Ziemas laikā daudz biežāk iznāk saskarties ar “aukstumpumpām” uz lūpām, kas nepatīkami sāpīgas. No vēstures avotiem zināms, ka pirmais šo slimību aprakstījis sengrieķu zinātnieks, kuru uzskata arī par “vēstures tēvu” – Herodots 450.g.pm.ē.. Viņs arī deva nosaukumu “herpes” (no grieķu valodas “lienošais”).
Šo slimību Romas impērijas laikā sauca arī par “gladiatoru slimību”, jo cīņu laikā vīri viens otram inficēja ķermeni, visvairāk plecus.
Ar modernām metodēm 20.gs. pierādīja, ka nosaukums ļoti precīzi attaino vīrusa dabu, jo tas ietiek cilvēka genomā, pārlienot no slimās šūnas uz veselo.
Slimība plaši izplatīta. Piemēram, ASV slimo katrs piektais vidusšlāņa pārstāvis, apmēram 30 milj.cilvēku.
Ja starp prostitūtām saslimstība ir ap 80%, tad mūķeņu vidū tikai 3%.
Pēc Krievijas datiem, šajā valstī slimo ap 19 milj cilvēku.
Interesanti ir pētījumu dati, ka tā saucamo hroniskā noguruma sindromu, kas sevišķi izplatīts ekonomiski attīstītās valstīs, arī izsauc herpes vīrusi( Zināmi apmēram 80 herpesvīrusi, septiņus no tiem sastop cilvēkam)
20.gs 80. gados tika pierādīts, ka herpes infekcija var izsaukt dzemdes kakla un prostatas audzējus.
Izārstēt herpes infekciju nav vienkārši, taču pēc preses datiem, ir interesanti vērojumi par atsevišķu pārtikas produktu ietekmi uz šīs slimības recidīviem.
Piemēram, produkti, kuros ietilpst arginīns var provocēt herpes recidīvu:
- šokolāde,
- rozīnes,
- sevišķi kviešu produkti,u.c.
Produkti, kas satur aminoskābi lizīnu, samazina herpes recidīvu risku un ir ar ārstniecisku darbību:
- augļi, dārzeņi
- vistas gaļa,
- pupas,
- olas.
Ārstējot šo slimību būtu jāievēro arī attiecīgā diēta.