Fiziskās aktivitātes ir ieguvums ikviena cilvēka veselībai, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases vai fiziskajām spējām. Sākot no sirds slimību un otrā tipa diabēta novēršanas un beidzot ar svara un stresa līmeņa kontroli, regulāras fiziskās aktivitātes palīdz paildzināt mūžu un uzlabot tā kvalitāti, vēsta mayoclinic.com.
- Regulāras fiziskās aktivitātes stiprina kardiovaskulāro (sirds un asinsvadu) un respiratoro (elpošanas) sistēmu.
Regulāras fiziskās aktivitātes ir labvēlīgas sirds un asinsvadu sistēmai tādēļ, ka:
- Tas paaugstina „labā” holesterīna un pazemina „sliktā” holesterīna līmeni asinīs.
- Novērš augsta asinsspiediena rašanos, ja ietilpstat tā atklāšanas riska grupā.
- Pazemina asinsspiedienu, ja Jums tāds jau ir.
Regulāras fiziskās aktivitātes arīdzan palīdz elpošanas sistēmai, nodrošinot ritmisku un dziļu elpošanu. Jūsu plaušām faktiski palielinās kapacitāte jeb tilpums, tādejādi nodrošinot Jūs ar labāku skābekļa uzņemšanas spēju.
Sportošana stiprina sirdi un plaušas. Asins plūsma ir daudz efektīvāka, dodot tik nepieciešamo skābekli plaušām un uzturvielas, lai organisms varētu atpūsties. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Jūs galvenokārt pēc sportošanas jūtaties atspirguši un daudz enerģiskāki.
- Sportošana stiprina kaulus un muskuļus.
Regulāras fiziskās aktivitātes ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt osteoporozes risku. Spēka vingrojumi, tādi kā svaru cilāšana un darbošanās ar pretestības trenažieriem, ir īpaši lietderīgi. Arīdzan svarīgas ir tādas fiziskās aktivitātes, kā, piemēram, pastaigas un joga.
Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt kaulu masu un blīvumu. Nostiprinot muskuļus un kaulus, Jūs varat arīdzan uzlabot stāju un koordinācijas spēju, samazināt kritienu iespējamību.
- Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz kontrolēt ķermeņa svaru.
Sports palīdz sasniegt vai uzturēt veselīgu svaru, sadedzinot likās kalorijas. Jūsu organismam ir nepieciešams noteikts enerģijas daudzums funkcionēšanas nodrošināšanai. Vingrojot organisms pieprasa daudz vairāk kaloriju, un kaloriju sadedzināšanas process turpinās vēl 24-48 stundas pēc sportošanas, turklāt-jo aktīvāk Jūs sportojat, jo vairāk kalorijas tiek sadedzinātas.
Sadedzinot vairāk kaloriju nekā tiek uzņemts ar uztura palīdzību, tiek sadedzināti ķermeņa tauki. Lieko tauku zaudēšana liek izskatīties un justies labāk, kā arī samazina aptaukošanas risku. Veselīga ķermeņa svara uzturēšana samazina slodzi Jūsu kauliem un locītavām, kas var novērst tādus veselības traucējumus kā artrīts. Fiziskās aktivitātes nostiprina muskulatūru. Tādejādi, piemēram, muguras muskulatūra var palīdzēt noturēt mugurkaula skriemeļus pareizā pozīcijā.
- Var novērst diabēta rašanos.
Regulāras fiziskās aktivitātes kombinācijā ar veselīgu uzturu ir ļoti būtiski faktori, kas novērš II tipa cukura diabēta attīstību.
Sports var palīdzēt insulīnam darboties labāk un pazemina cukura līmeni asinīs. Tā kā fizisko aktivitāšu laikā muskuļi izmanto cukuru enerģijas ieguvei, tādejādi sportošanas laikā un kādu brīdi pēc tās cukurs tiek pārvērsts enerģijā, kas kopumā pazemina cukura līmeni asinīs.
Fiziskās aktivitātes arīdzan pazemina cukura līmeni, paaugstinot jūtību pret insulīnu-ļaujot organismam izmantot pieejamo insulīnu daudz efektīvāk.
- Atvieglo depresijas gadījumā, palīdz vadīt sāpes un stresu.
Fiziskās aktivitātes palīdz uzveikt depresiju aktivizējot neiro-raidītājus –serotonīnu un norepinefrīnu, un to līmenis un līdzsvars starp abiem neiro-raidītājiem spēlē nozīmīgu lomu tajā, kā Jūs reaģējat uz ikdienas notikumiem. Kad Jūs piedzīvojat depresiju, serotonīna līmenis, norepinefrīna līmenis vai arī abi var būt nesinhronizēti. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt sinhronizēt šīs smadzeņu vielas.
Sportošana arīdzan stimulē endorfīna rašanos – cits neiro-raidītājs, kas rada labsajūtu, nodrošinot „dabisku” sāpju atvieglojumu un palīdzot relaksēties. Pēc stresa pilnas dienas nekas nevar būt labāks kā sporta zāles apmeklējums vai 30 minūšu ilga pastaiga,, lai palīdzētu nomierināties un atgūt psiholoģisko līdzsvaru.
- Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst noteiktu vēža veidu rašanos.
Regulāra sportošana palīdz samazināt tādu vēža veidu risku kā resnās zarnas, prostatas, dzemdes kakla un krūts vēzis. Lai gan tas vēl nav zinātniski pierādīts, zinātnieki uzskata, ka fiziskās aktivitātes palīdz cīnīties ar resnās zarnas vēzi, palīdzot sagremot ēdienu un izvadot to ātrāk cauri zarnām.
Regulārs sports palīdz novērst krūts un dzemdes vēzi, samazinot ķermeņa tauku daudzumu un samazinot estrogēna producēšanu.
Zinātnieki gan neskaidri izsakās par veidu, kā regulāra sportošana var novērst prostatas vēža rašanos, raksta www.mayoclinic.com.
- Regulāra sportošana nodrošina labāku miegu.
Labs nakts miegs palīdz saglabāt labu fizisko un garīgo veselības stāvokli. Mērenas fiziskās aktivitātes, ne vēlāk kā 3 stundas pirms miega, var palīdzēt labāk atpūsties un labāk naktī gulēt.
Regulāra sportošana un aktivitātes uzlabo dzīves kvalitāti!
Regulāras fiziskās aktivitātes liek cilvēkam justies labāk arīdzan psiholoģiski, šādi cilvēki jūtas apmierinātāki ar sevi, pašpārliecinātāki un viņiem ir lielāka pašcieņa, kas ir ļoti būtiski gan darbā, gan ikdienas dzīvē.
Vēl viens regulāru fizisko aktivitāšu ieguvums ir potenciāli ilgāks mūžs. Kā vēsta Hārvardas Universitātes pētījuma rezultāti, vīrieši, kuri nedēļas laikā sadedzināja 2000 un vairāk kaloriju garu pastaigu, jogas, sporta spēļu, kāpšanas pa trepēm, u.c. aktivitāšu rezultātā, vidēji dzīvoja par 1-2 gadiem ilgāk kā tie, kas sadedzināja 500Kcal nedēļā sportojot, raksta www.mayoclinic.com.
Regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai jūtami uzlabo fizisko un garīgo veselību un var palīdzēt novērst dažādas saslimšanas, bet tas arīdzan lielā mērā uzlabo kopējo personas dzīves kvalitāti.