Kad beigušās zemenes, ķirši un citas gardas ogas, kārta pienākusi upenēm. Jauks vakara nobeigums pēc grūtas darba dienas varētu būt pie upeņu krūma, lai notiesātu pāris saujas šo veselīgo ogu- tā sakot, krāsim veselību. Ko tad labu dara upenes?
- Sirds un asinsvadi
Liels augļu un dārzeņu patēriņš var samazināt sirds un asinsvadu saslimšanu risku. Upenes ir dabiskas, viegli pieejamas un flavonoīdiem bagātas ogas. Flavonoīdiem bagāti ēdieni un dzērieni ir ļoti labi sirds un asinsvadu sistēmai vairākos veidos. Pētījumi ir parādījuši, ka vīna un sulu dzeršana, kas satur daudz flavonoīdu, palīdz uzlabot asinsriti. Flavonoīdi var novērst trombu veidošanos. Pētījumi laboratorijā ir parādījuši, ka flavonoīdi novērš „sliktā” holesterīna daudzumu asinīs.
- Novecošana un smadzeņu darbība
Vairumam cilvēku ir uzskats, ka novecošana saistāma tikai ar sirmu vecumu, tomēr faktiski jau kopš dzimšanas brīža mēs visi lēnām novecojam. Uzsākt pretnovecošanās pasākumu veikšanu nekad nav par vēlu. Novecošanās ātrums ir atkarīgs no diviem galvenajiem faktoriem: no gēnu ietekmes, kā arī no dzīvesstila un apkārtējās vides ietekmes. Mēs nevaram izmainīt pārmantotos gēnus, tomēr varam izvēlēties veselīgu dzīvesstilu, vērīgi izvēloties ēšanas paradumus un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm.
Jaunzēlandes “Food Research Institute” pētījumi apliecina, ka komponenti, kas atrodami upenēs, labvēlīgi ietekmē nervu šūnu veselību.
Upenes satur vitamīnus- C, B1, P, karotīnus, dzelzi, mikroelementus- mangānu, varu, hromu u.c., tādejādi stimulējot organisma imūnsistēmu un cīnoties ar mazasinību.
Tuftas Universitātes Dr.Josephs un viņa kolēģi veica eksperimentus ar vecākām laboratorijas žurkām, barojot tās ar upeņu, melleņu un spinātu diētu, kā rezultātā uzlabojās to īstermiņa atmiņa. Izpētot konkrētāk upeņu iedarbību, tika secināts, ka ēdot upenes un to ekstraktus, vecākas peles nodzīvoja ilgāk nekā tās, kuras uzturā lietoja citus pārtikas produktus.
Citi zinātnieku pētījumi ir atklājuši, ka, iespējams, pastāvīga upeņu lietošana uzturā var novērst neirodeģenerējošu slimību iestāšanās risku, piemēram, Parkinsona slimību.
- Urīnceļu veselība
Patiesībā normālā gadījumā urīns ir sterils jeb nesatur praktiski nekādas baktērijas, kas ir stipras imūnsistēmas un specifisku personiskās higiēnas aspektu kombinācijas nopelns.
Liels upeņu sulas daudzuma patēriņš var novērst urīnceļu infekciju rašanos.
Kamēr vieni infekcijas ārstēšanai izvēlas medikamentus, citi- ogas, piemēram, dzērvenes, upenes, kam piemīt pretiekaisuma un urīndzenoša iedarbība. Dzērvenes un upenes (tāpat arī mellenes) satur vielas, kas neļauj baktērijām, īpaši Escherichia coli, „pielipt” pie urīnizvadkanāla sieniņām un vairoties, lai izraisītu infekciju, un baktērijas tiek izvadītas ārā.
- Redze
Upenes satur antioksidantus
Zinātnieki ir atklājuši, ka antioksidantiem ir liela nozīme acu veselības un redzes nodrošināšanā un saglabāšanā, īpaši kataraktas novēršanā (acs lēcas apduļķojums).
Katarakta ir deģeneratīva acu slimība un tiek asociēta ar sirma vecuma iestāšanos. Kataraktai par cēloni var būt arī acs trauma, nekompensēts cukura diabēts, neapdomīga steroīdo medikamentu lietošana.
Zinātniskie pētījumi ar cilvēkiem ir atklājuši, ka upeņu sula satur antociānus, kas palīdzēja brīvprātīgajiem eksperimenta dalībniekiem labāk pielāgot redzi tumsā. Antociāni arīdzan palīdz nogurušām acīm, piemēram, pēc ilga darba pie datora.
Īstais laiks saēsties upenes, lai spēcinātu organismu. Tāpat ziemā noderēs pašu spiesta upeņu sula, žāvētas upenes tējai, vai ļoti vienkārši – saldētas.