiem apkārtējiem ir gluži vienkārši neērti to viņam aizrādīt. Bez komunikācijas ar cilvēkiem mūsdienu sabiedrībā neiztiek neviens un vajadzētu padomāt, vai tā ir citiem patīkama un vai Jūsu sabiedrībā nevienam nav jāaizspiež deguns. Varētu ieteikt vienīgi aiziet un izmērīt ar jau iepriekš minēto aparātu- halimetru, vai vispār ir vērts par to satraukties.