Olīvas ir pārtikas produkts, kas cilvēkiem izsauc dažādas emocijas un dalītas jūtas – vieni ir stāvā sajūsmā par šiem augļiem, savukārt citiem no domām vien nepatikā saviebjas seja, tomēr reti kurš nav dzirdējis, ka tās it kā ir ļoti veselīgas un vērtīgas, bet ko tad mēs īsti zinām par tām?
Olīvas ir olīvkoka Olea europaea augļi. Tās kā pārtikas produkts ir bijis zināms jau ļoti sen, par olīvkoku dzimteni tiek uzskatīta Krēta, bet drīz vien tie guvuši plašu ievērību arī Ēģiptē, Grieķijā un Austrumu zemēs. Olīvkoki ir pieminēti arī Bībelē, tie ir attēloti Senās Ēģiptes mākslā un svarīga nozīme tiem ir bijusi grieķu mitoloģijā.
Viens no iemesliem, kādēļ olīvkoki jau tālā senatnē guvuši cilvēku atzinību un ievērību, ir to plašais pielietojums: no tiem var iegūt gan pārtikas produktu, gan degvielu, gan kokmateriālus, gan zāles. Olīvkoka lapas ir uzskatāmas arī par miera un gudrības simbolu, savukārt olīveļļu mūsu priekšteči ir lietojuši jau vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras.
Olīvas gan nedrīkst ēst tūlīt pēc to ievākšanas, vispirms tām jāveic īpaša apstrādes procedūra, kuras rezultātā samazinās tām raksturīgā rūgtā garša (rūgto garšu piedod olīvu miziņā esošs glikozīds). Apstrādes process ir atkarīgs no reģiona, kurā olīvas ir augušas, no to šķirnes, kā arī no krāsas, garšas un kvalitātes, kuru vēlas iegūt. Dažas olīvas ievāc vēl pilnībā nenogatavojušās un zaļas, bet citas ievāc jau pilnīgā gatavības stadijā, kad tās ir kļuvušas melnas. Dažkārt apstrādes procesā tās olīvas, kuras ievāktas nenogatavojušās, tiek pakļautas atmosfēras gaisa iedarbībai, notiek oksidācijas procesi, kuru rezultātā olīvas iegūst tumšu krāsu. Olīvu krāsa ir atkarīga no fermentācijas procesiem un no tā, vai tās tiek konservētas eļļā, ūdenī vai sālsūdenī.
Subjektīvā patika vai nepatika pret olīvām ir individuāla lieta, bet kādu labumu ikviens varam gūt, papildinot savu ēdienkarti ar tām. Olīvas ir ļoti labs mononepiesātināto taukskābju avots, tās pietiekamā daudzumā satur arī E vitamīnu. Mononepiesātinātās taukskābes ir izturīgākas pret bojājumiem kā polinepiesātinātās taukskābes, tādēļ tās nepieciešamas šūnu sieniņu struktūrām, lai tās labāk aizsargātu šūnas pret apkārtējā vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem, šo aizsargfunkciju vēl spēcīgāku padara E vitamīns, kam piemīt antioksidanta īpašības, līdz ar to mazinās bojājumu un iekaisumu risks. Olīvas satur arī citas noderības bioloģiski aktīvas vielas: polifenolus un flavanoīdus, kam arī piemīt nozīmīgas pretiekaisuma īpašības.
E vitamīns ir galvenais un svarīgākais organismā esošais taukos šķīstošais antioksidants, tas tieši neitralizē tos brīvos bojājumus izraisošos radikāļus, kas atrodas ar taukaudiem bagātos apvidos. Stabilā mononepiesātināto taukskābju un E vitamīna kombinācija pasargā šūnas un tajās notiekošos enerģijas veidošanās procesus, nepieļaujot brīvo radikāļu iejaukšanos šajos procesos. Ja brīvie radikāļi netiek neitralizēti un turpina bojāt šūnas struktūras, tad šūnas vairs nespēj pilnvērtīgi darboties, pietrūkst enerģijas un tās iet bojā. ja bojājums jau ir tik nopietns, ka skar šūnas DNS, tad var sākties mutācijas un attīstīties audzēji.
Brīvie radikāļi ir ļoti bīstamas vielas mūsu veselībai, tie ir ļoti bīstami ienaidnieki, kas var radīt pat dzīvībai bīstamus postījumus organismā: brīvie radikāļi izraisa holesterīna oksidēšanos, pēc tam šis holesterīns izraisa asinsvadu bojājumus un sāk izgulsnēties artēriju sieniņās, līdz artērijas kļūst jau tik ļoti nosprostotas, ka var rasties pat insults. Nepieļaujot holesterīna oksidēšanos, olīvās esošās vielas pasargā mūs no dažādām sirds slimībām.
Līdz ar pretiekaisuma darbību, kas piemīt mononepiesātinātajām taukskābēm, E vitamīnam un polifenoliem, olīvas palīdz mazināt astmas un artrīta izpausmes, jo abu šo slimību attīstībā liela nozīme ir tieši brīvajiem radikāļiem. Olīvās esošais E vitamīns mazina arī karstuma viļņus un citas raksturīgās menopauzes izpausmes.