Ikvienam cilvēkam kādreiz dzīvē ir nācies lietot medikamentus, dažs to dara ļoti reti, bet dažiem cilvēkiem kādu noteiktu medikamentu regulāra lietošana ir dzīvībai svarīga nodarbe. Vairumā gadījumu zāles ir organismam svešas vielas, kas spēj labvēlīgi ietekmēt dažādu cilvēka ķermenī notiekošo procesu norisi, taču tajā pašā laikā organisms pēc iespējas ātrāk cenšas no tām atbrīvoties, līdz ar to rodas papildus slodze dažādiem orgāniem, un var izpausties kādas nevēlamas blakusparādības.
Praktiski visas zāles var izraisīt blakusparādības, kas var būt gan vieglas un cilvēka ikdienas dzīvi būtiski neietekmējošas, bet var būt arī dzīvību apdraudošas. Tā kā zinātne virzās uz priekšu lieliem soļiem, un tiek atklātas arvien jaunas zāļu vielas, tad palielinās arī blakusparādību risks un sastopamība. Visbiežāk sastopamās zāļu izraisītās blakusparādības ir: kuņģa-zarnu trakta kairinājums un gremošanas traucējumi, kuri raksturīgi lielākajai daļai medikamentu. Taču nereti blakusparādību izpausmē ir iesaistīta organisma imūnā sistēma, tad tās mēdz dēvēt par hipersensitivitātes, paaugstinātas jutības jeb alerģiskām reakcijām.
Paaugstinātās jutības reakcija ir organisma atbildes reakcija uz zāļu vielu vai starpproduktiem, kas veidojas tās noārdīšanās procesā. Cilvēkiem, kuriem iepriekš ir slimojuši ar dažādām alerģiska rakstura slimībām, arī alerģija pret zāļu vielām ir iespējamāka, taču tas nepaaugstina citu nealerģiska rakstura blakusparādību iespējamību.
Alerģiskā reakcija pret zāļu vielu var izpausties gadījumā, ja jau pirms tam organismam ir bijusi saskare ar šo vielu. Paaugstinātās jutības reakcijas visbiežāk novērojamas, ja zāles ir ievadītas injekcijas veidā, kad tās daudz ātrāk nokļūst asinsritē, pēc iekšķīgas zāļu lietošanas alerģiskās izpausmes ir novērojamas retāk. Alerģisko reakciju izpaušanās risks paaugstinās, lietojot lielākas zāļu devas. Dažu zāļu vielu alerģiju izraisošais potenciāls ir lielāks to ķīmiskās struktūras dēļ, vieni no biežākajiem alerģiju izraisītājiem ir penicilīni, kā arī citu grupu antibiotiskie līdzekļi.
Alerģiskajās reakcijas pret zāļu vielām visbiežāk novērojamas kā:
- Nātrene vai cita veida izsitumi uz ādas;
- Ādas nieze;
- Elpošanas grūtības;
- Tūska, kas var būt novērojama dažādās ķermeņa vietās;
- Anafilakse – dzīvībai bīstams stāvoklis.
Alerģiskās reakcijas parasti ir novērojamas jau dažu minūšu līdz pāris stundu laikā pēc zāļu lietošanas, taču dažkārt tās var izpausties arī pēc tam, kad konkrēto zāļu lietošana ir pārtraukta jau ilgāku laiku. Līdzīgas izpausmes alerģiskajām reakcijām var būt arī citām blakusparādībām, kuras nenotiek ar imūnās sistēmas piedalīšanos, tās dēvē par pseidoalerģiskām jeb anafilaktoīdām reakcijām, tādas ir raksturīgas, piemēram, aspirīnam.
Paaugstinātās jutības reakcijas pret zāļu vielām, kurām ir vieglāka gaita, diagnosticēt ir grūtāk, jo tās bieži mēdz saistīt ar kādiem citiem veselības traucējumiem, neaizdomājoties, ka to iemesls var būt arī zāļu lietošana, tādēļ svarīgi ir atcerēties, ka nepieciešams informēt ārstu par jebkuriem veselības stāvokļa izmaiņu novērojumiem (kad tika lietotas zāles, kad tie sāka izpausties blakusparādības, kādas tās bija, cik ilgi tās bija novērojamas) zāļu lietošanas laikā, kā arī pastāstot speciālistam par visiem medikamentiem, kurus lietojat, lai izvairītos no nevēlamām mijiedarbības reakcijām.
Ja alerģiskās reakcijas ir vieglas, tad parasti pietiek tikai pārtraukt zāļu lietošanu, lai no tām izvairītos, un nav nepieciešama pat nekāda cita veida ārstēšana, taču tas jādara saskaņā ar ārsta sniegtajiem norādījumiem. Ja ārstēšanu ir jāturpina, tad mediķis var izlemt alerģisko reakciju izraisošo medikamentu aizstāt ar līdzīgas iedarbības zālēm, kuras neradīs veselības traucējumus. Savukārt nopietnākos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem, kas novērsīs smagos alerģijas simptomus, tādēļ nepieciešams griezties pie ārsta, lai noteiktu, kāda veida ārstēšana tieši ir nepieciešama.
Vissmagākā paaugstinātās jutības reakcija pret zālēm ir anafilakse, kas ir dzīvībai bīstamu reakciju kopums, kas novērojams jau dažu sekunžu līdz pāris minūšu laikā pēc zāļu ievadīšanas. Anafilakses simptomi ir: dažādu orgānu tūska, elpas trūkums, strauja asinsspiediena samazināšanās, kas izraisa reiboni un samaņas zudumu, un šoks. Anafilakses stāvoklī ir nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība. Tāpēc pret zāļu lietošanu ir jāizturas ar vislielāko piesardzību, jo mēs nekad nevaram iepriekš paredzēt, kāda būs organisma reakcija uz zālēm.