Garšaugi tiek izmantoti, lai ēdienam piedotu raksturīgāku un īpatnējāku aromātu, ko nodrošina auga sastāvā esošās vielas, taču dažām no tām piemīt ne tikai garšas kārpiņas ierosinoša smarža un garša, bet arī labvēlīga iedarbība uz cilvēka veselību, tāpēc ir vērts pavērt garšvielu plauktiņa durvis un pameklēt tur kādu dabīgos medikamentus, tāpēc šoreiz pastāstīsim par raudeni.
Raudeni vēl mēdz dēvēt arī par oregano, šis vārds ir atvasināts no raudenes latīņu valodas nosaukuma Origanum vulgare, un pats augs pieder pie panātru dzimtas. To kā piedevu lieto visdažādākajiem gaļas un zivju ēdieniem, salātiem, bet īpaši pazīstama tā ir kā picas garšviela. Raudene diezgan bieži ir sastopama arī Latvijas savvaļā, tai ir diezgan zarains stumbrs, pie kura piestiprinātas ovālas un ieapaļas lapas, bet augs zied ar rozīgi violetiem ziediņiem.
Par raudenes dzimteni uzskata Eiropas ziemeļu daļu, lai gan tā sastopama dažādos pasaules reģionos. Jau kopš senajiem laikiem cilvēki ir izmantojuši raudeni tās aromātisko īpašību dēļ. Senajiem romiešiem un grieķiem raudene bija prieka un laimes simbols, pat tās latīņu nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „prieka kalns”. Savukārt Vidusjūras reģionā viduslaikos raudeni sāka plaši izmantot kulinārijā, lai ēdienam piešķirtu īpatnēju, apetīti rosinošu aromātu.
Raudene satur ēterisko eļļu, tajā ir atrodamas vielas – timols un karvakrols, kam piemīt antibakteriāla iedarbība, jo tās kavē baktēriju augšanu un tālāku attīstību. Zinātnieki ir izpētījuši, ka raudenes bioloģiski aktīvās vielas var būt pat iedarbīgākas par dažādiem ķīmiskajiem medikamentiem, kas tiek izmantoti baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai. Šo antiseptisko īpašību dēļ raudenes tēju izmanto dažādu iekaisuma slimību ārstēšanai: to var lietot gan mutes dobuma skalošanai pie smaganu iekaisumiem, gan arī mutes dobuma kandidozes ārstēšanai, jo aktīvās vielas spēj iznīcināt kandodozi izraisošās sēnītes. Raudenes aktīvās vielas spēj iedarboties arī uz ādas sēnīšu infekcijām, tāpēc atšķaidītu ēterisko eļļu lieto ārīgi uz sēnīšu skartajiem ādas rajoniem, taču rūpīgi jāraugās, vai eļļa neizraisa pastiprinātu ādas kairinājumu, bet uz gļotādām to vispār nav ieteicams lietot (aktīvo vielu koncentrācija daudz mazāka ir raudenes lakstu uzlējumā, tāpēc to var droši lietot uz gļotādas). Pretiekaisuma īpašību dēļ raudenes tēju plaši izmanto pie dažādiem elpceļu iekaisumiem, īpaši klepus gadījumā, jo tiek veicināta atklepošana.
Raudenes sastāvā ir atrodamas vielas ar spēcīgām antioksidantu īpašībām, līdz ar to raudene spēj pasargāt šūnas no apkārtējās vides nelabvēlīgās iedarbības, un tiek aizkavēti šūnu novecošanās procesi. Raudenes sastāvā esošās vielas ar antioksidantu īpašībām – timols un rozmarīnskābe, pēc savas iedarbības pārspēj ne vien sintētiskos antioksidantus, kurus mēdz pievienot dažādiem pārtikas produktiem, bet arī dažādos augļos, dārzeņos un ogās, piemēram, ābolos, mellenēs, citrusaugļos atrodamos antioksidantus.
Raudenes lakti ir arī lielisks šķiedrvielu avots, ar to palīdzību no organisma tiek izvadītas dažādas nevajadzīgās un kaitīgās vielas. Ja ar uzturu tiek uzņemts pietiekami daudz šķiedrvielu, tad tādā veidā tiek mazināts holesterīna līmenis asinīs, kā arī mazinās risks saslimt ar resnās zarnas vēzi.
Bez iepriekš uzskaitītā raudenes laksti satur arī vēl citas ļoti vajadzīgas un nepieciešamas vielas: A un C vitamīnu, dzelzi, kalciju, magniju, kā arī veselīgās omega-3 taukskābes. Dažkārt raudeni uzskata par sievišķīgu drogu, jo tās sastāvā ir atrodamas estrogēniem līdzīgas vielas, kas piedalās hormonu līdzsvara regulācijas procesos organismā.