Medus ir produkts, kurš jau kopš seniem laikiem tiek lietots kā līdzeklis ar ārstnieciskām īpašībām. Par to biežāk atceramies, kad esam saaukstējušies, taču tā labvēlīgās ietekmes dēļ uz mūsu veselību, par medus lietošanu ir vērts padomāt arī citkārt. Cik daudz mēs zinām par medu un tā labajām īpašībām? Vai vispār ikviens no mums drīkst lietot medu?
Medus ir salds, aromātisks, viskozs sīrupveidīgas konsistences šķidrums, kuru ražo medus bites no ziedu nektāra. Medus krāsa un garša ir tuva to ziedu krāsai, no kuriem medus ir ievākts. Jo tumšāka ir medus krāsa, jo medus būs aromātiskāks. Krāsu variācijas ir no gandrīz baltai līdz pat tumšai dzintara krāsai.
Medus sastāvs ir atkarīgs no, kādiem ziediem medus ir ievākts. Medus lielā daudzumā satur divus monosaharīdus – glikozi un fruktozi, tā sastāvā ietilpst arī dažādi disaharīdi un polisaharīdi, taču to daudzums salīdzinoši ir daudz mazāks. Medū ir atrodami dažādi vitamīni, arī C vitamīns, kuram ir liela nozīme imunitātes stiprināšanā. Tāpat medus sastāvā ietilpst arī dažādas minerālvielas – fosfors, kalcijs, varš, kālijs, dzelzs, magnijs, cinks un nātrijs. Kā vēl viena ļoti svarīga medus sastāvdaļa ir jāmin ūdeņraža peroksīds.
Medu pārsvarā izmanto kā pārtikas produktu. Bet kā medus ietekmē veselību, un ko vērtīgu tas dara mūsu organismā?
Plaši tas tiek lietots kā stiprinošs līdzeklis organisma atveseļošanās laikā no dažādām slimībām, arī kā profilaktisks līdzeklis, jo tā sastāvā esošās vielas palīdz ātrāk organismam atgūties pēc pārciestās slimības. Medum piemīt antibakteriālas un mikroorganismus iznīcinošas, dziedējošas un aizsargājošas īpašības. Tā kā medus ir dabīgs antibakteriāls līdzeklis, tad tas ir noderīgs, lai palīdzētu sadziedēt brūces, paātrinās jauno audu veidošanās process, kā arī mazinās apkārtējo audu tūska. Turklāt medum piemīt arī pretiekaisuma darbība. Pateicoties medus sastāvā ietilpstošajam ūdeņraža peroksīdam, kas no medus dalās ārā lēnām, tiek nogalināti brūcē esošie mikroorganismi. Peroksīds stimulē baltos asinsķermenīšus (leikocītus), kas ierosina organisma imūnās atbildes reakciju pret infekciju. Audu atjaunošanās procesus stimulē arī citas medū ietilpstošās vielas – C vitamīns un aminoskābes. Medus sastāvā ietilpst acetilholīns, kurš samazina asinsspiedienu, tam piemīt kuņģa un zarnu darbību stimulējošs efekts. Pētījumos iegūtie dati liecina, ka medum pašam piemīt mērena pretaudzēju darbība, un tas var palielināt citu pretvēža medikamentu efektivitāti.
Medu plaši izmanto arī kā kosmētisku līdzekli, kurš iestrādāts gan jau dažādos rūpnieciski ražotos līdzekļos, gan arī mājas apstākļos pagatavojamos ķermeņa kopšanas produktos.
Medus ne vienmēr var būt tikai veselīgs un organismam noderīgs produkts, jo no dažiem augiem iegūtais medus var saturēt arī organismam kaitīgas vielas, taču par to nevajadzētu īpaši uztraukties mūsu platuma grādos, kur šādi augi (acālijas ,lauru koki) nav bieži sastopami, turklāt pirms nonākšanas pārdošanā, medus kvalitāte tiek pārbaudīta.
Dažkārt medus var būt alerģijas iemesls cilvēkiem. Tomēr tas ir ļoti individuāli, un parādība nav īpaši bieži sastopama. Turklāt iespējams, ka cilvēks ir alerģisks tikai uz kādu noteiktu ziedu medu, bet pārējos viņš var lietot bez problēmām. Tā kā medus satur ziedputekšņus, tad tie arī ir visbiežākie medus alerģijas izraisītāji.
Medu nevajadzētu dot bērniem līdz viena gada vecumam, jo tas var mazuļiem izraisīt nopietnu slimību botulismu. Slimību izraisošo mikroorganismu sporas atrodas medū, izdalās kaitīgas vielas, kuras organisms nespēj iznīcināt, jo kuņģa sula zīdaiņiem vēl nav ar pietiekami skābu vides reakciju. Pēc tam, kad bērns sāk ēst cietu barību, kuņģa sula ir kļuvusi jau pietiekami skāba, lai medus nekādu bīstamību veselībai vairs neradītu.