No vācu izdevuma ‘Antroposophische medizin’Gotheanum, Dornach, Februar 2005 Antroposofā medicīna ir paplašināta akadēmiskās medicīnas nozare. Antroposofā medicīna pamatojas konvencionālās medicīnas zināšanās slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, kas paplašinātas ar R. Steinera un I. Vegmanes izstrādātiem pētījumiem par cilvēka ķermeni ,dvēseli , garu, un veselību kā līdzsvaru starp tiem. Ārstēšanas mērķis ir atjaunot traucēto līdzsvaru cilvēka organismā.
Tā nav alternatīva medicīna, jo tās mērķis nav aizvietot konvenciālo medicīnu. Tieši pretēji – tā balstās uz un akceptē medicīnas zinātni, tā tikai lietas grib virzīt soli tālāk, papildināt.
Antroposofai medicīnai ir arī savs viedoklis par pacienta paša lomu savā atveseļošanās procesā pārvarot slimību. Pacients nav vienkŗši pasīvs medicīnas dotā lietotājs, bet kā līdzvērtīgs partneris ar ārstu procesā. Galu galā neviens cits nepazīst sevi labāk kā pacients pats..Slimības laikā pacientam ir iespēja ieraudzīt dvēseles un ķermeņa līdzsvara trūkumus, izprast tos un pilnveidoties. Slimība var rosināt mācīties jaunus dzīves modeļus, attīstīt iekšējos uzskatus, gūt lielāku briedumu.
Antroposofie ārsti piedāvā pacientam palīdzību un balstu šai procesā. Tie stiprina pacienta autonomiju, atzīst pacienta atbildību, veicina pacienta iesaistīšanos atbilstošas papildus terapijas izvēlē.
Slimība un veselība.
Dzīve kā svārsts šūpo mūs starp slimību un veselību, tāpēc antroposofais ārsts vienmēr pēta abus aspektus reizē.
Veselība rodas, ja pretējos savas dzīves stāvokļus spējam noturēt dinamiskā līdzsvarā: pamošanās un gulētiešana, miers un kustība, prieks un bēdas. To var realizēt aktīvi meklējot un izvēloties ceļu, ko mēs kā individualitātes ejam : kontaktā ar ārpasauli un atpakaļ iekšējā pasaulē(sevī) un atkal turp un atpakaļ. Tādēļ ir tik veselīgu stāvokļu, cik ir cilvēku pasaulē. Veselība nav mērķis ( galastāvoklis) pati par sevi, tā vienkārši palīdz mums realizēt lielāko daļu mūsu personīgās un sociālās dzīves.
Antroposofais ārsts ne tikai dziedēs slimību, bet arī centīsies veicināt veselību cilvēkā, stiprinot pacienta paša vēlmi būt veselam.
Antroposofais ārsts ir apguvis visu plašo diagnostisko un terapeitisko iespēju spektru. Taču nav nepieciešams lietot pilnīgi visu. Ārsts izvērtē kuras metodes piemērotas, lai palīdzētu risināt pacienta situāciju.
Pacienti nav tikai pasīvi terapijas lietotāji, bet tiek arī aktīvi iesaistīti ārstēšanas procesā.
Antroposofā medicīna nevis tikai pēta kāda slimība ir pacientam, bet arī novērtē personību slimības procesā. Tā pacientam pielietotās diagnostikas metodes un novērotie simptoni var būt vienādi, bet to holistiska interpretācija liek katrā gadījumā nozīmēt atšķirīgu ārstēšanu, vai ieteikt papildus līdzekļus tradicionālajiem.
Pamatprincips, nozīmējot zāļu līdzekļus, ir sens princips, lietot cik maz iespējams un tik daudz cik nepieciešams.
Antroposofā medicīna ir mūsdienīga, jo ņem vērā visu cilvēku kopumā. Pacients nevēlas, lai viņu skata tikai kā noteiktas slimības sirgstošo, viņš labāk jūtas ja viņu uztver kā personību ar noteiktu saslimšanu.
Dr. Rūdolfs Šteiners(1861-1925), antroposofā domāšanas virziena pamatlicējs, attīstīja medicīnas integretīvo konceptu kopdarbā ar ārsti Itu Vegmani(1876 –1943).
1921. gadā Arlesheimā pie Bāzeles ( Šveicē) un Štutgartē ( Vācijā) dibinājās pirmās vienkāršās antroposofās klīnikas, kur pielietoja šo innovatīvo metodi medicīnā. No šī nelielā iesākuma antroposofā medicīna ir izaugusi, attīstījusies, mainījusies atbilstoši laikam.
Antroposofo medicīnu praktizē
Vairāk kā 80 valstīs visā pasaulē: Keiptaunā un Helsinkos, Maskavā un Sanfrancisko, Hamburgā un Manilā, Bāzelē, Štutgartē, u.c.
Klīnikas un sanatorijas, klīniski institūti, kur pielieto antroposofās medicīnas metodi ir Brazīlijā, Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, Zviedrijā, Šveicē. Bez tā vēl visā pasaulē ir neskaitāmas prakses un terapeitiskas institūcijas kur kopīgā darbā vienojušies ārsti un specializēti terapeiti ( gleznošanas, eiritmijas, ierīvēšanas, ritmiskās masāžas, veidošanas, runas u.c.). Antroposofo zāļu līdzekļu ražotnes ir gandrīz visās Eiropas valstīs,arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē, Japānā, Austrālijā un Jaunzēlandē
Nekad vēl antroposofiskā medicīna nav bijusi tik aktuāla.
Laikā kad arvien pieaug indivīda paša atbildība par savu veselību, jebkura medicīna,kas metodiski un nopietni risina šo uzdevumu ir sabiedrībai nepieciešama. Laikā , kad neskatoties uz sabiedrības pluralistisko dabu, pieaug tendence vairumtirzniecības ģeneralizācijai un standartizācijai, pieaug arī nepieciešamība pēc medicīnas, kas piedāvā plašu specifisku holistisko pieeju un savas pieejas centrā liek individualitātes neatkārtojamību.
Dr.Vita Valdmane