Karnitīns, kuru mēdz dēvēt arī par Bt vitamīnu, ir aminoskābe, kura veidojas cilvēka organismā (aknu, nieru un smadzeņu šūnās) no citām neaizvietojamajām aminoskābēm: metionīna un lizīna, kuras savukārt nepieciešams uzņemt ar uzturu, jo tās nespēj veidoties organismā. Vielmaiņas procesos piedalās L-karnitīns, kas ir viens no karnitīna izomēriem. Bet arī pašu karnitīnu iespējams uzņemt ar uzturu, ēdot liesu gaļu un piena produktus, olbaltumvielu šķelšanās procesā atbrīvojas karnitīns.
Karnitīns ir viela, kas, pirmkārt, ievērojama tādēļ, ka to 1905. gadā ir atklājis Latvijas Universitātē strādājošais profesors Roberts Krimbergs. Ar karnitīna palīdzību organismā notiek tauku transports, kura laikā tie tiek nogādāti uz šūnu struktūrām, kurās notiek enerģijas veidošanās process, uz mitohondrijiem, līdz ar to karnitīnam ir būtiska nozīme tauku pārvēršanas par enerģiju norisē, tādā veidā atbrīvojas dzīvības procesiem un citām aktivitātēm nepieciešamais enerģijas daudzums. Turklāt karnitīns piedalās ar daudzos citos vielmaiņas procesos. Karnitīns, kurš veidojas pašā organismā, uzkrājas dažādās šūnās un audos: muskuļšunās, sirdī, smadzenēs un spermā. Karnitīns darbojas arī kā antioksidants, tas pasargā nervu šūnas no nelabvēlīgo faktoru iedarbības, kā arī pasargā aknas un nieres no dažādu medikamentu kaitīgās iedarbības uz šo orgānu šūnām.
Šūnās notiekošie vielmaiņas procesi ir dažādu sarežģītu bioķīmisku reakciju kaskādes, kuros piedalās liels skaits dažādu vielu, kurām ir dažādas funkcijas pareizu vielmaiņas procesu norisē, tādēļ karnitīna darbība nav aplūkojama kā atsevišķs process, šajās reakcijās piedalās arī citas vielas, piemēram, koenzīms Q10, dažādi antioksidanti, fermenti un citas vielas.
Vēl viena ļoti svarīga karnitīna funkcija ir nervu šķiedru aizsargāšana pret apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi, līdz ar to tiek aizkavēta dažādu neiroloģisko un psihisko traucējumu attīstība. Šādu iedarbību nodrošina karnitīna antioksidanta īpašības, kas nodrošina nervu šūnu aizsardzību no oksidatīviem procesiem, kuru rezultātā rodas bojājumi un nervu sistēmas darbības traucējumi.
Ir veikti pētījumi, kuru rezultāti liecina, ka karnitīnu var izmantot sirds-asinsvadu slimību ārstēšanai, jo aizkavē izmaiņu rašanos asinsvados. Karnitīns palīdz samazināt arī holesterīna līmeni asinīs. Karnitīnu izmanto arī kā neatliekamās palīdzības līdzekli pie valproātu pārdozēšanas, mazinot aknu bojājumus, kurus izraisa šie medikamenti (valproāti ir medikamenti, kurus izmanto epilepsijas ārstēšanai).
Karnitīnu var atrast arī to uztura bagātinātāju sastāvā, kurus izmanto kā palīglīdzekļus ķermeņa masas samazināšanai, jo šī viela piedalās tauku sadedzināšanas procesā, lai organisms iegūtu enerģiju, taču lai šādu iedarbību sasniegu, ir nepieciešama arī fiziskā slodze, lai iegūtās kalorijas varētu tikt izmantotas, pretējā gadījumā nekāds efekts netiks sasniegts.
Karnitīnu iesaka lietot aterosklerozes profilaksei, taukskābju izmantošanas veicināšanai, īpaši noderīgs tas ir cilvēkiem pēc infarkta, jo tas palīdz mazināt atkārtota infarkta iespējamību un sirds mazspējas attīstību, kā arī normalizē sirds ritmu. Cilvēkiem, kuriem jau ir radušies kādi sirds darbības traucējumi, lietojot karnitīnu, var mazināties nepieciešamība pēc medikamentiem, kas tiek lietoti šo traucējumu novēršanai, tādā veidā samazinot devu.
Karnitīna avoti uzturā pārsvarā ir dzīvnieku izcelsmes produkti (gan gaļa, gan piena produkti), taču to satur arī zivis, putnu gaļa, avokado un lapu dārzeņi, augļi satur salīdzinoši maz karnitīna, vai arī tā tajos nav vispār nemaz. Normālos apstākļos cilvēkam dienā būtu jāuzņem apmēram 100 mg karnitīna, tas ir viegli izdarāms, lietojot veselīgu, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, jo jāņem vērā, ka karnitīns arī spēj sintezēties organismā (galvenokārt aknās un nierēs) no aminoskābēm.
Noteiktos apstākļos (piemēram, ja karnitīns nespēj sintezēties organismā, vai arī vēloties panākt efektīvāku svara samazināšanu) var rasties nepieciešamība uzņemt papildus karnitīnu, tas pārsvarā ietilpst dažādos uztura bagātinātājos. Lai gan karnitīns ir viegli panesams, tomēr jutīgākiem cilvēkiem tas var izraisīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā un caureju, kas izzūd, pārtraucot tā lietošanu. Karnitīna lietošanas blakusparādība var būt arī apetītes palielināšanās, šīs iedarbības dēļ šo vielu mēdz dot bērniem, kuriem ir slikta ēstgriba.