Cik pazīstams gan ir teiciens, ka nespējam uzsākt rīta cēlienu bez kafijas un arī ,ka tā ir mūsu organismam nepieciešama, lai atgūtu spēkus, un mēs spētu ražīgi darboties visas dienas garumā. Bet kāpēc tas tā ir?

Fizioloģiskie kofeīna efekti

Kafijas galvenā sastāvdaļa, kas rada tonizējošo efektu, ir kofeīns – centrālās nervu sistēmas stimulators. Kofeīnu satur kafijas pupiņas, tējas krūma lapas un šokolāde, kā arī to bieži vien pievieno gāzētajiem dzērieniem un dažādiem medikamentiem, piemēram, saaukstēšanās simptomu novēršanai paredzētajās zālēm, diurētiskajiem līdzekļiem, aspirīnam u.c.

Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu, bloķējot adenozīnu – mediatoru, kurš normāli uz organismu rada nomierinošu efektu. Pateicoties bloķēšanai, notiek neirāla stimulācija, kuras rezultātā atbrīvojas adrenalīns. Paātrinās un pastiprinās sirdsdarbība un elpošana, paaugstinās arteriālais asinsspiediens, paplašinās acu zīlītes, muskuļi sasprindzinās un tiek atbrīvota glikoze, kas nonāk asinsritē kā enerģijas avots.

Papildus dažādajiem psiholoģiskajiem un fizioloģiskajiem efektiem, ir vairāki pētījumi, kuros pierādīta kofeīna adaptogēnā darbība, kura īpaši svarīga pie dažādām fiziskajām aktivitātēm, jo tiek palielināta izturība pret fizisko slodzi. Par spīti izturības palielināšanai, kofeīns nerada nekādu efektu uz maksimālo muskuļu spēku. Kofeīna ietekme uz darba un fizisko spēju palielināšanu ir izpētīta tiktāl, ka Starptautiskā Olipmiskā Komiteja ir noteikusi kofeīna koncentrācijas robežu urīnā (12 mg/ ml), kuras pārsniegšana var novest pat līdz diskavalifikācijai. Šo robežu var pārsniegt, uzņemot 600 līdz 800 mg kofeīna, aptuveni rēķinot šādu daudzumu var uzņemt, izdzerot 4 līdz 7 tasītes kafijas 30 minūšu laikā.

Kofeīna nevēlamā iedarbība

Par spīti kafijas/kofeīna pozitīvajai darbībai uz dažādiem fizioloģiskiem stāvokļiem un darbaspējām, ir pierādījumi, kas apliecina risku, kas rodas uzņemot kofeīnu gan kā ikdienas uztura sastāvdaļu, gan arī kādu noteiktu mērķu vārdā.

Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu un var izraisīt nemierīgumu, galvassāpes un uzbudinātību. Ilgstoši lietojot kofeīnu, organisms pierod pie kofeīnu un ir nepieciešams lielāks kofeīna daudzums, lai sasniegtu iepriekšējo iedarbību. Līdz ar to notiek iejaukšanās organisma hormonālajās sistēmās, jo, kā jau iepriekš minēts, kofeīna lielas devas atbrīvo adrenalīnu.

Kofeīns darbojas arī diurētiski, jo izdaloties no organisma, tas ņem sev līdzi lielu šķidruma daudzumu un izraisa šķidruma zudumu, kas rada arī dehidratējošu efektu.

Vislielākā kofeīna izraisītā problēma ir tā efekts uz miegu. Apmēram pēc 6 stundām zuņemtā kofeīna daudzums organismā ir samazinājies uz pusi, tas ir, izdzerot lielu krūzi ar kafiju, kas satur 200 miligramus kofeīna četros pēcpusdienā, desmitos vakarā organismā būs vēl palikuši apmēram 100 miligrami kofeīna, bet četros no rīta pa organismu vēl cirkulēs 50 miligrami kofeīna. Un pat ja spēsi aizmigt, iespējams, nebūsi spējīgs iegūt pietiekamu labumu, lai justos atpūties un pilnībā izgulējies. Stāvoklis pasliktinās, ja tiek uzņemtas arvien jaunas kofeīna devas, jo tā cirkulācijas cikls turpinās.

Lai samazinātu nevēlamo iedarbību, ir jāievēro mērenība un jānovēro, kāda ir organisma reakcija uz kofeīnu saturošajiem produktiem. Ja no pāris tasītēm kafijas dienā jūties mundrāk un darboties spējīgāk, tad tas veselībai kaitējumu neradīs!