Visiem zināms, ka ir cilvēki, kuri labāk jūtas rīta pusē un tādi, kuri ir moži un spirgti vakarā. Pastāv atšķirība starp tiem, kuri ceļas agri un metas iekšā ikdienas aktivitātēs (cīruļi) un tiem, kuru atmošanās process ir ilgstošs, lai spētu uzsākt ikdienas gaitas (pūces).

Vai cīruļi ir fiziskā ziņā atšķirīgi no pūcēm?

Ir izpētīts, ka cilvēkiem, kuri rītos spēj piecelties agrāk, ir augstāks kortizola – galvenā stresa hormona – līmenis nekā cilvēkiem, kuri gultā uzturējās ilgāku laiku. Tas parāda interesantu iezīmi – cilvēki, kuri mostas agrāk spēj vairāk koncentrēties, esot aizņemti ikdienas steidzīgajā dzīves ritmā, bet viņi ir dusmīgāki dienas beigās ar mazāku enerģiju.

No otras puses cilvēki, kuri dienas gaitas uzsāk vēlāk ir nesteidzīgāki un mazāk aizņemti. Iespējams, ka šīs rakstura iezīmju atšķirības nosaka kortizols, jo tā ietekme uz garastāvokli un koncentrēšanās spējām ir zināma un pierādīta.

Vācijas zinātnieki, pētot atšķirības starp cīruļiem un pūcēm, secināja, ka cīruļi ir vairāk pakļauti muskuļu sāpēm, saaukstēšanās slimībām, galvassāpēm, un garastāvokļa pārmaiņām.

Cikos pamosties ir vislabāk?

Nav svarīgi tieši cikos jūs izvēlaties pamosties, taču, ja ir nepatīkamas izjūtas, kas saistītas ar celšanos, papildus 20 vai 30 minūtes miega palīdzēs tās pārvarēt un justies možāk.

Cik stundas ir nepieciešamas, lai mēs justos izgulējušies?

Nav noteikts nekāds minimālais stundu skaits, lai cilvēks justos izgulējies, jo vienam pietiek ar 5-6 stundām, lai justos spirgti labi visas dienas garumā, taču citam vajag vismaz 8 stundas, lai sasniegtu to pašu.

Visbiežāk laiks, kas nepieciešams miegam, svārstās starp 6 un 8 stundām diennakts laikā.

Vai nepieciešams veltīt vairāk laika miegam?

Ja tiek dota iespēja veltīt vairāk laika miegam, tad lielākā daļa to nešauboties arī izmanto. Vai tas nozīmē, ka lielākā daļa no mums ir miega badā? Nebūt ne, jo arī tad, ja tiek dota iespējas ēst vairāk, dzert vairāk, vairāk nodarboties ar seksu, tās arī tiek izmantotas. Un tas taču nenozīmē, ka šādas iespējas ir liegtas vai, ka mums ir nepiepildītas vēlmes.

Gulēšanas ilguma izvēle

Lielākai daļai cilvēku vispiemērotākais miega ilgums ir 7 līdz 8 stundas diennaktī, lai spētu normāli veikt savas ikdienas darbības un nejusties nomākti visas dienas garumā. Tas arī ir noteicošais faktors miegam veltāmā laika izvēlē – ja cilvēks dienas laikā jūtas labi un nav saguris, tad atpūtai veltītais laiks ir pietiekams.

Ja mēdzat saskarties ar enerģijas izsīkumu pēcpusdienā, tad nevajag uztraukties par iespējamām veselības problēmām vai censties pavadīt gultā ilgāku laiku, jo tas var notikt ar ikkatru no mums. Risinājums ir vienkāršs – 10 minūtes ilgs snaudiens pusdienlaikā palīdzēs to pārvarēt un justies atkal labi.

Ir noteikts stundu skaits, kuru vajadzētu veltīt miegam 24 stundu ilgajā ciklā, taču ir pilnīgi vienalga kā tas tiek izdarīts – vai viss šis laiks tiek veltīts naktsmieram, vai arī naktī varam gulēt mazāku stundu skaitu gulēšanai, bet pārējās nosnausties dienas laikā.

Miegu nevar „iekrāt” kādam laikam uz priekšu, taču pareizi izvēlēta atpūta brīvdienām, tai skaitā arī pietiekams stundu skaits miegam, liks jaunu darba nedēļu uzsākt daudz veiksmīgāk.