Ikdienas steigā mēs bieži vien neaizdomājamies par savu uzturu un pārtikas produktiem, ko lietojam, taču, lai organisms iegūtu enerģiju un visi procesi organismā noritētu normāli, ir nepieciešamas visdažādākās barības vielas, turklāt svarīga ir ne tikai to daudzveidība, bet arī savstarpējās attiecības – uzturam ir jābūt sabalansētam. Ja uzturs nenodrošina organisma prasības pēc barības vielām, tad var rasties dažādi veselības traucējumi, arī nogurums, kuru mēs visbiežāk saistām ar pārslodzi, nepietiekamu atpūtu, bet arī ēdienkartes īpatnības var veicināt noguruma rašanos.

Ja jūtaties saguruši, piekusuši, miegaini un trūkst enerģijas, tad, iespējams, nepieciešams izdarīt izmaiņas savā ēdienkartē. Noguruma iemesli var būt ļoti dažādi, arī nopietni, tādēļ pret savu veselību un pašsajūtu ir jāizturas ļoti piesardzīgi, kopā ar savu ārstu izvērtējot visus pārējos nepatīkamos simptomus un pazīmes, kuras izjūtat. Nogurums un savārgums var būt ļoti nopietnu slimību pazīmes (anēmijas, diabēta, vairogdziedzera darbības traucējumu, infekciju slimību, trauksmes un depresijas, un stresa gadījumā) tādēļ pret to izturēties nevērīgi nedrīkst. Nogurums cilvēku var piemeklēt arī miega traucējumu gadījumā, kad pietiekams laiks netiek veltīts atpūtai, fiziskās slodzes trūkuma vai tieši otrādi – pārmērīgās slodzes gadījumā.

Ja noguruma iemesls tiešām ir saistīts ar uztura uzņemšanu, tad tā iemesli var būt: nepietiekama šķidruma uzņemšana, ēšanas traucējumi vai nesabalansēts un nepietiekams uzturs.

Gadījumos, kad nogurumam nav medicīniska rakstura iemesla, tad to var mazināt un izvairīties no tā, ņemot vērā dažus veselīga dzīvesveida principus un tos ievērojot:

  • Uzsākot fiziskās nodarbības, jāievēro mērenība. Slodzi palieliniet pakāpeniski, atbilstoši savām spējām nevis centieties izdarīt neiespējamo, jo tādā veidā tikai nodarīsiet ļaunumu savai veselībai.
  • Mācieties mazināt stresu un atslābināties, tādā veidā mazināsies spriedze, vielmaiņa kļūs efektīvāka, līdz ar to uzņemtās barības vielas tiks izmantotas optimālāk, un pilnīgāk uzsūksies dažādas nepieciešamās vielas.
  • Ļoti svarīga ir atpūta, veselīgs un vismaz 6-8 stundas ilgs naktsmiers palīdzēs justies daudz možākiem un spirgtākiem. Mēģiniet veidot par ieradumu, iet gulēt katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.
  • Nelietojiet dienā vairāk par vienu tasi kafijas vai melnās tējas, jo, dzerot kafiju, patiesībā nevis tiek uzņemts šķidrums, bet izvadīts, jo kofeīns, kuru satur kafija, izvadoties no organisma, „paņem” sev līdzi daudz šķidruma.
  • Lai izvairītos no pārmērīga noguruma, mēģiniet savu ēdienkarti veidot veselīgu un dzert pietiekami daudz šķidruma – vismaz 1,5-2 litrus dienā un katru dienu apēdiet vismaz dažus svaigus augļus.
  • Kurš gan nav izjutis vēlmi nedaudz pasnaust pēc kārtīgām pusdienām vai vakariņām? Tādēļ centieties izvairīties no pārmērīgas saldumu un treknu ēdienu lietošanas, jo tie cilvēku padara miegainu un gausu.

Ja noguruma rašanās tiešām ir saistīta ar ēdienkartes īpatnībām, tad tā ir jāpārskata un jāievieš nepieciešamās korekcijas:

  • Pārliecinieties, ka jūsu uzturs ir pietiekami bagāts ar kalorijām, jo var būt, ka organismam vienkārši trūkst enerģijas, līdz ar to rodas pagurums (to viegli pārbaudīt un noteikt ar ķermeņa kalkulatora un uztura kalendāra palīdzību, kuri atrodami mūsu vortālā iAptieka.lv). Jāņem vērā, ka cilvēkiem, kas ir aktīva dzīvesveida piekritēji, uzturam noteikti ir jābūt ar kalorijām bagātākam nekā cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu. Turklāt uzturam ir jābūt arī pietiekami bagātam ar olbaltumvielām, ja fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa.
  • Ja dienas laikā glikozes līmenis atkarībā no ēšanas režīma izteikti svārstās, tas var izraisīt arī garastāvokļa pārmaiņas un nogurumu, lai izvairītos no šīm glikozes līmeņa svārstībām, labāk ieturēt vairākas nelielas ēdienreizes nekā pāris ar kalorijām ļoti bagātas ēdienreizes. Turklāt jāraugās, lai ēdienkartē no ogļhidrātiem vairāk būtu iekļauti polisaharīdi (dažādi pilngraudu produkti) nevis monosaharīdi un disaharīdi (dažādi saldumi).