Mutes dobums un zobi ir pirmie, kas saskaras ar pārtiku, kuru lietojam uzturā, šajā brīdī sākas arī gremošanas process, bet tas var kļūt par nepatīkamu pārbaudījumu, ja zobi ir jūtīgi, kas izpaužas kā stipras un pēkšņas zobu sāpes, košļājot pārtiku vai zobiem nonākot saskarē ar kādu dzērienu.

Visbiežāk zobu jūtīgums izpaužas pēc tam, kad iedzerts vai ieēsts kaut kas auksts vai retāk karsts, pēc saldumu ēšanas, pēc pieskāriena zobiem.

Ir divu veidu zobu jūtīgums:

Dentīna jūtīgums rodas, kad zoba vidējais slānis dentīns kļūst neaizsargāts. Parasti dentīns nav pakļauts ārēju apstākļu iedarbībai, jo zoba redzamajā daļā dentīnu klāj emalja, bet zoba saknes daļā – cements.

Dentīna slānī atrodas sīkas atverītes, katrā no tām ieiet ļoti tievs nerva atzarojums no zoba iekšienē esošajiem mīkstajiem audiem – pulpas. Ja dentīna slānis ar sīkajiem nerviem atsedzas, un uz to iedarbojas iepriekšminētie faktori, tad parādās zobu jūtīgums.

Dentīna jūtīgums var skart vienu vai vairākus zobus, atkarībā no iemesla. Par iemeslu var būt:

  • pārāk spēcīga zobu tīrīšana, kuras rezultātā tiek noberzts virsējais slānis (emalja vai/un cements);
  • nepietiekama mutes dobuma kopšana, kuras rezultātā uz zobiem krājas aplikums, kas izskalo no zoba minerālvielas;
  • zobi laika gaitā nodilst;
  • kariess;
  • vecas plombas ar plaisām un ieplīsumiem;
  • smaganu atkāpšanās, kuru rezultātā atsedzas zobu saknes. Smaganu atvirzīšanos visbiežāk izraisa paradontoze;
  • smaganu operācijas, kuru rezultātā atsedzas zobu saknes;
  • pārmērīga zobu balināšana, īpaši, ja zobu saknes jau ir atsegtas.

Pulpas jūtīgums ir zoba pulpas reakcija (pulpa ir mīkstie audi zoba iekšiene, kur atrodas asinsvadi un nervi). Pulpas jūtīgums parasti skar tikai vienu zobu. Par iemeslu var būt:

  • zoba bojājums vai infekcija;
  • nesena zobu labošana;
  • pārlieku liels spiediens, kas rodas košļāšanas un zobu griešanas rezultātā.

Gan dentīna jūtīgums, gan pulpas jūtīgums visbiežāk izpaužas pēc temperatūras vai spiediena iedarbības. Visbiežākais simptoms ir jūtīgums uz aukstiem dzērieniem un ēdieniem. Ja vēlāk pievienojas arī jūtīgums uz karstiem ēdieniem un dzērieniem, tas var norādīt uz zoba nerva bojāeju un uz zoba kanāla ārstēšanas (endodontijas) nepieciešamību.

Ja jūsu zobus ir skāris jūtīgums, tad vajadzētu sarunāt vizīti pie sava zobārsta, kurš centīsies noskaidrot tā cēloni un ieteiks vispiemērotāko ārstēšanas metodi.

Bieži vien nekāda īpaša un sarežģīta ārstēšana nebūs nepieciešama, jo jūtīgums var rasties arī pēc nesenas zobu labošanas, piemēram, pēc amalgamas plombas ievietošanas jūtīgums var būt novērojams vēl pāris nedēļas.

Pulpas jūtīgumu novērst var tikai ar zoba kanāla ārstēšanas palīdzību, ja bojāts zoba nervs.

Dentīna jūtīgumu var novērst dažādos veidos, atkarībā no jūtīguma izraisītāja:

  • pareizi un regulāri kopjot mutes dobumu, tādā veidā samazinot aplikuma veidošanos uz zobiem un pasargājot sevi no smaganu slimībām, kas izraisa zobu jūtīgumu;
  • zobus tīrot ar mīkstu zobu birstīti, lai būtu pēc iespējas mazāka abrazīvā iedarbība uz zobu emalju;
  • lietojot fluorīdus saturošas zobu pastas un mutes skalojamos līdzekļus;
  • lietojot speciālās zobu pastas un mutes skalojamos līdzekļus jūtīgiem zobiem, kas satur dažādus kālija sāļus, kas novērš jūtīgumu.

Apmeklējot zobu higiēnistu, kurš jūsu zobu notīra no aplikuma, viņš jūsu zobiem uzklāj fluorīdus saturošu gēlu, kas samazina zobu jūtīgumu un stiprina emalju. Pēc higiēnas procedūras jūtīgums var būt izteikts vēl spēcīgāk, tādēļ pēc tam īpaši ieteicams lietot speciālās zobu pastas un skalojamos līdzekļus jūtīgiem zobiem. Piemērotāko no tiem jums ieteiks jūsu zobārsts vai farmaceits, jo šie līdzekļus var iegādāties aptiekās.

Izvēloties mutes dobuma kopšanas līdzekļus, prasiet padomu aptiekāram, kurš ieteiks jums vispiemērotāko līdzekli, un nenodarīsiet sev kaitējumu, izvēloties līdzekļus pie lielveikala plaukta bez atbilstošas informācijas.