Vai tad alus dzeršanai vispār var būt plusi, šķiet, daudzi no Jums nodomās. Bet tādi ir! Pētījumi ir parādījuši, ka alus mērenos daudzumos var būt tikpat veselībai labvēlīgs kā sarkanvīns. Varbūt kādam garšo silts alus?

Vai Jūs dodat priekšroku gaišajam alum, stiprajam porterim, tumšajam vai kviešu alum, pētījumi ir atklājuši, ka dzerot vienu alus pudeli dienā sievietēm un līdz divām alus pudelēm vīriešiem, samazinās infarkta, sirds un vaskulāro slimību risks.

„Texas Southwestern Medical Center” ziņo, ka tie cilvēki, kuri patērē mērenu alus daudzumu (līdz divām alus pudelēm dienā), ir par 30-40% mazāks koronāro sirds saslimšanu risks nekā tiem, kuri alu nedzer. Alus satur tādu pašu polifenolu (antioksidantu) daudzumu kā sarkanvīns un tajā ir 4-5 reizes vairāk polifenolu nekā baltajā vīnā.

Alkoholam mazās devās tiek piedēvēta īpašība paaugstināt „labo” holesterīna līmeni asinīs tikpat labi kā asins trombu mazinošas īpašības.

Alus satur vitamīnu B6, kas novērš aminoskābju, sauktu par homocisteīnu, pieaugšanu, kas savukārt ir saistīts ar sirds saslimšanām. Tiem cilvēkiem, kuriem ir augstāks homocisteīna līmenis, parasti ir lielāks agrākas sirds- asinsvadu saslimšanas risks. Jauni pētījumi „TNO Nutrition and Food Research Institute” Utrehtā atklāj, ka tiem, kuri dzer alu, nepieaug homocisteīna līmenis, savukārt vīna un liķiera cienītājiem šis līmenis pieaug par 10%. Arīdzan tika piezīmēts fakts, ka tiem cilvēkiem, kuri dzēra alu, paaugstinājās vitamīna B līmenis asins plazmā par 30%, tādejādi pierādot, ka alus (mērenos daudzumos, protams) faktiski ir pat veselīgāks kā vīns un citi alkoholiskie dzērieni, raksta nd.essortment.com.

Vai Jūs zinājāt?

  • Alus ir barojošs.
  • Alus nesatur taukus un holesterīnu.
  • Alum ir relaksējoša iedarbība uz organismu, kas veicina stresa mazināšanos.
  • Tā mērens patēriņš var uzlabot miegu.
  • Alus palīdz novērst sirds slimības un uzlabo asins cirkulāciju.
  • Ir pierādīta alus patēriņa labvēlīga ietekme uz vecāka gada gājuma cilvēkiem. Tas palīdz veicināt asinsvadu paplašināšanos, uzlabo miegu un urinēšanu.

100 grami alus satur:

0 mg holesterīna,
0 g tauku,
13 g ogļhidrātu,
25 mg nātrija, olbaltumvielas, kalcija, kālija, fosfora un vitamīnu B, B2 un B6,
33 Kkal (atkarībā no alus veida).

Alus kā ēdiena pagatavošanas sastāvdaļa ir dziļi iesakņojusies Rietumeiropā. Alus šajā ziņā ir nepārspējams, ar tā unikālajām garšas īpatnībām un daudzpusīgumu tas ir nesalīdzināms ar citiem dzērieniem. Alu kā sastāvdaļu izmanto tādu ēdienu pagatavošanā kā liellopu gaļas marinādes, lieto kā ūdens aizvietotāju dažās zupās garšas bagātināšanai, pievieno ceptu ēdienu mīklai, mērcēm, gliemju un citu jūras velšu cepšanas pamatam, u.c. ēdieniem.

Galvenais nosacījums, lai alus dzeršana būtu noderīga veselībai, ir mērenība, jo pārmērīga alkohola lietošana rada pretēju efektu un atstāj nopietnas sekas uz cilvēka organismu- palielina risku saslimt ar vēzi, aknu slimībām un paaugstina asinsspiedienu.

Alus ir veselīgs dzēriens no dabiskām izejvielām, bet kā ikviens ēdiens vai dzēriens, kas tiek patērēts pārlieku daudz, pārmērīga alus dzeršana var izraisīt veselības problēmas, kas var būt bīstamas veselībai un pat dzīvībai.

„Alus, ja vien tiek patērēts mērenā daudzumā, mīkstina temperamentu, uzlabo garastāvokli un uzlabo veselību.”

Thomas Jefferson