Smēķēšana ik gadu pasaulē nogalina ļoti daudz cilvēku, no tās izraisītajām slimībām katru gadu mirst vairāk cilvēki nekā no AIDS, iet bojā nelaimes gadījumos, izdara pašnāvības vai mirst no narkotiku pārdozēšanas. Smēķētāju organismā caur plaušām nonāk dažādas vielas: cianīdi, benzols, formaldehīds, metilspirts, acetilēns, amonjaks u.c. Dūmos ietilpst tādas kaitīgas gāzes kā slāpekļa oksīdi un oglekļa monoksīds (tvana gāze).
Smēķēšana nodara kaitējumu ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem, bet ar ko tad īsti riskē pats pīpmanis?
- Sirds un asinsvadu slimības. Smēķējošiem cilvēkiem biežāk rodas infarkti jau trīsdesmit, četrdesmit vecumā. Apmēram 20% cilvēku, kas mirst no sirds un asinsvadu slimībām, nāves cēloni ir izraisījusi smēķēšana. Smēķēšanas ietekme uz sirds – asinsvadu sistēmu ir ļoti daudzveidīga:
- samazinās zema blīvuma lipoproteīnu jeb tā saucamā „labā holesterīna” līmenis asinīs, turklāt tas novērojams pat pusaudžiem;
- pasliktinās aortas (lielākā organisma asinsvada) elastīgās īpašības, paaugstinās trombu rašanās risks. Paaugstinās simpātiskās nervu sistēmas tonuss;
- Audzēji. Apmēram 85% gadījumu plaušu vēzi izraisījusi smēķēšana. Ja smēķēšana ir bijusi cilvēka dzīves sastāvdaļa vairākus gadus vai gadu desmitus, bet, to atmetot, pat tad samazinās plaušu vēža attīstības risks.
Smēķēšana ir iemesls arī daudzos gadījumos, kad ir attīstījies kakla, mutes dobuma vai barības vada vēzis. Smēķētāju vidū biežāk ir sastopamas tādas saslimšanas kā leikēmija, nieru, kuņģa, urīnpūšļa un aizkuņģa dziedzera audzēji. Ja pēc izārstēšanās no audzēja, cilvēks turpina smēķēt, tad atkārtota audzēja iespējamība ir ļoti augsta. Turklāt audzēji var attīstīties ne tikai aktīviem, bet arī pasīviem smēķētājiem.
- Psihiskās un neiroloģiskās slimības. Cilvēkiem, kuri izsmēķē paciņu cigarešu dienā, ir divas ar pusi reizes lielāks šo slimību attīstības risks nekā nesmēķētājiem. Smēķēšanas rezultātā tiek bojāti smadzeņu asinsvadi, kā rezultātā var rasties dažādas psihiskās saslimšanas.
- Plaušu slimības. Smēķēšanas rezultātā paaugstinās risks saslimt ar ļoti daudzām plaušu slimībām – pneimoniju, bronhītu un emfizēmu u.c. Ļoti nopietna problēma ir arī astmas slimnieku smēķēšana, jo viņiem astmas norise kļūst smagāka, biežāk nepieciešama neatliekamā palīdzība lēkmju laikā, kuras kļūst biežākas un smagākas, līdz ar to strauji pazeminās astmas pacientu dzīves kvalitāte.
- Sieviešu neauglība un grūtniecība. Daudzi pētījumi pierādījuši smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz sievietes veselību, jo sievietei ir jādomā par savu dabas doto iespēju būt mātei. Smēķēšana nodara kaitējumu ne tikai pašai mātei, bet arī viņas vēl nedzimušajam bērniņam. Smēķējošai sievietei ir lielāka iespēja kļūt neauglīgai, lielāka iespēja, ka būs ārpusdzemdes grūtniecība vai spontānais aborts, ka bērns piedzimst nedzīvs vai neiznēsāts, vai ar mazu svaru. Smēķēšanas rezultātā samazinās folskābes un B grupas vitamīnu daudzums organismā, kas var izraisīt dažādas kaites vēl nedzimušajam bērnam. Smēķēšanas rezultātā var veidoties arī augļa ģenētiskās mutācijas, kas vēlāk var izpausties kā dažādu audzēju attīstība.
- Vīriešu seksuālā funkcija – arī to ietekmē smēķēšana, kas var būt impotences iemesls, jo samazinās asiņu pieplūde dzimumorgāniem. Smēķēšanas rezultātā samazinās vīrieša auglība, jo tiek iznīcināti spermatozoīdi.
- Uzvedības un sociālās problēmas. Bērniem, kuru mātes smēķē biežāk satopami kustību kontroles traucējumi, uztveres un koncentrēšanās spēju traucējumi, kam var būt vairāki iemesli:
- smēķējošām mātēm, kuras bērniņu baro ar krūti, pienā nonāk nikotīns, kurš ar pienu nonāk arī bērna organismā;
- bērni no savām smēķējošām mātēm var pārmantot dažādus psiholoģiskos stāvokļus, piemēram, depresiju, kas veicina ieradumu un uzvedības problēmu veidošanos.
- Smēķēšana negatīvi ietekmē arī kaulus un locītavas, īpaši jaunu kaulaudu veidošanos, tādēļ smēķētājiem ir lielāks osteoporozes rašanās risks un sliktāk dzīst kaulu lūzumi, kā arī atveseļošanās periods pēc ķirurģiskām operācijām ir ilgāks. Smēķētājiem biežāk sastopamas deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā un reimatoīdā artrīta attīstīšanās, kas var radīt pat būtiskus kustību traucējumus.