Kādus bezrecepšu medikamentus var lietot aizcietējuma ārstēšanai? Caurejas jeb katartiskos līdzekļus (gr. Catharos – tīrs; katarze – tīrīšana, caureja) lieto akūtu un hronisku aizcietējumu novēršanai, toksisku vielu izvadīšanai no zarnām saindēšanās gadījumā, kā arī pirms vēdera dobuma orgānu un mugurkaulāja rentgenoloģiskas izmeklēšanas un ārstēšanās laikā ar prettārpu līdzekļiem.

Caurejas līdzekļi padara vēdera izeju biežāku un atvieglo fekālo masu pārvietošanos caur zarnām. Šo līdzekļu lielākā daļa darbojas, kairinot zarnu gļotādas receptorus un izraisot reflektorisku zarnu peristaltikas pastiprināšanos. Ir vairākas bezrecepšu caurejas līdzekļu grupas, kuras lieto, lai atvieglotu vieglus gadījuma rakstura aizcietējumus. Ārsta konsultācija nepieciešama tādos gadījumos, kad aizcietējums ir vidēji smags vai smags, kā arī tad, kad bezrecepšu medikamenti vairs nav piemēroti tā novēršanai.

Akūta aizcietējuma, kā arī vienreizējas pielietošanas nepieciešamības gadījumā (piemēram, pirms rentgenoloģiskas izmeklēšanas) parasti lieto sāļu caurejas līdzekļus (piemēram, magnija sulfātu), rīcineļļu, bisakodilu un tā metabolītu nātrija pikosulfātu.

Hroniska aizcietējuma gadījumā, kad „vēders iziet” retāk kā trīs reizes nedēļā, lieto caurejas līdzekļus, kas iedarbojas uz resno zarnu. Šajā gadījumā caurejas līdzekļi tiek lietoti regulāri daudzus gadus, tāpēc nedrīkst šādiem mērķiem izmantot preparātus, kas traucē barības vielu uzsūkšanos. Tā kā barības vielas pārsvarā uzsūcas tievajās zarnās, nedrīkst sistēmiski lietot tādus caurejas līdzekļus, kas ietekmē tievās zarnas, proti, sāļu caurejas līdzekļus un rīcineļļu. Caurejas līdzekļu kopīgās kontrindikācijas ir:

  • Zarnu aizsprostojums jeb īleus;
  • Akūts vēders;
  • Apendicīts;
  • Citu vēdera dobuma orgānu iekaisums.

Tos neiesaka lietot ilgstoši (arī hronisku aizcietējumu gadījumā), jo var attīstīties ūdens-sāļu vielu maiņas un barošanās traucējumi, kā arī resno zarnu atonija tā saucamā „apburtā loka” veidā.

Lielākā daļa bezrecepšu caurejas līdzekļu ir pietiekami droši, efektīvi un ar labu panesamību, lai tos lietotu bez īpašas ārsta uzraudzības. Izmantojamie caurejas līdzekļi pieder dažādām farmakoloģiskām grupām ar atšķirīgu darbības mehānismu, tiem ir atšķirīga efektivitāte un iespējamās blakusparādības.

Apjomu palielinošie caurejas līdzekļi

„Pildvielas”, kas palielina zarnu satura apjomu, vienlaicīgi to šķidrinot, tādējādi arī karinot zarnu receptorus mehāniski, ir visbiežāk ieteiktie aizcietējuma sākotnējās ārstēšanas līdzekļi. Ir gan tādi apjomu palielinošie caurejas līdzekļi, kuru darbība parasti sākas apmēram 12 stundu laikā, kā arī tādi, kuri ir jālieto vismaz trīs dienas, lai novērotu to darbību. Daži apjomu palielinošie caurejas līdzekļi tiek iegūti no dabiskiem produktiem, tādiem kā agaragara, brūnaļģēm, kviešu klijas. Ir arī sintētiski celulozes atvasinājumi, piemēram, metilceluloze un karboksimetilceluloze. Gan dabīgas izcelsmes, gan sintētiskie šīs grupas caurejas līdzekļi darbojas līdzīgi. Tie zarnās vai nu izšķīst vai uzbriest, „ieeļļo” un mīkstina fekālās masas, tādā veidā padara vieglāku un regulārāku izkārnījumu pārvietošanos pa zarnām.

Pie „pildvielām” pieder šādi caurejas līdzekļi: kviešu klijas, linu sēklas, agaragars, makrogols, karboksimetilceluloze, ko ieņem kopā ar lielāku ūdens daudzumu. Daļa no šiem līdzekļiem tiek ražota kā pulveri, kuri pirms lietošanas ir jāsajauc ar šķidrumu. Augļu dzērieni, sulas un citi bezalkoholiski dzērieni maskē šo līdzekļu ne īpaši patīkamo garšu labāk nekā ūdens.

Jauns līdzeklis obstipāciju ārstēšanā pieaugušajiem ir makrogols 4000. tas ir lielmolekulārs etilēna oksīds, kas zarnās veido ūdeņraža saites ar ūdeni, palielina ūdens saturu hīmusā un līdz ar to darbojas kā osmotisks caurejas līdzeklis. Makrogols 4000 palielina hīmusa tilpumu, pie tam nemainot tā bioloģiskos rādītājus, it īpaši neizraisot elektrolītu zudumu ar izkārnījumiem. 10-20 g preparāta ieņemšana (parasti iepriekš šķīdinot glāzē ūdens) izraisa efektu pēc 24-48 stundām, bet regulāra tā lietošana normalizē zarnu trakta tranzītu nedēļas laikā. Lielākās devās (60-70 g litrā ūdens) atkārtoti (3-4 reizēs) makragols kopš 1980. gada tiek izmantots zarnu skalošanai pirms endoskopiskas un radioloģiskas izmeklēšanas, pirms zarnu operācijas, kā arī gremošanas trakta dekontaminācijai (atinēšanai) pēc saindēšanās ar šajā sistēmā nokļuvušām vielām.

Zarnu apjomu palielinošo caurejas līdzekļu priekšrocības:

  • Šie caurejas līdzekļi neuzsūcas no zarnu trakta organismā, tie ir salīdzinoši droši ilgstošai lietošanai. Tie ir arī droši gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no aizcietējumiem;
  • Tos var lietot pacienti ar kairināto zarnu sindromu;
  • Dažus no zarnu apjomu palielinošajiem caurejas līdzekļiem lieto kā pārtikas piedevu pacientiem, kuri uzturā nepietiekami lieto šķiedrvielas. Augsts šķiedrvielu saturs ikdienas uzturā palīdz kontrolēt svaru, kā arī nedaudz pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Piesardzība, lietojot zarnu apjomu palielinošos caurejas līdzekļus

  • Katra deva zarnu apjomu palielinošā caurejas līdzekļa ir jāieņem kopā vismaz ar pilnu glāzi ūdens, lai tā lietošana būtu droša un efektīva. Tādēļ apjomu palielinošie caurejas līdzekļi nav piemēroti pacientiem, kam jāierobežo šķidruma uzņemšana, piemēram, pacientiem ar nieru bojājumu;
  • Pacienti ar sašaurinātu gremošanas traktu (ieskaitot ezofageālo sašaurinājumu, zarnu sašaurinājumu, smagi saaugumi) nedrīkst lietot šos caurejas līdzekļus bez ārsta konsultācijas, kurš ir novērtējis iespējamo zarnu nosprostošanās risku;
  • Dažiem pacienti var būt alerģiski pret krāsvielām vai garšas uzlabotājiem, kas var būt pievienoti caurejas līdzeklim;
  • Vēdera uzpūšanās, gāzu uzkrāšanās un diskomforta sajūta, kuru izraisa šie caurejas līdzekļi, dažiem pacientiem var būt apgrūtinoša;
  • Dažiem no šiem līdzekļiem kā palīgvielu var saturēt cukuru. Diabēta slimniekiem vajadzētu izmantot caurejas līdzekļus, kas nesatur cukuru.

Ķīmiski inertas eļļas un citas „slīdvielas”

Šīs grupas caurejas līdzekļi, sajaucoties ar zarnu saturu, to mīkstina un paaugstina slīdamību (piemēram, minerāleļļas, vazelīneļļa, šķidrais parafīns, glicerīns) un nātrija dioktilsulfosukcināts (dokusāts). Preparāti, kuri satur dokusātu, paši par sevi nestimulē zarnu motoriku, tādēļ tie vairāk tiek lietoti aizcietējuma profilaksei, ne ārstēšanai. Šie līdzekļi bieži tiek ieteikti pacientiem, kuriem būtu jāizvairās no piepūles defekācijas laikā, ieskaitot pacientus, kuri:

  • Atveseļojas pēc vēdera dobuma, iegurņa un rektālām operācijām, pēcdzemdību periodā, pēc infarkta, cilvēkiem ar bīstami augstu asinsspiedienu vai vēdera trūci; un
  • Pacientiem ar sāpīgiem hemaroīdiem, anāliem plīsumiem. Mīkstinot izkārnījumus, tiek novērstas sāpes, kuras vērojamas defekācijas procesa laikā.

Piesardzība, lietojot ķīmiski inertas eļļas un citas „slīdvielas”

  • Šīs grupas preparātus nedrīkst lietot vairākus vienlaikus, jo, piemēram, kombinējot dokusātu ar minerāleļļu, jo paaugstinās minerāleļļas absorbcija un tās toksicitāte. Minerāleļļu pilieni tiek absorbēti organismā, tie var deponēties un izraisīt iekaisumu limfmezglos, aknās un liesā;
  • Minerāleļļas nedrīkst lietot vienlaicīgi ar antikoagulantiem, jo minerāleļļas samazina K vitamīna absorbciju no zarnām, tas palielina asiņošanas risku;
  • Minerāleļļas nedrīkst lietot grūtniecības laikā, jo tās var palēnināt vitamīnu uzsūkšanos un samazināt K vitamīna pieejamību auglim;
  • Minerāleļļa, nonākot plaušās aspirācijas ceļā, var izraisīt pneimoniju. Tieksme aspirēt, īpaši atrodoties guļus stāvoklī, ir maziem bērniem, veciem cilvēkiem, pacientiem pēc insulta, kā arī pacientiem ar rīšanas problēmām. Tādēļ minerāleļļas nedrīkst lietot pirms gulētiešanas.

Šīs grupas līdzekļus drīkst lietot tikai neilgu laiku, jo, ilgstoši lietojot, var notikt vērā ņemama preparātu uzkrāšanās organismā.

Par vēl citiem bezrecepšu medikamentiem, kurus lieto aizcietējumu ārstēšanai, lasiet arī turpmāk.