Alkoholisko dzērienu lietošanai var būt vairāki mērķi – sasildīšanās, kad esam nosaluši, jo alkohols uzlabo asinsriti, tam gan pietiek ar ļoti nelielu devu; atslābināšanās vai tā arī var būt atkarība. Attālums, kas šķir atslābināšanos no pamatīga alkohola reibuma ir mazāks, nekā jūs varat iedomāties. Reibumu parasti iedala sešās pakāpēs.
Alkohols kavējoši un nomācoši iedarbojas uz nervu sistēmu, nomācošā darbība līdzīgi kā ūdens vilnis pārvietojas pa smadzenēm, skarot visas to daļas. Sākotnēji tiek nomāktas smadzeņu pieres daļas daivas, pēc tam muguras daļas daivas, līdz beidzot arī smadzenēs esošie centri, kas regulē dažādu orgānu sistēmu darbību, un dziļākās smadzeņu struktūras. Šis process ir ilgstošs, bet dažas no organisma funkcijām tiek traucētas jau pat pēc neliela alkohola daudzuma izdzeršanas.
Pirmā pakāpe. Tajā parasti ir vērojama pastiprināta jautrība, kurai var nebūt pat konkrēta iemesla. Priekšējās smadzeņu daivās izvietojušies centri, kas kontrolē dažādas darbības. Šajā stadijā raksturīga pavājināta paškontrole, gribasspēks un spēja spriest, un samazinās uzmanība, līdz ar to kļūst grūti veikt darbības, kas prasa īpašu uzmanību. Alkohols it kā palīdz atraisīties, kļūst vieglāk kontaktēties ar apkārtējiem, iereibušais cilvēks kļūst runātīgāks. Šāda cilvēka izturēšanās ir novērojama jau, kad alkohola daudzuma asinīs ir sasniedzis 0,1 ‰ līmeni (kaut gan likumā noteiktā norma pieredzējušiem autovadītājiem ir līdz 0,5 ‰), tādēļ sēšanās pie automašīnas stūres pat šādā gadījumā var izrādīties ļoti bīstama, jo paši jau mēs nepamanām, kā pagarinās reakcijas laiks, samazinās uzmanība un pavājinās spriešanas spējas, līdz ar to sarežģītākā situācijā, iespējams, neatradīsiet labāko risinājumu un negadījums būs neizbēgams situācijas iznākums.
Otrā pakāpe. Tiek skartas jau smadzeņu deniņu daivas, alkohola daudzuma asinīs sasniedz 1 ‰. Šajā pakāpē novērojama neskaidra runa, runāšanas grūtības, pats iereibušais cilvēks var nemaz nedzirdēt, ko pats saka, līdz ar to tiek pacelta balss, sākas trīce, tādēļ grūti veikt pat dažādas vienkāršas darbības (piemēram, aizpogāt krekla pogas), tajā pašā laikā ir kavētas arī jušanas funkcijas (atsitoties netiek justas sāpes u.c.).
Trešā pakāpe. Kad alkohola kavējošā darbība ir sasniegusi smadzeņu pakauša daivas, alkohola daudzums asinīs ir jau apmēram 1,5 ‰. Sākas redzes traucējumi – grūti novērtēt attālumu un uztvert kustības. Pavājinās arī perifērā redze, kļūst grūti uztvert objektus, kas atrodas pavisam nelielā attālumā.
Ceturtā pakāpe. Alkohola kavējošā ietekme ir jau sasnieguši dziļāk esošās smadzeņu struktūras – smadzenītes. Alkohola daudzuma asinīs ir 2 ‰, kļūst ļoti grūti saglabāt līdzsvara stāvokli. Labākais risinājums atrodoties šādā reibuma pakāpē – atrast klusu vietiņu, kur nosnausties un izgulēt dzērumu, lai neradītu draudus sev un apkārtējiem cilvēkiem.
Piektā pakāpe. Kad alkohola daudzums asinīs ir sasniedzis jau 2,5 ‰, tā kavējošā iedarbība izplatās arvien dziļākās smadzeņu audu struktūrās. Noturēt līdzsvara stāvokli kļūst praktiski neiespējams. Turklāt bieži rodas vemšana, kas var būt pat dzīvību apdraudoša, jo var tikt nomākti refleksi, kas pasargā elpceļus no atvemto masu iekļūšanas tajos, līdz ar to rodas dzīvībai bīstams stāvoklis. Apziņa ir spēcīgi nomākta, un var iestāties pat koma.
Sestā pakāpe. Kad alkohola daudzums asinīs sasniedz 3,5-4 ‰, tā kavējošā iedarbība jau ir sasniegusi smadzeņu stumbra daļu, kas rada draudus dzīvībai, jo šajās smadzeņu struktūrās atrodas centri, kas regulē elpošanu un sirdsdarbību.
Šis reibuma iedalījums gan ir vispārīgs un nav attiecināms uz pilnīgi visiem cilvēkiem, jo organisma īpatnību dēļ arī alkohola ietekme uz to ir atšķirīga. Paklausoties pieredzējušu ārstu stāstus no dzīves nākas dzirdēt pat par neticamām situācijām, kad alkohola daudzums asinīs ir pārsniedzis pat 7 ‰ un cilvēks vēl ir bijis spējīgs kontaktēties ar ārstu, kaut gan jau 4 ‰ ir dzīvībai bīstams reibuma stāvoklis.
Hronisks alkoholisms. Ilgstošas un regulāras alkohola lietošanas rezultātā arvien augstāka kļūst tā koncentrācija asinīs, pie kuras ir novērojami iepriekš aprakstītie novērojumi, taču tajā pašā laikā notiek spēcīga sociālā degradācija, personības pārmaiņas un tiek nodarīts neatgiezenisks kaitējums veselībai.