Cukura diabēts (diabetes mellitus) ir slimība, kuras rezultātā organisms nevar izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Šim procesam nepieciešams insulīns. Cukura diabēta pacienta aizkuņģa dziedzeris insulīnu neizdala, vai arī tas netiek organismā racionāli izmantots. Jebkurā gadījumā šūnas nesaņem glikozi, kas tām nepieciešama enerģijas iegūšanai. Glikoze nenonāk šūnās, bet uzkrājas asinīs un tiek izvadīta ar urīnu.
1. TIPA CUKURA DIABĒTS
1.tipa cukura diabēta pacientiem organisms insulīnu izdala maz vai arī neizdala nemaz. No visiem cukura diabēta pacientiem ar cukura diabēta 1. tipu slimo 10-20%. Visbiežāk ar to saslimst cilvēki, kas ir jaunāki par 40 gadiem. Slimības simptomi sākas strauji un ir izteikti. Visbiežāk ir slāpes, bieža urinācija, svarā krišanās, slikta dūša, vemšana.
2. TIPA CUKURA DIABĒTS
2. tipa cukura diabēta pacientiem organisms joprojām izdala insulīnu, bet nespēj to efektīvi izmantot. Ar 2. tipa diabētu slimo apmēram 80% visu cukura diabēta pacientu. Parasti saslimst pēc 40 gadu vecuma. 2. tipa diabēta simptomi slimības sākumā nav izteikti, tie progresē lēni, un pacients var mēnešiem un pat gadiem nenojaust par savu slimību un mēreni paaugstinātu cukura līmeni asinīs.
Vairāk nekā 45 800 Latvijas iedzīvotāju slimo ar cukura diabētu. Apmēram 12 000 cilvēku, tai skaitā ap 370 bērni injicē insulīnu.
Pazīstot cukura diabēta simptomus, iespējams slimību savlaicīgi atklāt un izvairīties no veselībai un dzīvībai bīstamiem stāvokļiem.