Jau kopš seniem laikiem cilvēku prātos fiziskā aktivitāte ir bijusi saistīta ar veselību. Šodien šī saistība ir pierādīta jau zinātniski, par to pārliecināmies arī mēs paši, novērojot, ka fiziski aktīvi cilvēki nodzīvo garāku mūžu, viņus daudz mazāk skar sirds slimības, diabēts vai audzēji.

Ko tad pozitīvu mūsu organismam dod aktīvs, sportisks dzīvesveids? Regulāras fiziskās nodarbības paaugstina „labā” holesterīna līmeni asinīs, samazinās paaugstināts asinsspiediens, uzlabojas ķermeņa ārējais izskats, jo tiek „sadedzināti” tauki, palielinās kaulu blīvums – tie kļūst cietāki, palielinās imūnsistēmas aizsargspējas, uzlabojas garastāvoklis un mazinās depresijas attīstības iespēja.

Par spīti fiziskās aktivitātes labajai ietekmei uz vispārējo organisma stāvokli, daudziem cilvēkiem tomēr ir grūti sevi piespiest ikdienas rutīnā veltīt laiku kādām fiziskām nodarbībām. Par motivāciju bieži vien šādiem cilvēkiem kļūst kādas iespējamas saslimšanas draudi, lai viņi spētu mainīt savus ikdienas paradumus, atbrīvojot laiku sporta nodarbībām.

Fiziskās aktivitātes ne vienmēr nozīmē darbošanos līdz spēku izsīkumam trenažieru zālē vai krosa skriešana pa mežu, arī braukšana ar divriteni un pat vienkāršas, bet regulāras pastaigas svaigā gaisā palīdzēs saglabāt jūsu veselību un uzturēs formā jūsu ķermeni. Tas arī neprasa nekādus lielus izdevumus, jo nav nepieciešams iegādāties kādu papildus sporta inventāru. Ir pat veikti pētījumi, kas apliecina, ka mērenas intensitātes fiziskā slodze (piemēram, 30 minūtes ilga pastaiga svaigā gaisā) ir pietiekama, lai saglabātu savu veselību un pasargātu sevi no slimībām.

Fiziskā aktivitāte savienojumā ar veselīgu uzturu palīdzēs cīņā ar lieko svaru.

Liela nozīme ir fiziskās izturības palielināšanai. Jo jūsu izturība kļūst lielāka, jo palielinās arī veselībai gūtais labums. Lai uzlabotu izturību, fizisko nodarbību ilgums ir jāpalielina pakāpeniski, vispirms nodarbībām ir jākļūst biežākām, tikai pēc tam jāpalielina fiziskā slodze.

Viens no priekšnoteikumiem, lai no fiziskajām nodarbībām gūtu gan fizisku, gan emocionālu labumu, ir jūsu attieksme pret to, ko jūs darāt, tādēļ nepieciešams atrast tādu fiziskās aktivitātes veidu, kurš jums pašiem ļoti labi patīk, no kura iespējams gūt pozitīvas emocijas. Un darot kaut ko, kas jums pašiem nepatīk, bet tikai šķiet noderīgi veselībai, nesniegs jums nekādu gandarījumu un kļūs tikai par slogu.

Iesaistiet savās nodarbībās arī sev tuvos cilvēkus, tad arī pašiem nodarbības kļūs daudz aizraujošākas un interesantākas. Jo, darot kaut ko kopīgi, starp cilvēkiem saites kļūst ciešākas, tādējādi varat iegūt sev vēl papildus draugus.

Savas nodarbības varat veikt arī sev tīkamas mūzikas pavadījumā vai brīvā dabā pie skaistas apkārtējās ainavas, arī tas neļaus garlaikoties.
Par motivāciju sporta nodarbībām, īpaši sievietēm, var kļūt arī jauna apģērba vai apavu iegāde, jo, lai parādītu apkārtējiem savu jauno tērpu, taču nepieciešams to uzvilkt un nodarboties ar sportu.

Lai nezaudētu motivāciju fiziskajām nodarbībām arī tajās dienās, kad nepavisam nav noskaņojuma veltīt tām laiku, ievērojiet tomēr savu dienaskārtību un ieviesiet piezīmju grāmatiņu, kurā pierakstiet savus rezultātus, piemēram, sirdsdarbības ātrumu (pulsa ātrumu), noskrieto (noieto) attālumu, spēles rezultātu u.c. pēc katras nodarbības, šādi varēsiet redzēt, kā uzlabojušies jūsu rezultāti. Tas arī neļaus iestāties atslābumam, jo cilvēks taču vienmēr cenšas sasniegt arvien labākus rezultātus. Iedvesmu varat smelties arī sev apkārtējos cilvēkos, kuri neatlaidīga darba rezultātā sasnieguši labu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Jo, ja to var izdarīt kāds cits, tad taču arī jūs to varat!

Gūstiet patiesu prieku no savām fiziskajām nodarbībām, kuru laikā smadzenēs atbrīvojas ķīmiskas vielas, piemēram, serotonīns, kam ir spēcīga ietekme uz jūsu garastāvokli, tas palīdz mazināt saspringumu, stresu un depresiju. Ja kādreiz nav noskaņojuma fiziskajām nodarbībām, mēģiniet atcerēties, cik labi jutāties pagājušo reizi pēc tām! Lai izdodas!