Nereti ir dzirdēts viedoklis, ka veģetārieši ar savu uzturu nespēj uzņemt pietiekamu daudzumu proteīnu jeb olbaltumvielu, kas nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai, un ka ieturot šādu diētu, cilvēku pārņem nogurums un nespēks, sakarā ar uzturvielu trūkumu, u.tml.

Veģetārieši uzskata, ka proteīna uzņemšanas nepietiekamība ir tikai mīts un pārtikas industrijas uzspiests viedoklis par nepieciešamo proteīna daudzumu, un viņi lepojas ar to, ka ar sava uztura kultūru viņi nodara mazāku kaitējumu savai veselībai un saudzē apkārtējo vidi.

J.Fuhrman savā grāmatā „Eat to live” raksta, ka, lai izskaitļotu tieši Jūsu organismam nepieciešamo dienas olbaltumvielu daudzumu, 0,36 grami ir jāpareizina ar ķermeņa svaru. Piemēram, 56 kg smagam cilvēkam tie būtu 21,84 grami. Protams, nepieciešamā proteīna daudzums atšķiras atkarībā no tā, pie kuras veģetāriešu grupas pieder konkrētais cilvēks- vai viņš neēd tikai gaļu, vai arī zivis, utt., un līdz ar to atšķiras pārtikas produktu klāsts, ar kuriem to uzņemt.

Tātad – rūpīgi izskaitļojot un konsultējoties ar speciālistu, var aprēķināt, kāda proteīna dienas deva ir nepieciešama konkrētajam cilvēkam un ar kuriem pārtikas produktiem to var uzņemt, nepārkāpjot savas pārliecības un uztura principu robežas.

Ir situācijas, kad veģetārieša organismam olbaltumvielas ir nepieciešamas lielākos daudzumos, piemēram:

  • sievietēm grūtniecības periodā,
  • pacientiem, kuri atkopjas pēc ķirurģiskas iejaukšanās jeb operācijas, apdegumiem un ievainojumiem,
  • sportistiem,

tādejādi šī ēdienkarte ir jāpārskata un jāveic attiecīgas izmaiņas.

Lielu daudzumu proteīnu- aptuveni 40% no savas uzturvērtības, satur sojas pupiņas. Tāpat daudzi rieksti, pupiņas, zirņi, lēcas, graudaugi, un citi produkti ir bagāti olbaltumvielām, un ir pielāgojami veģetārajai diētai.

Organismam nepieciešamais dzelzs daudzums, kuru bagātīgi satur sarkanā gaļa, var tikt uzņemts, piemēram, ar brokastu pārslu, žāvētu augļu, maizes un zaļo dārzeņu palīdzību. Galvenais ir zināt konkrētu uzturvielu daudzumu noteiktos produktos un kombinēt savu ēdienkarti.

Daudzi pētījumi atklāj, ka veģetāriešu veselības stāvoklis ir labāks kā „visēdāju” veselības stāvoklis, piemēram, Hārvardas universitātes ārsti ir pierādījuši, ka veģetārā diēta samazina saaukstēšanās un alerģiju gadījumus. Arīdzan tika apkopots cilvēku skaits, kas sirgst ar dažādām slimībām dažādās valstīs, un secinājums bija sekojošs- valstīs ar augstu gaļas patēriņa daudzumu saslimstības rādītāji bija visaugstākie.