Mūsdienās stress vairumam cilvēku ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, tas var būt saistīts ar darbu, ar finansiālu vai cita veida spriedzi un uztraukumiem un rada draudus veselībai. Stresu iespējams mazināt, prasmīgi rīkojoties un pielāgojoties tā izraisītājiem. Taču dzīves situācijas ir ļoti dažādas un katrs no mums ir atšķirīgs, tādēļ arī nav vienotas un kopīgas receptes, kā to pārvarēt, bet turpinājumā sekojošie ieteikumi varētu jums palīdzēt.

Kādas pazīmes tad liecina par to, ka stress jūsu dzīvi ietekmē tik ļoti, ka būtu vēlams kaut ko mainīt, lai nenodarītu būtisku kaitējumu savai veselībai. Pazīmes, kas liecina par iespējamu stresu ir: neiecietība, saspringums, nogurums, bezmiegs, intereses zudums par apkārtējo pasauli, nomāktība un attiecību pasliktināšanās ar apkārtējiem cilvēkiem. Ja šie izjustie simptomi būtiski ietekmē jūsu dzīves kvalitāti, tie ir ilgstoši un saviem spēkiem nespējat tikt galā – noteikti jāmeklē speciālista palīdzība.

Vispirms mēģiniet izvērtēt, kāds ir jūsu nelaimju cēlonis, nevainojiet apkārtējos cilvēkus, līdz neesat pilnīgi izvērtējis radušos situāciju, jo tas situāciju var padarīt vēl nepatīkamāku un sliktāku. Veltiet laiku sev, kad varat pārdomāt to, kas ar jums notiek, un mēģiniet noskaidrot jūsu problēmu cēloni. Pēc situācijas izvērtēšanas mēģiniet mazināt stresa izraisītājus – izrunājiet problēmas ar tajās iesaistīto cilvēku, nepaturiet visu sevī, savas domas pirms sarunas varas uzrakstīt uz papīra, lai saruna ritētu raitāk. Ļoti svarīgi ir veltīt laiku sev nozīmīgām attiecībām, atsakieties no pienākumiem, kuriem neatliek laika, jo pārslodzes dēļ pats būsiet nomākts, kā arī cietīs attiecības ar apkārtējiem tuvajiem cilvēkiem.

Nonākot stresa situācijā vai arī jūtot pieaugam spriedzi, izmantojiet kādu no relaksācijas paņēmieniem, jo tie palīdzēs koncentrēties un darboties ar lielāku atdevi.

Kā viens no relaksācijas paņēmieniem var būt atslābinoša elpošana. Ja jums nepieciešams ātri mazināt spriedzi, koncentrējieties uz lēnu un dziļu elpošanu, vēlams to darīt ar aizvērtām acīm.

  • Atslābiniet sejas muskuļus un, lēni skaitot līdz četri, ieelpojiet caur degunu un muti.
  • Nesasprindzinoties aizturot elpu četras sekundes.
  • Skaitot līdz seši, izelpojiet caur degunu.
  • Atkārtojiet to divas, trīs reizes, tad apmēram pusminūti elpojiet normāli, pēc tam visu procesu variet atkārtot vēl vairākas reizes.
  • Ja rodas kādas nepatīkamas sajūtas – reiboni vai galvassāpes – palēniniet elpošanu un neelpojiet tik dziļi.

Otrs paņēmiens, kā atbrīvoties no satraukuma – pakāpeniska muskuļu atslābināšana. Parasti stresa ietekmē muskuļi saspringst, ķermenis ir tāds kā „uzvilkts”, tad varat mēģināt atbrīvot savu ķermeni ar šādu vingrojumu palīdzību, kuri jāveic pakāpeniski ar dažādām muskuļu grupām, līdz atslābs viss ķermenis.

  • Ja atrodieties darbā vai kādā citā publiskā vietā, tad iekārtojieties ērti sēdus pozīcijā, bet labāk būtu atrasties guļus.
  • Sākot no pieres, sasprindziniet muskuļus tā, lai justu to sasprindzinājumu, un noturiet to 5-10 sekundes.
  • Atslābiniet pieri, jūtiet atvieglojumu un koncentrējieties uz to 10-15 sekundes.
  • Šādas pat darbības veiciet ar visām pārējām ķermeņa daļām, virzoties uz leju, kad būsiet atslābinājuši visu ķermeni, tad mēģiniet izbaudīt to.
  • Vingrojuma beigās atveriet acis, piecas reizes dziļi ieelpojiet, izstaipieties un lēnām piecelieties.

Arī ar iztēles palīdzību iespējams labi atslābināties, jo tādā veidā domas tiek „pārslēgtas” no nepatīkamā un apgrūtinošā uz tīkamo un labsajūtu izraisošo.

  • Ieņemiet ērtu pozu, elpojiet dziļi un aizveriet acis.
  • Skaitiet no pieci līdz viens un sāciet iztēloties kādu jauku vietu, kur pašlaik vislabāk vēlētos atrasties.
  • Iedomājieties sevi šajā vietā un izbaudiet to ar visiem maņu orgāniem, ļaujiet brīvu vaļu savai fantāzijai!
  • Pakavējieties šajā vietā apmēram piecas minūtes, uzburot iztēlē dažādas sapņu vīzijas.
  • Ļaujiet lēni šai iedomātajai situācijai izplēnēt, elpojiet dziļi, aizskaitiet līdz pieci un atveriet acis.

Vēl viens paņēmiens, kā atbrīvoties no nomācošām domām, ir pārslēgšanās uz kādu pilnīgi citu darbību – palasiet grāmatu, paklausieties mūziku, kaut vai sāciet slaucīt putekļus, jo šādas darbības palīdzēs jums atslābināties.

  • Izvēlieties sev tīkamu nodarbi, tās var būt gan fiziskās aktivitātes, gan dziedāšana vai dejošana, gan zīmēšana un pat vienkārši nekā nedarīšana – laiska gulēšana gultā.
  • Pielāgojiet šo pārslēgšanās metodi savam noskaņojumam – ja esat ļoti sasprindzis, neķerieties pie kaut kādas citas sarežģītas darbības, izvēlieties kaut ko nomierinošu, lēnu un klusu.

Katrai dzīves situācijai atrodiet citu pārslēgšanās metodi – arī dažādība jūsu dzīvi darīs priecīgāku un košāku!