Sievietei, tāpat kā vīrietim, savas dzīves laikā nākas pārdzīvot dažādus dzīves posmus, kur laikā notiek dažādas pārmaiņas organismā, kas spēj ietekmēt vispārējo pašsajūtu. Viens no svarīgākajiem sievietes dzīves posmiem ir menopauzes iestāšanās, kad notiek pietiekami krasas izmaiņas dzīvē, tādēļ svarīga ir pašas sievietes attieksme pret šo notikumu, kad novērojami daudzi līdz šim nepieredzēti simptomi, tai skaitā arī karstuma viļņi.
Dzīves pagriezieni mēdz būt tik strauji un pārsteidzoši, tādēļ svarīgi ir neapjukt tajos, lai rastu labāko risinājumu. Ja jaunības gados dzīves pagriezienus cilvēki parasti uzskata par izdevībām, kas viņiem tiek sniegta, tad, kļūstot vecākiem, cilvēki mēdz pārdomāt savu dzīvi, saskaroties ar kādām neizbēgamām pārmaiņām, jo aiz muguras taču jau ir tik liela dzīves pieredze. Šādas situācijās arī bieži tiek pieņemti pietiekami kardināli lēmumu, tieši tāds dzīves posms jeb pagrieziena punkts sievietes dzīvē bieži ir klimaktērijs. Jo menstruāciju izbeigšanās, kas ir raksturīgākā šī perioda iezīme, vēl nebūt nenozīmē, ka sievietes dzīve ir beigusies. Šis ir laiks, kad daiļā dzimuma pārstāves var īsteni apzināties savu ķermeni un padomāt, kā to padarīt vēl skaistāku un veselīgāku. Bet nenoliedzami, šo pārmaiņu laiku varētu būt pietiekami grūti pārvarēt, ja sieviete tam nav sevi sagatavojusi emocionāli.
Menopauzes pazīmju skaits ir pietiekami liels, taču par laimi, visas šīs pazīmes vienai sievietei nekad nav novērojamas. Turklāt tās var būt gan fiziskas vainas, gan psiholoģiskas, gan emocionālas. Taču viena no fiziskajām izpausmēm, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu, ir karstuma un svīšanas viļņi, kurus nākas „izbaudīt” praktiski visām sievietēm menopauzes laikā.
Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet parasti to laikā sieviete nosvīst tik stipri, ka uz pieres izspiežas sviedru lāses, un tās rit pāri sejai, kaklam un mugurai. Karstuma viļņu laikā bieži ir novērojama paātrināta sirdsdarbība un asinis sāk riņķot straujāk, un jūtamas pat sirdsklauves.
Menopauzes simptomi nepārprotami ir hormonu svārstību rezultāts, jo tieši hormoni ar tās aktīvās vielas, kuras regulē dažādu orgānu darbību. Karstuma viļņu izcelsmē ļoti svarīga nozīme ir iekšējās termoregulācijas sistēmai, jo pazeminās normālās temperatūras atskaites punkts, un galvas smadzenēm šķiet, ka ķermenis ir pārkarsis, kaut arī patiesībā ķermeņa temperatūra ir normāla. Kā reakcija uz to rodas svīšana, jo smadzenēm šķiet, ka nepieciešams atvēsināt pārkarsušo ķermeni: ādai vairāk pieplūst asinis, cilvēks nosvīst, bet, sviedriem iztvaikojot, pazeminās ķermeņa temperatūra. Turklāt karstuma viļņi skar patiešām visu sievietes ķermeni, arī kāju pēdas un plaukstas.
Karstuma viļņi dienas laikā var mīties ar pamatīgu svīšanu nakts laikā, kas būtiski ietekmē naktsmieru, jo sieviete pamostas nakts vidū, bet viss naktstērps un gultas veļa ir tika mitri, ka nav iespējams iemigt tik nepatīkamos apstākļos, tādēļ nākas nomainīt veļu. Nakts svīšanas iemesls bieži ir stress un uztraukumi, ar kuriem sievietei menopauzes vecumā nākas saskarties, risinot dažādas ikdienišķas problēmas.
Lai izvairītos no nepatīkamajiem karstuma viļņiem saviem spēkiem, var mēģināt piefiksēt, kādos apstākļos karstuma viļņi ir novērojami biežāk, bet pēc tam jāmēģina no šādiem apstākļiem izvairīties. Ādas atvēsināšanai savā tuvumā var turēt kādu ventilatoru (ir pat nelieli ar baterijām darbināmi), arī vēsa duša sniegs patīkamu atvieglojumu. Karstuma viļņus par pastiprināt un veicināt smēķēšana, tādēļ būtu ieteicams tomēr atmest šo netikumu savas veselības labā. Ieteicamāks ir arī dabīgo materiālu apģērbs, kas netraucē iztvaikot sviedriem.
Karstuma viļņu rašanos var veicināt arī dažādi ēdieni un dzērieni, tādēļ būtu jāizvairās no asiem ēdieniem, šokolādes, cukura, sāls, kafijas, tējas un alkoholisko dzērienu lietošanas. Jāizvairās arī no bagātīgām maltītēm un ēšanas vēlās vakara stundās. Bieži karstuma viļņu mazināšanai palīdz arī sojas produkti, jo sojai piemīt estrogēniem (hormoniem, kuru izdalīšanās menopauzes laikā samazinās) līdzīga iedarbība.
Iedarbīga var būt arī tāda alternatīvās ārstēšanas metode kā adatu terapija, turklāt ir novērots, ka pēc adatu terapijas kursa iziešanas karstuma viļņi nav novērojami vēl ilgāku laiku. Līdz ar to ir vērts padomāt par šādu iespēju. Arī aktīva dzīvesveida piekritējām karstuma viļņi ir novērojami daudz retāk, tādēļ menopauzes laiks ir īstais brīdis, kad pievērsties fiziskajai slodzei, ja līdz šim tai nav atlicis laiks vai vēlēšanās.
Pietiekami iedarbīgi var būt arī dažādi dabas vielas saturošie līdzekļi un homeopātiskie medikamenti, par kuriem sīkāku informāciju prasiet savam ārstam vai aptiekāram. Ja karstuma viļņi sagādā nopietnas problēmas un apgrūtinājumus, tad tomēr vajadzētu doties pie ārsta, lai noteiktu to iemeslu un rastu kopīgu risinājumu, kā no tiem izvairīties un kā tos novērst.