Naktī mēs atpūšamies un atjaunojam gan fiziskās, gan garīgās enerģijas rezerves. Tomēr dažkārt mūsu naktsmieru pārtrauc īpaši spilgti un tēlaini sapņi, pēc kuriem pamostamies un aizmigt vairs nav nemaz tik viegli, sākam domāt dažādas domas, vai tiešām šis sapnis varētu kaut ko nozīmēt, vai tajā ir kaut daļa patiesības, vai tas ir tikai iztēles auglis?
Nervu sistēma nakts laikā darbojas ļoti īpatnēji – tās aktivitātes periodi regulāri mijas ar miera periodiem, sapņus mēs redzam tad, kad nervu sistēma ir aktīva, vienas nakts laikā aktivitātes posmi ir vairāki, turklāt tajos novērojamas arī citas fizioloģiskas izmaiņas – sirdsdarbība paātrinās, elpošana kļūst biežāka, nedaudz paaugstinās arī ķermeņa temperatūra, un mainās smadzeņu aktivitāte, iespējams novērot arī nelielas muskuļu kustības.
Šīs fiziski novērojamās izmaiņas ir viens no sapņu pamatkomponentiem, otra sastāvdaļa ir vizuālais attēls, sajūtas – skaņa un pat smarža, kā arī citi pārdzīvojumi parāda tā brīža emocionālo un psiholoģisko stāvokli. Sapņi bieži vien mums saistās arī ar kaut ko neizskaidrojamu un mistisku, jo tajos redzam kādus notikumus, kas patiešām vēlāk piepildās – šī smalkā un niansētā saikne ar reālo dzīvi vēl joprojām ir mīkla arī zinātniekiem, taču nedrīkstam aizmirst, ka sapņi jau arī ir dzīves sastāvdaļa, un cilvēks kā dzīva būtne ar savām emocijām, pārdzīvojumiem un jūtām ietekmē sava organisma fiziskās funkcijas, iespējams, arī sapņus.
Ikviens cilvēks sapņo, ja kāds saka, ka viņš nesapņo, tad, visticamāk, šis cilvēks vienkārši neatceras savus sapņus, turklāt vienas nakts laikā cilvēks redz vairākus sapņus nevis tikai vienu, bet atcerēties spēj tikai to sapni, kura laikā atmostamies. Tomēr ir iespējams izslēgt sapņus no savas apziņas, tas bieži pat neapzināti notiek pēc atgadījumiem, kas mūs ļoti dziļi emocionāli ir ietekmējuši, ka pat domas par tiem savā apziņā nepieļaujam. Sapņi dažkārt palīdz risināt problēmas un grūtas dzīves situācijas, jo arī tajos ļoti bieži tiek meklēta izeja un risinājums.
Sapņi mēdz būt ļoti dažādi, taču vislielāko emocionālo pārdzīvojumu rada tieši spilgtie sapņi, tādēļ to laikā arī visbiežāk pamostamies un tos atceramies. Turklāt spilgtākās emocijas un saviļņojumu izraisa negatīvie sapņi, taču tas nenozīmē, ka redzam tikai sliktus sapņus vai pat murgus. Liela daļa sapņu ir par ikdienišķām parādībām, taču tās nerada ļoti lielu saviļņojumu, līdz ar to tos neatceramies. Tomēr tik un tā lielākā daļa cilvēku nepamostas redzēto sapņu dēļ, visbiežāk pamošanās ir ierastā dienas režīma sastāvdaļa, līdz ar to sapņi nebūt nav nozīmīgākā dzīves sastāvdaļa.
Dažkārt cilvēki vēlas atcerēties, ko tad viņi ir sapnī redzējuši, liekot sev atcerēties sapņus, taču ne vienmēr tas izdodas. Spēja atcerēties sapņus lielā mērā ir saistīta ar gulēšanas pozu, kurā sapnis nosapņots, ja pamostoties saglabājas tāds pats ķermeņa novietojums, tad atcerēties sapnī piedzīvoto ir daudz lielāka iespēja, nekā, ja poza mainās.
Daļu no sapņiem var uzskatīt par iekšējās balss saucieniem, tajos varbūt varam ieraudzīt ko tādu, kas ikdienas dzīvē paslīd garām, kam nav laika vai vēlēšanās pievērst uzmanību, turklāt katrs no mums ir savādāks, līdz ar to arī sapņiem piešķiram atšķirīgas nokrāsas un intensitātes emocionālos pārdzīvojumus, un sevi ir pietiekami labi jāpazīst, lai varētu izdarīt spriedumus par sapņiem. Taču nav noliedzams, ka tajos daļa patiesības tomēr ir!