Daudzu gadu garumā Hārvārdas zinātniece Susan Bauer-Wu ir strādājusi ar cilvēkiem, kuri cīnās ar šausmīgu diagnozi – vēzi. Daudzi no viņiem vēršas pie atbalsta grupām, psihoterapijas un antidepresantu medikamentiem, lai palīdzētu sev sadzīvot un tikt galā ar bailēm un izaicinājumu, ko sniedz šī slimība.

Pētnieku komanda piedāvā viņiem papīru un zīmuli. Tie ir vienīgie nepieciešamie, vienkāršie līdzekļi, kas aizvien vairāk kļūst populāri kā intervences metodes līdzekļi, kuru sauc arī par „ekspresīvo rakstīšanu” vai „dienasgrāmatas terapiju”. Zinātniece iesaka pavadīt 30 minūtes četras dienas nedēļā rakstot uz papīra visslēptākās domas un sajūtas, kas, pēc S.Bauer-Wu novērojumiem pacientos ievērojami paaugstina garīgo un fizisko veselības stāvokli.

Eksperti pauž viedokli, ka gandrīz visi, kuri izmēģina šo „dienasgrāmatas terapiju”, jūt tās ieguvumus. „Daudzi cilvēki ir pārsteigti, ka tā patiešām darbojas”, saka Bauer-Wu, Bostonas (ASV) Vēža Institūta direktore. „Pat cilvēki, kuri sākotnēji negribīgi piedalījās šajā terapijā, sakot, ka viņi nav labi rakstnieki vai nevēlas rakstīt, procesa laikā atklāja, ka tas ir lieliski-atklāt savas sajūtas uz papīra un tas patiešām atvieglo psiholoģisko spriedzi.”

Ekspresīvās rakstīšanas terapija nozīmē pacienta uzmundrināšanu rakstīt jebko, kas ienāk prātā, ļaujot viņu cerībām un bailēm izpausties dabiski, brīvā veidā. Tas ir līdzīgi kā daudzi cilvēki raksta ikdienas dienasgrāmatu, tomēr tas ir vairāk koncentrēts uz lietām, kas cilvēku apgrūtina un tādejādi izraisa stresu.

„Ir jāsaka šiem cilvēkiem, lai viņi absolūti aizmirst par pieturzīmju likšanu un gramatiku, galvenais ir vārdu izpausme, kas notiek šajā procesā,” saka Bauer-Wu.

Rezultāts daudziem pacientiem ir tāda kā katarse jeb fiziska attīrīšanās, lai atvieglotu un izpaustu uz āru visu, kas ir sakrājies, un tas viennozīmīgi uzlabo veselību.

„Tā ir kā atkāpšanās un padomāšana par lietām citādā veidā, atrodot savstarpējas saiknes”, raksta Dr.Robin Fivush, Emony Universitātes psiholoģijas profesore. Viņa arīdzan atzīmē, ka ir ļoti būtiski rakstīt ar kognitīvas attīstības vārdiem, tādiem kā: „Es saprotu…, es atskārtu…un tagad es domāju, ka…”.

Izpratnes spēja, kura parādās šīs terapijas laikā, palīdz pacientiem ar vēzi un citām saslimšanām labāk sadzīvot ar to.

Bauer-Wu ir veikusi 3 pētījumus, kuru laikā atklāja dienasgrāmatas terapijas efektus uz dažādu vēža veidu pacientiem. Viņa norāda, ka klasiskā programma ietver 30 minūtes četras dienas nedēļā rakstīšanu, tomēr vēža slimniekiem, ļoti iespējams, ir nepieciešams vairāk kā šis laika sprīdis.

Pateicoties šai terapijai tika novērots mazāks skaits gadījumu, kad pacienti sauc māsiņu vai dodas pie ārsta. Šiem pacientiem ir mazāka nepieciešamība pēc psihologa palīdzības un retāk parādās fiziskie slimības simptomi, tā kā viņi labāk ar to sadzīvo.

Domu, emociju un sajūtu izteikšana vārdos uz papīra samazina stresu un paaugstina imunitāti. Jāpiezīmē gan, ka šī metode ir efektīva pārsvarā pieaugušo vidū, jo bērniem vēl nav tādas kognitīvās un emocionālās prasmes, kas ļautu emocijas noformulēt. Svarīgākais pat nav izlasīt visu rakstīto atkārtoti, bet pats rakstīšanas process, lai kļūtu vieglāk, vēsta medicinenet.com.

“Cilvēki var ārstēt paši sevi”


S.Bauer-Wu