Saaukstēšanās slimību simptomi katru reizi mēdz būt savādāki, mainās to kombināciju varianti, jo infekciju izraisošo vīrusu mājvieta elpošanas sistēmā katru reizi var būt cita. Tādēļ arī ārstēšana katru reizi ir nedaudz savādāka un atšķirīga. Šajā rakstā ir pieejams skaidrojums par dažādiem raksturīgākajiem saaukstēšanās slimību simptomiem, kā arī minēti daži ieteikumi, kā palīdzēt organismam cīnīties ar slimību.
Klepus. Klepus var būt gan sauss (neproduktīvs), gan arī tāds, kad kaut kas jau atklepojas (produktīvs). Pie produktīva klepus notiek gļotu uzkrāšanās elpceļos, kuras pēc tam ar klepus palīdzību tiek izvadītas ārā. Baltie asinsķermenīši jeb leikocīti cīnās ar infekciju, un to darbības rezultātā veidojas gļotas jeb krēpas. Jo ātrāk elpošanas sistēma atbrīvojas no krēpām, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta. Lai paātrinātu atkrēpošanas procesu, kā arī tad, ja klepus ir sauss, var lietot dažādus atkrēpošanu veicinošus līdzekļus, šāda iedarbība piemīt gan dažādiem ārstniecības augiem, piemēram, mārsila lakstiem, māllēpes lapām u.c., gan arī dažādām ārstniecības vielām, piemēram, acetilcisteīnam, ambroksolam u.c., kas sašķeļ krēpu struktūru, tās tiek „šķīdinātas”, līdz ar to vieglāk izvadās no elpceļiem.
Neproduktīvs klepus ir sauss, bieži to izraisa gļotas, kas pil no nāsīm kaklā, tādā veidā radot kairinājumu un klepu. Sausu klepu palīdz novērst klepu nomācoši līdzekļi, kas bloķē klepus refleksu, tādējādi kakla kairinājums neizraisa klepu. Šāda veida klepus atvieglošanu var panākt arī ik pa laiciņam var nosūkājot kādu klepus konfekti.
Parastu saaukstēšanos parasti pavada klepus ar krēpām, sauss klepus biežāk sastopams pie gripas.
Drudzis. Paaugstināta temperatūra ir visbiežāk sastopamais simptoms, kurš pavada dažādas saaukstēšanās slimības. Turklāt biežāk drudzis saaukstēšanās slimību laikā ir novērojams bērniem, viņiem arī ķermeņa temperatūra ir augstāka. Ja temperatūra ir augstāka par 380C, tad ķermeņa temperatūras pazemināšana var ievērojami atvieglot slimnieka stāvokli, taču jāņem vērā, ka temperatūras paaugstināšanās ir viens no aizsargmehānismiem, kā organisms pats cīnās ar infekciju. Lai atveseļošanos paātrinātu ir jādzer pietiekami daudz šķidruma (vislabāk zāļu tējas: liepziedu, kumelīšu, aveņu u.c.) un jāievēro gultas režīms, temperatūrai pārsniedzot 380C, var lietot medikamentus, kas samazina drudzi, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, arī aspirīnu (tikai pieaugušajiem, ja nav problēmas ar kuņģi). Ja temperatūra ir paaugstināta vairāk nekā 3 dienas, tad bez ārsta palīdzības neiztikt.
Iesnas. Saaukstēšanās slimību viena no pirmajām pazīmēm visbiežāk ir tieši iesnas. Ar iesnu, tāpat kā klepus palīdzību, organisms cenšas ātrāk atbrīvoties no infekcijas izraisītājiem. Tomēr tajā pašā laikā iesnas ir arī viens no apgrūtinošākajiem saaukstēšanās slimības pavadošajiem simptomiem, kas bieži vien izraisa arī galvassāpes un pastiprinātu nogurumu, jo iesnu dēļ nav iespējams normāli elpot, līdz ar to organismam netiek nodrošināts nepieciešamais skābekļa daudzums. Iesnas var atvieglot, uzliekot siltu kompresi uz pieres. Iesnu laikā gļotādas asinsvadi ir pietūkuši, līdz ar to nav iespējams normāli paelpot. Lai atvieglotu elpošanu var lietot dažādus asinsvadus sašaurinošas vielas saturošus deguna pilienus, aerosolus vai ziedes, taču nedrīkst aizrauties ar pārāk ilgu to lietošanu (ja iesnas nemazinās, jāmeklē ārsta palīdzība), lai neradītu vēl citus papildus gļotādas bojājums.
Pie saaukstēšanās slimībām parasti sākumā puņķi ir caurspīdīgi, šķidri, stāvoklim uzlabojoties, tie kļūst biezāki un dzelteni. Ja to krāsa ir pavisam tumša vai zaļa, tad tas var liecināt par bakteriālu infekciju, arī tādā gadījumā jādodas pie sava ārsta, kurš veiks izmeklējumus un ieteiks piemērotāko ārstēšanu.
Šķavas. Tās iemesls ir elpceļu kairinājums. Šķaudīšanas laikā vispirms tiek ieelpots gaiss, tad noslēdzas balsene, spiediens plaušās pieaug, tad strauji balsene atveras un plaušās esošais gaiss ar lielu spēku un steidzīgi virzās uz āru caur degunu un muti. Šķaudīšana izzūd līdz ar slimības izraisītājiem un elpceļu kairinātājiem.
Šķaudīšanu nav jācenšas aizturēt, jo tas var veicināt gļotu iekļūšanu deguna blakusdobumos un ausīs, kur var sākt attīstīties infekcija, jo gļotas ir uzskatāmas par infekcijas avotu. Lai pasargātu sev apkārtesošos cilvēkus no inficēšanās, šķaudot vienmēr muti ar kabatlakatiņu, pēc tam ieteicams nomazgāt rokas ar ziepēm.
Kakla sāpes. To iemesls ir kakla iekaisums, kuru izraisa vīrusi vai baktērijas. Kakla sāpju remdēšanai pieejami dažādi pretiekaisuma līdzekļi, kuriem var būt pievienotas arī vielas, kas noņem sāpes. Šie līdzekļi ir pieejami gan sūkājamu tablešu vaidā, gan kaklā pūšamu aerosolu veidā, gan arī kā skalojamie līdzekļi. Sāpes un kairinājumu kaklā var izraisīt arī pārāk sauss gaiss, kas ir tik raksturīgs telpām ar centrālapkuri, tādēļ gaisu ieteicams mitrināt. Ja kakla sāpes ir ilgākas par 3-4 dienām, vai tām pievienojas arī tādi simptomi un pazīmes kā grūtības norīt, augsta ķermeņa temperatūra un vemšana, tad ārsta palīdzība ir jāmeklē nekavējoties.