Jau labu laiku ir zināmas dažādas labas īpašības, kuras piemīt mūsu pašu Latvijas purvos augošajām dzērvenēm – tās lieti noder urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai, pateicoties augstajam C vitamīna saturam, bieži tiek lietotas arī pie saaukstēšanās slimībām, lai paātrinātu atveseļošanos vai to profilaksei. Bet ko tad vēl labu mūsu organisms iegūst, lietojot uzturā dzērvenes?
Šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa – zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina sliktā (zema blīvuma lipoproteīnu), bet paaugstina labā (augsta blīvuma lipoproteīnu) holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.
Vislielākais organismam vērtīgo vielu daudzums atrodas svaigās ogās to gatavības stadijā. Tomēr ogas un tajās esošās vielas var arī saglabāt, ja tiek iegūta no tām sula, ogas var arī sažāvēt vai sasaldēt, lai dzērvenēm piemītošo pozitīvo ietekmi uz organismu varētu izmantot kaut vai visu gadu.
Kādā veidā dzērvenes palīdz mūsu organismam?
Urīnceļu infekcijas
Lietojot dzērvenes, urīna pH kļūst skābāks, turklāt dzērvenes satur vielu ar antibakteriālu iedarbību – hipūrskābi (arī dažām citām dzērvenēs ietilpstošajām vielām piemīt antibakteriāla darbība), kas neļauj E. coli baktērijai (apmēram 80 – 90% gadījumu tā ir vainīga, ka rodas urīnceļu infekcijas) piestiprināties pie urīnceļu sieniņām. Pirms infekcijas sākuma, baktērijām vispirms ir jāpiestiprinās pie urīnceļu gļotādas, pēc tam tajās jāiekļūst iekšā, bet dzērvenēs esošās aktīvās vielas neļauj to izdarīt, un E. coli baktērijas ar urīnu tiek aizskalotas prom, neļaujot attīstīties infekcijai. Unikālās antibakteriālās īpašības urīnceļos tiek skaidrotas ar to, ka dzērvenēs esošie proantocianidīni (aktīvo vielu grupa, kas nodrošina šādu iedarbību) savā struktūrā ir atšķirīgi no ābolos, zaļajā tējā un vīnogās atrodamajiem proantocianidīniem.
Dzimumorgānu herpes infekcijas
Arī šajā gadījumā kā lielisks palīglīdzeklis noder dzērvenes, jo tajās esošais proantocianidīns A – 1 kavē herpes simplex vīrusa (HSV – 2), kas izraisa dzimumorgānu herpes, iekļūšanu dziļākos audos.
Gremošanas procesi un mutes veselība
Ne tikai urīnceļu, bet arī lielākā daļa citu infekciju sākas, mikroorganismiem piestiprinoties un iekļūstot cilvēka dažādos audos. Dzērvenēs esošās aktīvās vielas kavē patogēno mikroorganismu piestiprināšanās procesu ne tikai pie urīnceļu audiem, bet arī citos orgānos, tādējādi pasargājot organismu no infekciju slimību attīstības.
Dzērvenes spēj darboties arī kā probiotikas, kas veicina gremošanas traktā esošo labo baktēriju attīstību, bet nomāc infekcijas radošo baktēriju attīstību kuņģa – zarnu traktā. Dzērvenēs esošās aktīvās vielas neļauj pie kuņģa epitēlija šūnām piestiprināties Helicobacter pylori baktērijām, kuras izraisa kuņģa čūlas veidošanos. Tāpat šīs vielas siekalās samazina Streptococcus mutans, kas ir galvenais kariesa izraisītājs, daudzumu siekalās.
Nierakmeņu veidošanās profilakse
Dzērvenēs atrodas īpatnējs savienojums hinīnskābe, kura organismā netiek sašķelta, tā neizmainītā veidā izdalās no organisma ar urīnu. Hinīnskābe urīna pH padara mazliet skābāku, rezultātā kalcija un fosfātjoni vairs nespēj savstarpēji saistīties, veidojot nešķīstošus savienojumus.
Holesterīna līmeni asinīs samazinošā darbība
Dzērvenēs esošie antioksidanti samazina kopējā un zema blīvuma lipoproteīnu (sliktā holesterīna) līmeni, bet paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu (labā holesterīna) līmeni asinīs, to, iespējams, nodrošina ogās esošie polifenoli (antioksidanti).
Uzlabo asinsvadu funkcijas, samazina infarkta iespējamības risku
Dzērveņu lietošana uzturā ne tikai samazina sirds slimību attīstību, paaugstinot labā holesterīna līmeni asinīs, bet uzlabo arī asinsvadu funkcijas, tādējādi sniedzot labumu arī cilvēkiem, kuri jau slimo ar aterosklerozi. Arī par šīm dzērveņu labajām īpašībām visticamāk ir atbildīgi polifenoli.
Antioksidantu īpašības
Vielas ar antioksidantu īpašībām dzērvenēs ir atrodamas daudz vairāk nekā citos ikdienas uzturā lietojamos augļos vai dārzeņos. Antioksidanti ir vielas, kas spēj noārdīt ļoti aktīvās brīvo radikāļu molekulas, kas veidojas organismā vielmaiņas procesā. Ja brīvie radikāļi organismā veidojas ļoti lielā daudzumā slimību gadījumā, novecošanās procesā, palielinātas fiziskās slodzes laikā, lietojot uzturā pārtiku, kas satur krāsvielas un konservantus, ultravioletā starojuma iedarbības rezultātā, pateicoties apkārtējās vides piesārņojumam, mazkustīga dzīvesveida rezultātā u.c., tas var radīt šūnu bojājumus, pēc tam nopietnas slimības, tai skaitā audzējus un aterosklerozi (kļūst neelastīgas artērijas).
Profilakse pret audzēju attīstību
Dzērvenes satur bioloģiski aktīvas vielas, kas toksiski iedarbojas uz dažādu audzēju (plaušu, kakla, prostatas, krūts, ādas un smadzeņu) šūnām. Tāpat dzērvenēs esošajām vielām piemīt spēcīga aknu vēža šūnu dalīšanos kavējoša iedarbība.
Palīdz atveseļoties pēc infarkta
Dzērvenes samazina to smadzeņu šūnu bojāeju, kuras ir bijušas pakļautas infarkta iedarbībai. Dzērvenes īpaši noderīgas ir agrīnajā periodā, kad nodarītais bojājums ir visnozīmīgākais. Lai gan dzērveņu ogas noteikti nepasargā no infarkta rašanās ,tās tomēr slimības gaitu padara vieglāku un arī atstātās sekas ir mazākas.
Viss iepriekš aprakstītais parāda, cik ļoti vērtīgs medikaments ir sastopams mūsu pašu Latvijas savvaļā (nu jau iespējams to audzēt arī savā dārzā, radot atbilstošus apstākļus), tad izmantosim tā sniegtos labumus, lai pie ārsta pēc palīdzības un uz aptieku pēc zālēm un padoma varētu doties retāk.