Dažādos biedējošos un šausmas iedvesošos vārdos tiek saukts kāds vīruss, un tas ir cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV, kas izraisa iegūtā imūndeficīta sindromu jeb AIDS, kas pasaulē ir nogalinājis miljoniem cilvēku un turpina to darīt vēl joprojām, jo nav radīti medikamenti, kas spētu uzvarēt šo vīrusu vai pasargāt cilvēkus no saslimšanas.
Lai gan HIV vīrusi ir lipīgi, tie tomēr nav tik lipīgi kā daudzi citi saaukstēšanās slimības izraisošie vīrusi. Ar tiem nevar inficēties sarokojoties ar otru cilvēku, pēc odu kodieniem, pirtī vai citu sadzīves kontaktu ceļā, tie neizplatās klepojot un šķaudot.
Vīrusi atrodas dažādos ķermeņa šķidrumos, tiem sajaucoties, galvenokārt asinīm, spermai un maksts izdalījumiem, var notikt inficēšanās. Visbiežāk vīrusi izplatās dzimumakta laikā, liela inficēšanās iespēja pastāv narkomāniem, lietojot kopīgu šļirci. Vīrusi atrodami arī siekalās un asarās, tomēr tur to koncentrācija ir mazāka un nav pietiekama, lai izraisītu saslimšanu. Tomēr uzmanīgiem jābūt, ja mutes dobumā ir kādas sīkas brūcītes, čūliņas vai citi gļotādas bojājumi, jo tas palielina risku inficēties, skūpstoties ar jau inficētu cilvēku.
AIDS tik ļoti novājina un sagrauj organisma dabiskās aizsargspējas, ka tas vairs nespēj pretoties pat visnevainīgākajām infekcijām un apturēt ļaundabīgo šūnu vairošanos. AIDS slimnieki bieži cieš no mikroorganismiem, kuri citiem veseliem cilvēkiem slimības visbiežāk vispār pat neizraisa, turklāt dažādas slimības noris smagāk novājinātās imunitātes dēļ, jo organismam nav rezervju, ar kurām cīnīties pretī.
Organisma reakcija uz inficēšanos ar HIV vīrusiem, tāpat kā citu infekciju gadījumā, ir antivielu veidošanās asinīs. Taču ne uzreiz antivielas izveidojas pietiekamā daudzumā, lai būtu iespējams tās noteikt ar analīžu palīdzību, nepieciešami vismaz pāris mēneši. Inficēšanos var apstiprināt vienīgi antivielu atrašana asinīs. Ja HIV tests tiek izdarīts pārāk agri pēc iespējamās inficēšanās, pat negatīva rezultāta gadījumā nedrīkst izslēgt iespēju, ka inficēšanās tomēr ir notikusi. Tādēļ bieži ir nepieciešama vēl kāda atkārtota pārbaude.
HIV pozitīvs cilvēks ne vienmēr ir slims ar AIDS: lai tas attīstītos, var būt nepieciešami pat desmit gadi, kuru laikā cilvēks var justies labi. Šī iemesla dēļ cilvēks var nezināt, ka ir HIV pozitīvs, un izplatīt vīrusu tālāk, bet imūnsistēma pa to laiku tiek novājināt arvien vairāk līdz rodas jau saslimšana – AIDS.
Vīrusa pirmsākumi meklējami Āfrikā, kur jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados sācis izplatīties vīruss, bet savu nosaukumu AIDS ieguva 1981. gadā. Āfrika vēl joprojām ir reģions ar vislielāko slimnieku skaitu, bet tā īpatnība ir, ka tur vīruss tiek nodots citiem cilvēkiem galvenokārt heteroseksuālu kontaktu ceļā. Citur pasaulē tas agrāk daudz plašāk izplatījās homoseksuālistu aprindās, bet šodien jau daudz būtiskāks arī citviet pasaulē ir tieši heteroseksuālais izplatīšanās veids.
Svarīgākais veids, kā sevi pasargāt no inficēšanās, ir profilaktiskie pasākumi:
- Galvenais HIV vīrusu izplatīšanās ceļš ir dzimumkontakti. Inficēšanās var notikt kā vaginālā, tā anālā dzimumakta laikā. Tādēļ pasargāt sevi var, lietojot prezervatīvus, kas papildus var būt apstrādāti ar kādu spermatoīdus iznīcinošu vielu, taču jāņem vērā, ka tās var izraisīt alerģiskas reakcijas. Nepamatots ir uzskats, ka „vienu reizi jau drīkst, nekas nenotiks” – inficēšanās var notikt arī pirmajā un vienīgajā reizē!
- Neveiciet procedūras, kuru rezultātā var notikt saskare ar asinīm (tetovēšanās, ausu un citu ķermeņa daļu caurduršana, manikīrs, pedikīrs u.c.), apšaubāmos iestādījumos. Narkomāni var izplatīt vīrusu, ja lieto kopīgas šļirces, tādēļ šļircei vienmēr jābūt savai.
- HIV pozitīva māte var inficēt savu bērnu grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā, tāpēc ar HIV inficētām grūtniecēm ir jāsaņem kvalificēta speciālista padoms un palīdzība, lai samazinātu risku gaidāmajam bērniņam inficēties.
Ja konstatē inficēšanos ar HIV vīrusiem, lieto zāles, kas palēnina vīrusu vairošanos. Pastāvīgi tiek pētītas un veidotas dažādas jaunas medikamentu kombinācijas. Ārstēšana gan rada blakusparādības, taču tā samazina HIV vīrusu vairošanās ātrumu organismā.
HIV vīrusu infekcijas pārvēršanos par AIDS var palēnināt, taču izārstēt AIDS vēl arvien nav iespējams. Nav arī vakcīnas, kas pasargātu no HIV vīrusiem. Vakcīnas radīšanas procesu apgrūtina arī daudzie HIV vīrusu apakštipi un šī vīrusa nepārtrauktā mainība.