Ikdienas dzīvē mēs bieži neaizdomājamies, kā strādā mūsu organisms, kā tiek nodrošinātas tā funkcijas un darbības, taču skaidrs ir tas, ka tās mums ir ļoti nepieciešamas. Apkārtējās pasaules uztveršanai nepieciešamas ir maņu sajūtas, kuras parasti cilvēkiem ir piecas dažādas: dzirde, redze, oža, garša un tauste. Kā ar šo maņu palīdzību mēs uztveram informāciju no apkārtējās vides?

Smadzenes nepārtraukti saņem signālus, kas sniedz informāciju par to, ka ir nepieciešams izdarīt kādu kustību vai veikt darbību. Piemēram, pieliekot roku pie kāda karsta priekšmeta, smadzenes „dod rīkojumu” kā saskaņot ķermeņa kustības un kā veikt nepieciešamās darbības, ka nepieciešams roku atraut no karstā priekšmeta, muskuļi izpilda šo smadzeņu pavēli. Pateicoties smadzeņu sarežģītajai uzbūvei un spējai nekavējoties apstrādāt vairākus „ienākošos ziņojumus”, nekavējoties notiek atbilstoša rīcība. No visām piecām maņām signālus saņem smadzenes.

  • Dzirde. Jebkura skaņa, kuru mēs dzirdam ir skaņas viļņu rezultāts, kas liek vibrēt ausu bungādiņām. Šīs vibrācijas tiek pārvadītas pa sīkajiem kauliņiem vidusausī, iekšējā ausī tās tiek pārvērstas nervu impulsos, kas pa īpašiem dzirdes nerviem pārvietojas līdz noteiktam smadzeņu apvidum to mugurējā daļā. Pēc tam smadzeņu garoza šo ziņu apstrādā, liekot saprast, ko mēs dzirdam.
  • Redze. Ar redzes palīdzību tiek uztverta liela daļa apkārtējās pasaules informācijas. Gaismai iekļūstot acī, uz tīklenes tiek veidots apgriezts attēls. Tīklene sastāv no apmēram 130 miljoniem šūnu, kas ir jutīgas pret gaismu. Tā kā katra šūna uztver gaismu, tā sūta impulsu pa redzes nervu līdz noteiktam smadzeņu apvidum to mugurējā daļā, kur šis signāls tiek apstrādāts. Smadzeņu darbības rezultātā attēls tiek pagriezts normālā stāvoklī (uztverts tas tiek apgriezti), un mēs redzam uztverto attēlu. Tā kā katrai acij ir atšķirīgs novietojums, tad tās redz atšķirīgu attēlu, bet smadzeņu struktūras ir tik sarežģītas un attīstītas, ka spēj šos abus attēlus salikt vienā normālā attēlā, kas piedevām ir trīsdimensiju attēls.
  • Oža. Ožas šūnas atrodas abās nāsīs to gļotādā. Šīs šūnas reaģē uz ieelpotajām ķīmiskajām vielām un sūta signālus tieši pa ožas nerviem uz smadzenēm, kur saņemtie impulsi tiek apstrādāti. Ožas sajūta ļoti cieši ir saistīta ar garšas sajūtu, ja cilvēkam piedzimstot ir bojāta ožas sajūta, un viņš nespēj uztvert dažādas smaržas, tad arī garšas sajūtas viņam nebūs, kaut gan garšas uztverošās šūnas viņam var būt. Zinātnieki uzskata, ka pastāv apmēram 50 dažādu galveno smaržu (gan patīkamu, gan nepatīkamu), bet cilvēks spēj atšķirt apmēram 10 000 dažādu smaržu. Ožas sajūtai ļoti svarīga nozīme ir arī dzīvnieku pasaulē, jo ar to palīdzību tiek pievilināti pretējā dzimuma pārstāvji, lai varētu notikt pārošanās process, šīs izdalītās vielas, kuras atpazīst pretējā dzimuma pārstāvji, sauc par feromoniem.
  • Garša. Uz mēles atrodas šūnu grupiņas, kas spēj uztvert garšu, šīs šūnas sauc par garšas kārpiņām, kas reaģē ar pārtikā esošajām ķīmiskajām vielām. Cilvēka garšas kārpiņas spēj reaģēt ar uz četrām dažādām garšām: saldu, sāļu, skābu un rūgtu. Mūsu mēles kārpiņas visjutīgākās parasti ir pret rūgtu garšu, pat neliela vielu ar rūgtu garšu koncentrācija ir viegli sajūtama un atpazīstama. No garšas kārpiņām impulsi pārvietojas uz smadzeņu stumbru, pēc tam talāmu, kur tie tiek izanalizēti pirms nonāk smadzeņu garozā, kur tie tiek apstrādāti. Ar smadzeņu stumbra daļu ir saistīti siekalu dziedzeri, kas tiek stimulēti, kad sajūtam patīkamu un apetīti raisošu smaržu vai garšu.
  • Tauste. Ādā atrodas vairāki miljoni receptoru, kas uztver taustes sajūtu, īpaši daudz šo receptoru ir pirkstos, mēlē un lūpās. Nervu gali ir jutīgi pret pieskārienu, sāpēm, spiedienu un temperatūru. Uztvertā informācija tiek nodota caur speciāliem nervu veidojumiem centrālajai nervu sistēmai, kur tie tiek apstrādāti, lai notiktu nepieciešamā darbība.

Mūsu organisms ir tik sarežģīts veidojums, zināšanas par to ļauj izprast notiekošo reakciju iemeslus, kā arī dažkārt palīdz atrast risinājumus dažādu funkciju traucējumiem.